Nākamajā ceturtdienā atdzīvosies pilsētas un ciemi — ielās parādīsies bērni un jaunieši, ienesot vidē mutuļojošu kņadu, jo sāksies jauna mācību sezona. Īpaši šī dzīvīguma trūkst pagastos, tie ir tukši, nedzīvi. Ir vietas, kur 1. septembris būs pēdējo reizi. Pēdējo Zinību dienu skolas pastāvēšanas vēsturē piedzīvos Sproģu pamatskola. Iestādē ir ap 30 skolēnu, klases ir apvienotas, un mācības nesāks otrklasnieki, jo tādu vienkārši nav. Mūsu reģionā jau slēgta Zalves, Kurmenes, Vīgantes, Pilskalnes un Odzienas pamatskola. Ņemot vērā demogrāfisko situāciju un bezdarbu laukos, paredzams, ka arī viena otra vidusskola kļūs par pamatskolu, bet viena otra pamatskola — par sākumskolu, un, protams, kādai skolai pienāks arī gals.
Lai arī skolu slēgšanas jautājums ir sāpīgs ne tikai ģimenēm, bet arī pedagogiem, reformas mērķis ir veidot racionālu skolu tīklu, jo valstij nav līdzekļu, lai uzturētu pustukšas mācību iestādes. Tomēr, apmeklējot novadus, jābūt aklam, lai nepamanītu, ka šī izglītības reformas cirstā brūce joprojām asiņo, daudzi to uztver ļoti personīgi — sāp. Kā nu ne, visiem skaidrs, ka skolas slēgšana ir “lauku gala” sākums. Aizslēdzot izglītības iestādi, zūd darba vietas, prom iet arī ģimenes,
jo negrib veidot nākotni vietā, kur nav skolas. Atsevišķos pagastos tās bez zinību iegūšanas vietas ir arī sociālās dzīves centrs vietējiem, kuri atzīst — ciemos kļūst klusāks, cieš kultūras dzīve un noveco “ciema dvēsele”.
Kāds skolas direktors, kurš emocionālā sarunā asi kritizēja Izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska reformas, ar nesaudzīgo prasību — optimizēt skolas, atzina, ka šādu rīcību tomēr izprot. “Ja es būtu ministra vietā, droši vien darītu tāpat,” viņš teica, atzīstot, ka tā rīkojas arī ģimenē — saimnieciski. Otrkārt, lai arī uzskats, ka lauku skolas nekvalitatīvi sagatavo skolēnus, manuprāt, ir novecojis, tomēr ministrs teicis: esmu bijis tādās lauku skolās, kur pat savam ienaidniekam neieteiktu sūtīt savu bērnu. Labā ziņa, ka mūsu reģionā šādu skolu nav vai arī, iespējams, vairs nav. Skolu slēgšana nav haotiska, tā ir likumsakarīga. Skolu tīklu ietekmē mazais iedzīvotāju blīvums un pastāvīgā iedzīvotāju migrācija no pagastiem uz novadu centriem un no novadiem uz Pierīgu. Skolu nākotne tomēr ir arī mūsu katra atbildība. ◆
