Skrīveru kultūras centrā apskatāmas divas vēsturisku fotogrāfiju izstādes. Jau kādu laiku mazajā zālē izlikta skrīverietes, fotogrāfes Martas Pļaviņas 1935.—1940. gadā tapušo darbu izstāde no Aizkraukles vēstures un mākslas muzeja krājuma. Aizvadītās nedēļas nogalē to papildināja fotogrāfa Jāņa Austriņa veidotā izstāde “Neliels veltījums Latvijas 100”.
Bildes no vecas mājas bēniņiem: Skrīveri, 1935.—1940. — rakstīts izstādes anotācijā. “Mājas bēniņos atradu divas lielas kastes pilnas ar vecām fotofilmām. Sāku tās caurskatīt un secināju, cik kolosāli caur vienkāršā salonā uzņemtām bildēm mums atklājas šis laikmets — pirmskara ziedu laiki tā cilvēkos,” stāsta izstādes veidotājs Jānis Austriņš. No aptuveni 500 fotofilmā atlasījis 100, un izmantojot mūsdienās esošās tehnoloģijas 25 fotogrāfijas izgatavojis un piedāvājis kultūras centram izlikšanai izstādē. Pārējās fotofilmas nodotas Latvijas fotogrāfijas muzejam.
“Neesmu iedzimtais skrīverietis, tāpēc neko daudz nevarēšu pastāstīt par cilvēkiem, kas redzami šajās fotogrāfijās. Droši vien izstādes apmeklētāji, kuri tajās pazīs savus radiniekus, draugu vai kaimiņu ģimenes locekļus, varēs pastāstīt daudz vairāk. Arī bildes izstādei atlasīju nevis pēc vārdiem vai sejām, bet gan tieši tā, lai parādītu tā laika modi, frizūras, paradumus,” piebilst J. Austriņš. Piemēram, bijušo skolas pārzini Liepiņu autors izvēlējies tikai viņa iespaidīgo ūsu dēļ. To, kas viņš bijis, izstādes apmeklētāji uzzināja no novadpētnieces Dainas Vancānes—Viļumas. Kādā fotogrāfijā skatāms arī skolotājs un rakstnieks Jānis Purapuķe, taču J. Austriņš pieļauj, ka tā ir reprodukcija, jo rakstnieks mira 1902. gadā.
Zem fotogrāfijām ar zīmuli Jānis Austriņš uzrakstījis to informāciju, kas bija uz aploksnēm, kurās glabājās fotofilmas. Te lasāmi pagastā pazīstami uzvārdi — Pankuļi, Zemžāni.
Pašu fotogrāfiju autors ir Jāņa Austriņa sievas Rutas tēvs Jānis Sproģis — pēc profesijas elektriķis, rūpnīcas “VEF” tirdzniecības aģents Skrīveros, kura sirdslieta bija fotografēšana. Ruta atceras, ka tēvs bildes taisīja mājas pagrabā. “Kad mainījās laiki un vajadzēja krievu pases, cilvēki nāca pie tēva uz mājām un viņš taisīja tās mazās pases bildītes,” atceras Ruta un dažās fotogrāfijās sazīmē savus klasesbiedrus, ģimenes paziņas. ◆
