Sākoties jaunajam mācību gadam, jau par “tradīciju” kļuvusi neskaidrība par skolotāju algām. Nesen pašvaldības saņēmušas valsts mērķdotācijas skolotāju algām šī mācību gada pirmajiem četriem mēnešiem. Ņemot vērā piešķirtās summas, skolotāju algas samazināsies.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) septembra beigās izplatītajā ziņojumā norādīts, ka skolotāju atalgojuma aprēķinu metodika šajā mācību gadā nav mainīta. Ministru kabinets apstiprināja mērķdotācijas, tas ir, algas un sociālās iemaksas pašvaldību izglītības iestādēm līdz šīgada beigām.
“No 2011. gada 1. septembra pedagogu atalgojumā nav izmaiņu, un aprēķina metodika nav mainīta. Mērķdotācijas pašvaldības izglītības iestāžu un privāto izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai aprēķinātas un sadalītas pēc vienotiem principiem, ņemot vērā skolēnu skaitu attiecīgajā teritorijā un izglītības iestādē īstenotās mācību programmas,” norāda IZM pārstāvji.
Tomēr visos Aizkraukles reģiona novados vispārizglītojošajām skolām skolotāju algām šogad piešķirts mazāk naudas. Aizkraukles novads saņems 892 300 (pērn — 903 316 latu), Jaunjelgavas novads —
380 232 (413 648), Kokneses novads — 478 484 (482 660), Neretas — 317 620 (332 140), Pļaviņu —
393 228 (423 156) un Skrīveru novads 356 588 (384 564) latus.
Pirms mērķdotācijas piešķiršanas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) izplatīja informāciju, ka skolotāju algām piešķirtie līdzekļi ir samazināti par 2,5 miljoniem latu. Izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks pieprasījis LIZDA priekšsēdētājai Ingrīdai Mikiško atsaukt iepriekš izplatīto informāciju kā nepatiesu.
Tomēr, kā apliecina Neretas novada izglītības un kultūras nodaļas vadītāja Žanna Miezīte, skolotāju algas šajā mācību gadā ir sarukušas. “Šogad skolotāju algas ir nedaudz mazākas nekā pagājušajā mācību gadā. Skolās ir samazinājies skolēnu skaits, līdz ar to samazinās arī skolotāju algas, nedaudz samazināts arī valsts atbalsts,” saka Miezītes kundze. “Taču nevar teikt, ka skolotāji tam nebija gatavi. Septembra beigās pirms algas saņemšanas bija zināms, ka tā būs mazāka nekā pērn. Nevar arī teikt, ka novada skolās ir traģiska situācija. Protams, vismazāk naudas saņems Sproģu pamatskola, kurā šogad mācās tikai 44 pamatskolas skolēni un deviņi pirmsskolas vecuma bērni. Audzēkņu skaits skolā samazinājies ne tikai mūsu novadā, bet visā valstī. Arī jaunā valdība diezin vai spēs panākt radikālas izmaiņas skolu pārvaldes sistēmā un skolotāju algu palielinājumu. Bet mēs dzīvojam un izdzīvosim. Skolotājiem un skolām jāiesaistās Eiropas piedāvātajos izglītības projektos, un tā ir vēl viena iespēja saņemt nedaudz lielāku atalgojumu.”
Līdzīga situācija ir arī Kokneses novadā. “Šogad skolotāju algas ir nedaudz mazākas, bet tas jau bija prognozējams, jo algas aprēķina pēc principa “nauda seko skolēnam” un bērnu skaits vairumā skolu ir samazinājies vai palicis pagājušā gada līmenī,” saka Kokneses novada izglītības darba speciāliste Lauma Āre. “Vismazākais skolēnu skaits novadā ir Pērses pamatskolā, kurā šogad mācības sāka 51 bērns. Tomēr tām skolām, kurām naudas nepietiek, palīdz pašvaldība un piešķir naudu skolotāju un skolas atbalstam.”
