Lai novērtētu izglītības līmeni Latvijas skolās, izveidota 2011. gada skolu reitingu tabula. Tā šogad veidota, ņemot vērā centralizēto eksāmenu (CE) rezultātus, iepriekšējos gados reitingu noteica pēc valsts olimpiāžu rezultātiem. Vērtējums sadalīts grupās: ģimnāzijas, pilsētu vidusskolas, lauku vidusskolas un specializētās mācību iestādes. No Aizkraukles reģiona reitinga top 25 iekļuvusi tikai Andreja Upīša Skrīveru vidusskola, kura 25 labāko lauku skolu grupā ir 14. vietā.
Skolu reitinga tabulu veido “Draudzīgā aicinājuma fonds” kopā ar “Nordea” banku. Tā veidota pēc īpaši izstrādātas metodoloģijas, ņemot vērā centralizēto eksāmenu rezultātus un skolēnu, kas kārtojuši eksāmenus konkrētos priekšmetos, skaitu, tādējādi nav iespējams, ka pirmo vietu iegūst izglītības iestāde, kurā tikai viens skolēns guvis izcili labus rezultātus.
Pētījums liecina, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kopējais vispārējās vidējās izglītības līmenis šogad valstī ir nedaudz krities, nelielu zināšanu lejupslīdi piedzīvojušas gan Latvijas ģimnāzijas, gan vidusskolas. Savukārt lauku un specializētajās vidusskolās skolēnu zināšanu līmenis salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu paaugstinājies.
Spriežot pēc skolu reitinga rezultātiem, Latvijas skolēniem vislabākās sekmes ir tādos mācību priekšmetos kā vēsture, latviešu valoda un literatūra, turpretim vājākas zināšanas jauniešiem ir matemātikā, dabas zinībās un angļu valodā.
Pārliecinoši labākos rezultātus guvuši Rīgas 1. ģimnāzijas audzēkņi, kuri labākos vērtējumus saņēmuši latviešu valodā un literatūrā, matemātikā, dabas zinībās un arī angļu valodā. Vēsturē viszinošākie ir Siguldas valsts ģimnāzijas audzēkņi.
Vienīgā no Aizkraukles reģiona mācību iestādēm, kas šogad iekļuvusi reitinga top 25 skolu vidū, ir Andreja Upīša Skrīveru vidusskola, kura 102 lauku skolu konkurencē ir 14. vietā. Pirmo vietu šajā grupā ieguvusi Spoģu vidusskola.
Tomēr jau vairākus gadus pēc reitinga tabulas publicēšanas gan skolās, gan sabiedrībā raisās diskusijas, vai tāda vispār ir jāveido? Reitings tikai nosaka skolēnu sasniegumus konkrētos mācību priekšmetos, bet neatspoguļo citas ar skolu saistītas nianses, piemēram, skolas vidi, skolas un vecāku sadarbību, skolēnu sasniegumus ārpusstundu darbā un citas.
Roberts Ķīlis,
izglītības un zinātnes ministrs
— “Draudzīgā aicinājuma” skolu reitings ir pirmais nozīmīgais solis pareizā virzienā. Ja esam ceļā uz izglītības sistēmu, kurā vecāki un bērni brīvi izvēlas savām vajadzībām atbilstošāko skolu, tad visaptverošs un objektīvs skolu novērtējums ir ļoti nepieciešams. Nākotnē skolu novērtējumam būtu jākļūst iespējami plašam, ietverot tādus kritērijus kā vecāku un skolēnu ap-
mierinātība ar skolu, skolas sadarbība ar kopienu, vecāku un skolēnu veselība un citus.
Silvija Bērzkalne,
Aizkraukles novada ģimnāzijas direktora vietniece mācību darbā
— Katrai skolai ir gan savs iekšējais vērtējums, gan vērtējums no malas jeb ārējais vērtējums. Protams, arī ārējais vērtējums ir vajadzīgs. Bet jautājums ir par to, cik tas ir objektīvs. Aizkraukles novada ģimnāzija ir vērtēta grupā “Ģimnāzijas”, bet lielākā daļa tajā iekļauto skolu ir valsts ģimnāzijas, kurās skolēnus joprojām uzņem konkursa kārtībā un kurās ir citi kritēriji. Jo, ar ko gan mēs atšķiramies no Aizkraukles 1. vidusskolas? Vai arī, ar ko Aizkraukles 1. vidusskola atšķiras no Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas, kura vērtēta lauku skolu grupā? Manuprāt, šis dalījums nav pareizs.
Otrkārt, vajadzētu vērtēt tikai trīs obligātos eksāmenus, kurus kārto visi skolēni — matemātikā, latviešu valodā un angļu valodā, jo ir skolas, kur, piemēram, fiziku kārtot izvēlas tikai trīs skolēni.
Vērtējums atspoguļo tikai mācību sasniegumus, neko vairāk, un tikai pēc šiem sasniegumiem nevar noteikt labāko skolu. Ir daudz citu kritēriju, ne tikai mācību darbs, pēc kuriem vecāki un jaunieši izvēlas skolu.
Vita,
divu bērnu māte
— Domāju, ka šāda reitingu veidošana neatklāj patieso skolas būtību. Par progresu var runāt vairāku gadu skatījumā, bet par to spriest pēc viena gada eksāmenu rezultātiem nav nopietni. Kad mācījos skolā, varēja just lielas atšķirības ne tikai pa gadiem, bet pat paralēlās klasēs, un skolotāji bija tie paši, mācīšanas metodes tās pašas, bet skolēnu sekmes — dažādas.
Vineta Se Se mjonova,
vidusskolniece no Aizkraukles
— Nemaz nezināju, ka tādus reitingus kāds veido. Diez vai jaunieši šādiem pētījumiem pievērš uzmanību. Ja kāds izvēlas mācīties citā skolā, tad dara to saistībā ar to, ko viņš grib studēt, kā arī pēc vienaudžu ieteikumiem. Iespējams, tāds pētījums ir vajadzīgs skolotājiem, bet ne skolēniem. Jo ir skolas, kurās labāk māca eksaktos priekšmetus, un skolas, kurās lielāku vērību pievērš humanitārajām zinātnēm.
Aldis Rakstiņš,
Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas direktors
— Šogad reitings, kas veidots, pamatojot ar CE rezultātiem, ir objektīvāks nekā iepriekšējos gados. Vēl objektīvāks vērtējums būtu, ja reitinga veidotāji ņemtu vērā tikai obligātos eksāmenus — latviešu valodas, matemātikas un angļu valodas, jo ir skolas, kurās, piemēram, eksāmenu bioloģijā nekārto neviens skolēns. Tomēr reitings nebūt nenosaka, vai skola ir laba vai slikta, tas ir tikai viens no rādītājiem. Tas, protams, var interesēt vecākiem un skolēniem, bet vairāk tas noder skolu kolektīviem, lai veiktu pašvērtējumu un analīzi. Par 14. vietu reitingā esam gandarīti, bet, protams, vēl ir, uz ko tiekties.
