Šomēnes Aizkraukles novada pašvaldības organizētā uzņēmēju tikšanās notika Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Aizkraukles birojā. LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis un finanšu administrators Dzintars Vaivods runāja par diviem svarīgiem jautājumiem — kā pašvaldību iepirkumu konkursos uzvarēt vietējiem zemniekiem, un kādas zemniekiem būs iespējas iegūt Eiropas finansējumu, sākot no nākamā gada.
Atgriežas ar brokoļu ideju
Mārtiņš Cimermanis sacīja, ka gadā Latvijā ražošanu partrauc ap 10 tūkstošu zemnieku saimniecību. Ap 40% zemnieku ir pensijas vecumā. Tomēr viņu vietā vēlas saimniekot jaunieši, tajā skaitā tie, kuri atgriezušies no ārzemēm ar zināšanām un starta kapitālu. Piemēram, kāds jaunietis, ārvalstīs guvis pieredzi brokoļu audzēšanā, šo kultūru vēlas audzēt arī Latvijā. Iespējas ir arī mūsu valstī — pašvaldības lauksaimniecības produktu iepirkumos gadā tērē vairāk nekā astoņus miljonus eiro, taču bieži vien tā nav vietējā prece. Lai noskaidrotu Latvijas pašvaldību ieinteresētību paplašināt vietējās pārtikas iepirkšanu publiskajos iepirkumos, LLKC veica aptauju 92 pašvaldībās. Aptaujā apkopota informācija par 428 pašvaldību iestādēm: 77% no tām ēdināšanu nodrošina, iepērkot pārtikas produkciju, un tikai 23% izmanto ēdināšanas pakalpojumu. Interese sākt vai paplašināt vietējās produkcijas iepirkšanu ir 93% iestāžu.
Lai var izvēlēties
izdevīgāko
Liela daļa produktu diemžēl ir importēti no Polijas un citām valstīm. Zemkopības ministrija un LLKC strādā, lai bērnudārzu un skolu virtuvēs nonāktu vietējie produkti, un tas ir iespējams. Saskaņā ar Iepirkumu likumu konkursos uzvar piegādātājs ar zemāko cenu, tomēr pašvaldības, veidojot iepirkumu konkursu nolikumus, var iekļaut dažādus kritērijus, kas izkonkurē Polijas un citu valstu preci. Kritēriju kopums veidos nosacījumu, ka jāizvēlas saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, nevis tikai lētākais. Piemēram, var ietvert prasību dilles, lociņus pēc nogriešanas piegādāt sešu stundu laikā. Tik ātri no Polijas vai Nīderlandes preci nevar atvest. Var ietvert kritēriju par videi saudzīgu piegādi — dārzeņu laukam jābūt ne tālāk kā 30 kilometru rādiusā, iesaiņojumam ir jābūt ekoloģiskam. Latvijas zemnieki visu gadu nevar nodrošināt svaigus dārzeņus, ja nu vienīgi kartupeļus, ja ir labs pagrabs. Tomēr nolikumā var ietvert punktu par sezonas dārzeņu piegādi, skolās un bērnudārzos veidojot tādu ēdienkarti, kurā tie būtu iekļauti. Vienā iepirkumā var iekļaut tikai dārzeņus, citā — produktus, kurus Latvijā neaudzē. Ja sarakstā būs āboli kopā ar banāniem, vietējiem audzētājiem būs grūti uzvarēt.
Zemniekiem vajag kooperēties
Zemniekiem ir grūti nodrošināt visu produktu klāstu, kādu pašvaldības vēlas iepirkt, turklāt viņi arī nevēlas preci vest tālāk par 15 — 30 kilometriem. Tādēļ lauksaimniekiem vajadzētu kooperēties. Ja zemnieki iepirkumos piedalās pa vienam, viņi bieži vien zaudē, bet, ja kopā ar citiem, tad ir izredzes uzvarēt.
“Ja arī jūsu puses lauksaimniekiem un pašvaldībām būs interese, mēs labprāt pastāstīsim par savu pieredzi, par to, kā veidot iepirkumu nolikumus, kā kooperēties,” sacīja Dzintars Vaivods. “Tas, vai izglītības iestāžu skolēni pārtikā lietos vietējos produktus, lielā mērā ir atkarīgs no pašvaldību iepirkumu speciālistiem un vietējo zemnieku atsaucības.”
Viens par maz,
vajadzētu piecus
Dažkārt skolas nolemj izvēlēties tikai vietējos produktus, piemēram, Valdorfa skola Rīgā iepirkumā vēlējās bērnu ēdināšanā izmantot ekoloģiski audzētus dārzeņus, taču zemnieki vēlas garantētu ilgstošāku sadarbības periodu — nevis tikai vienam gadam. Vācijā līgumus slēdz pieciem gadiem, tad arī zemniekiem ir lielāka motivācija darboties.
Ir arī īpaši progresīvas pašvaldības, piemēram, Madonas pašvaldība vēlētos veidot centralizētu produktu iepirkumu bāzi, lai savu produkciju nelielā daudzumā varētu piegādāt arī mazie vietējie zemnieki, kas dārzeņus audzē nelielos apjomos, taču pretestību tā sastop ministriju gaiteņos — ierēdņi iebilst, ka tas nav pašvaldības pienākums.
Jāveido krājaizdevu sabiedrības
Abi lektori aicināja domāt par vietējo kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību veidošanu saskaņā ar Krājaizdevu sabiedrību likumu, pašreiz Latvijā tādas ir 34. Tās veicina vietējo ražošanu, mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, un tajās nav tādu procentu kā bankās. Bieži vien bankas naudu nemaz neaizdod, jo cilvēki nevar izpildīt to nosacījumus, prasa ķīlu, bet lauku rajonos cilvēki, cits citu pazīdami, var viens otram palīdzēt. Arī premjeres Laimdotas Straujumas vadītās valdības deklarācijā teikts, ka valdība atbalstīs Latvijas nacionālās finanšu sistēmas veidošanos, veicinot iedzīvotāju apvienošanos teritoriālās kooperatīvās krājaizdevu sabiedrībās.
Eiropas nauda
septiņiem gadiem
Visā Latvijā LLKC pakalpojumus Lauku ekonomiskās aktivitātes veicināšanas programmā izmanto ap 720 lauksaimniecības uzņēmumu, tajā skaitā Aizkraukles birojā kopš 2011. gada bez maksas ir konsultēti 23 uzņēmumi. Sadarbības plāns paredz bezmaksas konsultācijas piecu gadu garumā. LLKC speciālisti seko līdzi tam, lai zemnieki sasniegtu rezultātus, lai saimniecības attīstītos. Šogad LLKC plāno iesaistīt vēl 52 zemnieku saimniecības, tajā skaitā arī Aizkraukles pusē. LLKC Aizkraukles birojā strādā deviņi cilvēki, bet novados vēl seši lauku konsultanti. Vēl vairāk darba viņiem būs saistībā ar Eiropas naudas iegūšanu dažādās jomās, piemēram, jauno lauksaimnieku atbalstam, mazo saimniecību, meliorācijas, meža teritoriju attīstībai, Eiropas naudu varēs saņemt saimniecības saistībā ar dabas parku ierobežojumiem. Eiropas fondu projekti būs jāīsteno līdz 2020. gadam. ◆
