Skrīveru novada kultūras centrā notika gadskārtējie sadziedāšanās svētki “Lai sasaucamies, lai dziedam!”. Skrīverieši un viesi no Bebriem un Aizkraukles dziedāja iemīļotas un populāras dziesmas. Pasākums notiek jau septīto gadu.
Uz skatuves kāpa 121 dalībnieks, un skatītājiem bija iespēja novērtēt 21 priekšnesumu. Sadziedāšanās svētki ievadīja Skrīveru jubilejas gadu, tāpēc koncertu caurvija stāsts par to, kā, nokļūstot mūsdienās, justos skrīveris (rakstvedis) Johans Nīmeijers, ar kura nodarbošanos saistīts arī Skrīveru nosaukums.
16. gadsimta beigās tagadējā Skrīveru novada teritorija bija Alstiķu muižas sastāvā, kas savukārt bija piederīga Kurzemes hercogistei. Hercogs Gothards Ketlers šīs zemes uzdāvināja kādam Stefanam Rēmeram. Tā radās pirmais Skrīveru nosaukums Remershofa vai Rēmera muiža. Vēlāk Rēmers saradojās ar Kokneses muižas rakstvedi Johanu Nīmeijeru. Viņa amats — rakstvedis jeb skrīveris (zviedru valodā “skrivari”) — deva nosaukumu šai vietai — Skrīveri.
Stāsts sākas ar to, ka 1577. gadā skrīveris piemieg un pamostas 2012. gada 21. janvārī no… Skrīveru vidusskolas skolotāju dziedātās rokdziesmas. Vienlaikus pamostas Skrīveru susurs, un sākas jauka, aizkustinoša draudzība un neticami piedzīvojumi. Susurs kopā ar vietējiem dziedātājiem palīdz skrīverim uzzināt visu, ko viņš guļot palaidis garām.
Sarīkojumā apbalvoja arī Skrīveru jubilejas gada logo konkursa dalībniekus. Par labāko atzina skrīverietes Andras Pētersones zīmēto logo. Konkursam darbus bija iesnieguši ne tikai skrīverieši, bet arī pļaviņieši, baušķenieki un rīdzinieki.
Pēc koncerta ballē, kurā spēlēja grupa “Sikspārnis”, skrīverieši varēja lustēties līdz pat rītam.
