Skrīveru pensionāri pagājušajā nedēļā tikās ar Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšsēdētāju Andri Siliņu. Par Skrīveru pensionāru biedrības pērn padarīto stāstīja tās priekšsēdētāja Ilga Ušaka.
Vajadzīga otra
aptieka
Daudzi no simta atnākušo, iespējams, pirmo reizi redzēja jauno Skrīveru sociālā dienas centra vadītāju Antru Bazuli. Viņa šajā amatā ir kopš decembra. Bazules kundze īsumā informēja par aktuālāko centra ikdienā, nodarbībām, pasākumiem, piemēram, 11. martā paredzēto Pankūku ballīti. Kāda skrīveriete dienas centram uzdāvinājusi savas stelles, tādēļ drīzumā kopā pulcinās tos, kuri vēlēsies apgūt aušanas prasmes. Nodarbības vadīs kultūras centra darbiniece Valentīna Lase. Savukārt, lai centrā varētu izmantot kardiotrenažierus, nepieciešams zinošs speciālists, piemēram, pensionēts sporta treneris, kurš savu brīvo laiku labprāt ziedotu, mācot lietot šos trenažierus.
Lai arī Bazules kundze laipni aicināja apmeklēt dienas centru, sakot, ka transports no Skrīveru centra līdz “Ziedugravām” būs, zālē laiku pa laikam bija dzirdama murdoņa par savulaik savādo lēmumu šo centru veidot tik tālu no ciemata. Otrs ļoti aktuāls jautājums, kas šīs sanāksmes laikā neguva risinājumu, ir pārlieku dārgie medikamenti Skrīveru vienīgajā aptiekā. Tie, kuriem nav iespējas nokļūt Aizkrauklē, spiesti maksāt, cik prasa. Senioru priekšlikums bija sekmēt otras aptiekas atvēršanu Skrīveros, bet biedrības vadītāja piedāvāja ar konkrētiem iesniegumiem, priekšlikumiem vērsties biedrības valdē, lai tā varētu rīkoties tālāk saskaņā ar šiem dokumentiem.
Bez rezultātiem
LPF priekšsēdētājs Andris Siliņš pārsteidza ar vīrišķīgu, oratora cienīgu balsi, kas nenoliedzami klausītājos radīja interesi par stāstīto. Viņš teica, ka līdz ar krīzi visu pensionāriem svarīgo jautājumu izskatīšana ir pārtraukta. Pēdējā pusgada lielākais veikums — federācijas nosūtītā vēstule trim galvenajām Eiropas Savienības amatpersonām, izklāstot patieso pensionāru situāciju Latvijā. Vēstule tomēr palikusi bez ievērības. Turpretī valsts viesiem tiek stāstīts Latvijas veiksmes stāsts.
Noklusēts tiek arī tas, ka tiem, kuri pensionējās 2011. gadā, krīze ir pasludināta līdz mūža galam. Pašlaik federācija vāc parakstus par pensiju indeksāciju, bet ne tādu, kādu to iecerējusi Labklājības ministrija. Ja notiktu pēc tās prāta, tad 2014. gadā tiem, kuri pašlaik saņem ap 150 latu, pensijas palielinātos vien par diviem latiem. Pagaidām strupceļā nonācis jautājums par pensiju piemaksām tiem, kuru darba mūžs pagājis līdz 1996. gadam. Piemaksas nolemts nepiešķirt, bet pretēja rīcība varētu būt viens no mehānismiem, kā izglābt tos, kuri naudu pensijai pelnīja padomju varas gados. Šo cilvēku, kuri saņem pensiju līdz 150 latiem mēnesī, dzīvo nabadzībā, vidū ir daļa Latvijas inteliģences — ārsti, skolotāji, inženieri u. c. Arī priekšlikumam samazināt PVN daļai produktu un pakalpojumu nav valdības atsaucības.
