Gados vecākie vietalvieši vēl šodien ar pateicību piemin skolotājus Annu un Pēteri Baložus, kuri mūsu puses bērniem gandrīz pusgadsimtu sniedza pamatizglītību un ieaudzināja Tēvzemes un cilvēku mīlestību. To viņi spēja, kaut šajā laikā Latvijā deviņas reizes nomainījās sabiedriskā iekārta un valdības izglītības politika.
Iegūst prestižu amatu
Pēteris Balodis (1882. — 1954.) ir dzimis Vietalvas pagasta “Kalna Ozoliņos” zemnieku Marijas un Jāņa ģimenē un skolojies Odzienas pagasta skolā un Vietalvas Tautas apgaismības ministrijas skolā. Latviešu biogrāfiskajā vārdnīcā “Es viņu pazīstu” ir teikts, ka viņš absolvējis pedagoģiskos kursos, tomēr ticamāka ir iespēja, ka pēc ministrijas skolas 5. klases beigšanas jauneklis mācījās 6. pedagoģiskajā klasē, kuras tolaik Baltijas ministrijas skolu absolventu vidū bija ļoti populāras, jo, beidzot šo klasi, viņi ieguva palīgskolotāja tiesības un prestižu amatu, kā arī bija atbrīvoti no obligātā karadienesta.
Dažus gadus nostrādājis par palīgskolotāju Mālupes skolā netālu no Alūksnes, Pēteris Balodis iestājās Sanktpēterburgas skolotāju seminārā, kurā mācījās trīs gadus. 1906. gadā viņš sāka strādāt Vietalvas pagasta skolā par otro skolotāju, bet trīs gadus vēlāk — jau par pirmo skolotāju, respektīvi, skolas priekšnieku. Pirmā pasaules kara laikā Pēteris Balodis praporščika pakāpē dienēja Krievijas armijā un skolā atgriezās tikai 1920. gadā.
Divatā māca 12 priekšmetu
Anna Bērziņa—Balode (1890. — 1948.) ir dzimusi Odzienas pagasta “Rušēnos”. Pēc ministrijas skolas beigšanas viņa mācījās Cesvaines proģimnāzijā un pedagoģiskajos kursos. Skolotājas gaitas viņa sāka Meirānu Visegala skolā, bet 1914. gadā sāka strādāt par otro skolotāju Vietalvas pagasta skolā.
Kopā strādājot, abos skolotājos radās romantiskas jūtas vienam pret otru, un 1921. gadā viņi salaulājās. Baložu pārim piedzima divi dēli — Pēteris (viņš gāja bojā 1944. gada 14. novembrī Talsu apriņķa Stiklos, kad vācieši apšaudīja kureliešu nometni) un Marģers (padomju gados viņš bija Odzienas skolas skolotājs un direktors, kā arī ilggadējs Vietalvas ciema padomes vadītājs).
1920./1921. mācību gadā Vietalvas I pakāpes pamatskolā (tāds nosaukums tad bija pagasta skolai) Anna un Pēteris Baloži mācīja 58 bērnus četrās klasēs (tās bija apvienotas divās) . Tolaik diviem skolotājiem šajā skolā bija jāspēj mācīt 12 mācību priekšmetu.
Kad 1936. gadā Vietalvas I un II pakāpes pamatskolas apvienoja vienā Vietalvas — Odzienas sešklasīgajā skolā, par tās priekšnieku iecēla Pēteri Balodi (arī viņa sieva strādāja šajā skolā, kura vairāk ir pazīstama kā bijusī ministrijas skola). Salīdzinot abus skolotājus, var teikt, ka Anna prasībās bija stingrāka skolotāja, bet Pēteris ar savu lēnprātīgo demokrātismu bija ieguvis lielu skolēnu atzinību.
Ordenis par bērnu audzināšanu
Pēteris Balodis daudz darbojās arī sabiedriskajā laukā. Viņš bija ilggadējsVietalvas luterāņu draudzes priekšnieks un ērģelnieks, kā arī Vietalvas Labdarības biedrības valdes priekšsēdētāja biedrs (kādu laiku arī priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs un kora diriģents). Viņš spēlēja arī biedrības teātrī (pārsvarā nopietnās lomas), bet Anna dziedāja korī.
Par lielo ieguldījumu bērnu audzināšanā un devumu sabiedrības labā Pēteris Balodis ir apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Arī četrdesmito gadu dramatisko pārmaiņu laikā abi skolotāji turpināja darbu skolā. Anna strādāja līdz 1944. gada pavasarim, bet Pēteris vēl divus gadus pēc Otrā pasaules kara bija skolotājs Odzienas skolā (ministrijas skola smago 1944. gada augusta kauju laikā tika sagrauta).
Nav saskaitīts, cik simtu skolēnu ir izglītojuši Anna un Pēteris Baloži, bet ir zināms, ka abi skolotāji daudzu jo daudzu vietalviešu atmiņā palikuši kā lieliski pedagogi.
