Šīs nedēļas valdības paziņojums, ka jauna pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai no Izglītības un zinātnes ministrijas prasītajiem 36 miljoniem varēs atvēlēt vien trīs miljonus eiro, kas ir pretējs priekšvēlēšanu solījumiem, radījis satraukumu Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā, un tā nopietni apsver iespēju reaģēt krasi, rīkojot izglītības darbinieku streiku.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aprēķinājusi, ka ar valdības piešķirtajiem trim miljoniem eiro skolotāja zemākās mēneša darba algas likmi varētu paaugstināt tikai par aptuveni vienu eiro. Valsts vienam pedagogam joprojām paliekot parādā vidēji 341 eiro mēnesī.
LIZDA Aizkraukles starpnovadu arodorganizācijas priekšsēdētāja Helēna Deine šonedēļ piedalījās arodbiedrības sēdē Rīgā, kur ar kolēģiem no visas Latvijas pārrunāja valdības rīcību, radušos situāciju un to, kā šo problēmu risināt tālāk.
“Situācija šobrīd ir bēdīga, negribas satraukt skolotājus vēl vairāk, tomēr, ja citādi neizdosies vienoties un aizstāvēt izglītības darbinieku tiesības, būsim spiesti pieņemt radikālu lēmumu, rīkojot streiku. Problēma jārisina kopumā — šībrīža izglītības sistēma, kad nauda seko skolēnam, radījusi lielu plaisu starp lauku un pilsētu skolām. Skolotāji saņem nevienlīdzīgu atalgojumu — dažādās skolās par vienu un to pašu darbu pedagogiem ir krasi atšķirīga alga, taču tam tā nevajadzētu būt.
Vispirms būtu jābūt vienotiem, lai cīnītos par savām tiesībām, bet šobrīd ir tā, ka daļu pedagogu apmierina šībrīža atalgojums. Aizkraukles reģiona izglītības iestādēs skolotāji nesaņem augstāko atalgojumu,” teic Helēna Deine.
Maijā ap 50 skolotāju no Aizkraukles, Pļaviņu, Kokneses, Jaunjelgavas, Skrīveru novada un no Valles pagasta devās uz Rīgu, kur kopā ar kolēģiem no Latvijas, kā arī no Lietuvas, Igaunijas, Polijas un Beļģijas piedalījās LIZDA rīkotajā protesta akcijā, prasot nodrošināt taisnīgu un motivējošu atalgojumu. “Skolotāji ir mierīga tauta, līdz brīdim, kad jāaizstāv savas tiesības. Līdz šim skolotāji bijuši atsaucīgi, domāju, ka arī turpmāk, ja rīkosim streiku, gūsim atbalstu cīņā par savām tiesībām. Līdz tam gan vēl priekšā smags darbs, jo mums jāuzklausa visu izglītības iestāžu un kolektīvu viedokļi, domas par to, vai viņi atbalsta streika rīkošanu, un cik daudz skolotāju tajā piedalītos,” stāsta Deines kundze.
LIZDA pārstāvji informē, ka pagaidām vēl ir pāragri runāt par konkrētu streika datumu, jo turpmākā rīcība ir atkarīga tikai no valdības. Ja tā neradīs iespēju piešķirt lielāku finansējumu, skolotāji varētu streikot vai nu nākamā gada janvārī — pēc ziemas brīvlaika, vai arī pavasarī — eksāmenu laikā.
Jaunā izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile sola aizstāvēt pedagogu intereses, cīnoties par pieprasītā finansējuma apjomu, tomēr viņa uzsvēra, ka valsts budžeta iespējas ir ierobežotas, tāpēc arodbiedrībai ir tiesības protestēt.
“Gribētos just lielāku atbalstu un ieinteresētību skolotāju liktenī no mūsu Izglītības un zinātnes ministrijas. Jāteic, ka tagad tādu nejūtam. Ministrija skolotāju intereses aizstāv ļoti vāji,” teic Helēna Deine. ◆
