Likumus Latvijā reizēm pieņem nevis tādēļ, lai pildītu, bet gan tādēļ, lai pēc laika atceltu — šāds iespaids rodas arī par vienu otru jauninājumu izglītības jomā.
Likumus Latvijā reizēm pieņem nevis tādēļ, lai pildītu, bet gan tādēļ, lai pēc laika atceltu — šāds iespaids rodas arī par vienu otru jauninājumu izglītības jomā. Lai paaugstinātu izglītības kvalitāti, pirms pāris gadiem Ministru kabinets pieņēma lēmumu, ka skolās var strādāt tikai skolotāji, kuri ieguvuši augstāko profesionālo izglītību. Tas radījis pretēju efektu: uzlabojies nav nekas, taču skolās katastrofāli trūkst skolotāju. Lai gan precīzi dati par kadru trūkumu skolās būs zināmi septembrī, jau šobrīd vairākos rajonos skolotāju nepietiek, piemēram, Rīgā vajag 114 pedagogu, Cēsu rajonā – 38, Alūksnes — 10, arī Aizkraukles rajona skolās nepieciešami matemātikas, mājturības, angļu valodas un citu priekšmetu skolotāji.
Tagad Izglītības un zinātnes ministrija rosina grozīt šos noteikumus un paredzēt, ka skolās jāļauj strādāt arī jauniešiem, kuri ieguvuši akadēmisko izglītību. Tas attiecas tikai uz augstskolu absolventiem, viņi varēs sākt pedagoģisko darbu un divu gadu laikā izvēlēties — turpināt vai neturpināt pedagoģiskās izglītības ieguvi.
Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības informācijas nodaļas vadītājs Aivars Opincāns uzsver, ka eksaktie priekšmeti skolās jāmāca cilvēkiem ar akadēmisko izglītību vai arī mācībām nav jānotiek vispār. Droši vien tā ir atbalstāma ideja, jo ķīmiju, fiziku vai matemātiku pamatīgi apguvis cilvēks droši vien daudz varēs iemācīt arī audzēkņiem, taču šaubas rada kas cits — diez vai prasību samazināšana skolotājiem novērsīs viņu nepietiekamību. Kāpēc gan lai cilvēks, kurš ieguvis bakalaura grādu kādās noteiktās zinībās, izvēlētos strādāt jomā, kurā nevar labi nopelnīt, turklāt darbs ir grūts?
Sabiedrībā skolotāja profesijas prestižs nav tik spožs, kādam tam vajadzētu būt. Šobrīd izveidojusies situācija, ka skolās strādā vai nu fanātiski sava darba darītāji vai tādi cilvēki, kuri citur darbu nevar atrast. To intervijās “Staburagam” uzsvēruši daudzi vadošie izglītības darbinieki.
Izglītības darbinieki cer uz savu zelta fondu — pensionētajiem skolotājiem, un Izglītības un zinātnes ministrija aicina viņus strādāt nepilnu darba laiku. Cerams, tas būs glābiņš un nebūs tā, ka skolās strādās tie, kuriem ļauj likums, bet trūkst pārliecības.