Aicina uz Vislatvijas akciju
Cits būtisks jautājums, kuru federācija rosina risināt, — pensiju piesaistīšana minimālajai algai un pensijai līdz 200 latiem nepiemērot ienākuma nodokli. Diemžēl no šīgada samazinātais ienākuma nodoklis par 1% lielākajai daļai pensionāru nedod nekādu labumu, un tikai vienam no lielākās pensijas saņēmējiem — prezidentam Andrim Bērziņam — ieguvums ir 38 lati mēnesī. Lai šos un pārējos jautājumus risinātu, Siliņa kungs aicina prasībās būt vienotiem. Viņš teic, ka Latgales pensionāru organizācijas atdalīšanās no federācijas ir neloģisks lēmums un saistīts ar ambīcijām. Lai turpmāk pensionāros nopietnāk ieklausītos, lai ņemtu vērā ceturto daļu Latvijas iedzīvotāju un vairāk kā 300 tūkstošu vēlētāju, līdz 1. aprīlim federācija aicina visas pensionāru organizācijas ziņot, vai tās ir gatavas savus pārstāvjus ar plakātiem sūtīt uz Rīgu, lai piedalītos Vislatvijas akcijā par pensionāru tiesībām. Ja būs atsaucība, pasākums varētu notikt maijā.
Naudas nav daudz
Ušakas kundze uzdeva jautājumu saistībā ar izskanējušo informāciju: vai tiešām federācija savām vajadzībām no katra pensionāra vēlas iekasēt pa latam? Skrīveru novadā reģistrēti ap 900 pensionāru, biedrībā — ap 170, kuri gadā maksā divus latus vietējai biedrībai. Vai tiešām federācijas biedriem turpmāk būs nepieciešama dalības maksa? Uz šo jautājumu Siliņa kungs smaidot atbildēja, ka pensionāru kongresā runa bijusi par diviem santīmiem gadā no katra pensionāra. Šāds priekšlikums ir noraidīts, un tāpēc turpmāk viņš centīsies naudu piesaistīt ziedojumu veidā ar draugu, paziņu un bijušo darbabiedru starpniecību.
Uz jautājumu, cik pensionāru biedrību šobrīd ir reģistrētas federācijā, atbilde bija aptuvena, jo līdz šim kārtības uzskaitē nebija. Pašlaik skaitu precizē, bet aptuvenais skaitlis ir 70.
Kuram kāpt
ragavās?
Skrīveru pensionāru biedrības vadība sniedza pārskatu par pagājušā gada finanšu situāciju. Pērn kasē ieskaitīts ap 400 latu, bet bankas kontā šobrīd ir ap 800 latu. Nauda nākusi no biedranaudas, maksas par ekskursijām pārpalikuma, bet izlietota apsveikumiem, dalības maksām, transportam un citām vajadzībām. Pagājušajā gadā Skrīveru pensionāri novada domei iesnieguši divus priekšlikumus — par autotransporta ātruma ierobežojuma nepieciešamību gājējiem bīstamā vietā, un pašvaldība to atbalstīja. Otram vajadzīgs daudz lielāks darbs, un šobrīd ir tikai ideja — gājēju vai riteņbraucēju ceļa izbūve no Skrīveru centra līdz “Ziedugravām”.
Skrīverieši ne tikai prasa. Kopā viņi stāda kokus, brauc sēņot. Ušakas kundze aicināja katru pensionāru ieteikt vasaras ekskursijas maršrutu. Lai līdz šim jau tā aktīvos pensionārus riteņbraucējus “legalizētu”, plānots rīkot velosipēdistu kursus apliecības iegūšanai. Šogad veidos draudzību ar citu novadu pensionāru biedrībām, un nesen saņemts ielūgums no tukumniekiem, bet aktīva sadarbība jau ir ar Aizkraukles, Jaunjelgavas, Olaines, Ķeguma, Lielvārdes novadu.
Vienisprātis sanākušie bija jautājumā — palikt vai nepalikt Skrīveru pensionāriem federācijā. Visi nobalsoja par turpmāku sadarbību ar Andri Siliņu.
Lai sēde nebūtu tikai jautājumu risināšana un pārskati, to iekrāsoja gan senioru kora “Baltābele”, gan Skrīveru mūzikas skolas audzēkņu un skolotāju koncerts. Tā kā pērn liela jubilāru sumināšana nenotika, ar ziediem, atzinības vārdiem un aplausiem sveica daudzos pagājušā gada gaviļniekus. Pateicības vārdi skanēja arī visaktīvākajiem biedrības biedriem.
