Šonedēļ viena no svarīgākajām tēmām, kam pievērsta pastiprināta sabiedrības uzmanība, ir skolotāju atalgojums. Nedēļas sākumā vēl nerimās plašas diskusijas, ko izraisīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierosinājums internetā publiskot skolotāju algas. Savukārt vakar piketā pie Saeimas ēkas skolotāji pieprasīja finansējumu jauna atalgojuma modeļa ieviešanai.
Pēc tam, kad ierosinājums par skolotāju algu publiskošanu izraisīja tik plašas diskusijas, saņemot gan atbalstu, gan nosodījumu, izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile paziņoja, ka apzinās nepieciešamību rast efektīvu ilgtermiņa risinājumu, kas veicinātu skaidrību par pedagogu algu veidošanos, apmēru un tam paredzētā valsts finansējuma godīgu pārdali. Ministre uzsvēra, ka vēlas turpināt padziļinātu diskusiju un darbu kopā ar sociālajiem partneriem, tāpēc nolēmusi atlikt pedagogu algu publiskošanas jautājuma tālāku virzīšanu.
Savukārt Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas un Valsts prezidenta Andra Bērziņa viedokļi par skolotāju algu publiskošanu krasi atšķīrās. Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” Valsts prezidents atzina, ka viņam ierosinājums publiskot skolotāju algas šķiet nepieņemams un nejēdzīgs, kas padara skolotājus par peramiem bērniem. Viņaprāt, neko sliktāku par šādu ierosinājumu vairs izdomāt nevar.
Turpretī Ministru prezidente Laimdota Straujuma, atbalstot šo ieceri, vairākkārt intervijās uzsvēra, ka pašlaik jau publisko ierēdņu algas un, viņasprāt, skolotāji ne ar ko neatšķiras no ierēdņiem, un viņu algu publiskošana neradīs negatīvas sekas. Viņa atzina, ka, iespējams, jāpublisko visas algas, kas tiek maksātas no valsts budžeta.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) un tiesībsargs Juris Jansons šo ierosinājumu vērtēja kritiski.
Vakar no rīta Rīgā, pie Saeimas nama, piketā LIZDA pulcēja vairākus simtus skolotāju no visas Latvijas, tostarp no Aizkraukles reģiona skolām. Kā solīts, starp Saeimas un komisijas namiem bija noklāts sarkanais paklājs, uz kura skolotāji ar plakātiem “Kvalitatīva izglītība nav par velti!”, “Kvalitatīvas izglītības pamats ir motivēts pedagogs”, “Apmaksāt visus darba pienākumus!”, “Vislabākā diēta ir skolotāja alga” sagaidīja deputātus, lūdzot nešķelt skolotājus.
Piketa dalībnieki pieprasīja rezervēt 2015. gada budžetā pietiekamu finansējumu, lai no nākamā gada 1. septembra varētu ieviest jaunu pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli. LIZDA uzsver, ka jaunais darba samaksas modelis nedrīkst pasliktināt jau tā neapmierinošo finansiālo situāciju un tam ir jānodrošina godīgs, konkurētspējīgs atalgojums. Jaunā atalgojuma modeļa ieviešanai no Izglītības un zinātnes ministrijas prasītajiem 12 līdz 36 miljoniem eiro valdība patlaban rezervējusi vien trīs miljonus eiro, un tas neesot pietiekami, lai ieviestu plānoto atalgojuma reformu bez krasiem zaudējumiem.
Šobrīd pedagogu atalgojuma aprēķināšanas kārtība nav skaidra arī pašiem skolotājiem un netiek nodrošināts līdzvērtīgs atalgojums par līdzīgu darba apjomu. Šī problēma rodas gan tāpēc, ka aprēķinu veikšanai izmantotie principi ir komplicēti, gan arī tādēļ, ka pašvaldības un skolas atšķirīgi pārdala finansējumu skolotāju atalgojumam saskaņā ar šībrīža normatīvajiem aktiem.
Pēc sarunas ar skolotājiem, kuri piedalījās piketā, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece sacīja, ka pedagogu atalgojuma jautājuma risināšanā nepieciešams konstruktīvs darbs, kurā iesaistītas visas puses — LIZDA, IZM un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Savukārt attiecī-
bā uz skolotāju algu publiskošanu I. Mūrniece norādīja, ka šo priekšlikumu plānots svītrot no 2015. gada valsts budžeta likuma projekta paketes.
Viedokļi
Gunta Kupčiuna,
Valles vidusskolas direktores pienākumu izpildītāja
— Par vēlmi publiskot skolotāju algas daudz esam diskutējuši, esam arodbiedrības biedri, un mūsu nostāja ir tāda — ja lemtu publiskot, lai to dara. Šis ierosinājums tomēr nav tik vienkāršs, jo prasa ļoti daudz papildinformācijas — kurš to apstrādās, sagādās, pārbaudīs un publicēs? Skolotāja alga veidojas no vairākiem faktoriem — no slodzes, kvalifikācijas pakāpēm, ir skolotāji, kuri strādā ar speciālajām programmām un par to saņem piemaksas, un vēl ir citi nosacījumi, kas arī ietekmē algas apjomu. Ja tomēr valdība nolemtu publiskot manu algu — uz sliedēm jau tāpēc negulšos! Tikai godīgi būtu publicēt to algu, ko skolotājs saņems savā bankas kontā, nevis to skaitli, kāds norādīts uz papīra, jo starp tiem ir ļoti liela atšķirība. Ja nolemtu mūsu algas publiskot, tad kurš precizētu un paskaidrotu, par ko algu skolotājs ir saņēmis? Laukos ir skolotāji, kuri pāris stundu vada vairākās skolās, mūsu skolā ir skolotāja, kura māca tikai trīs mācību stundas nedēļā, bet ir skolotāji, kuri pasniedz 40 stundu. Būtu jāiegulda diezgan daudz darba un laika, lai korekti norādītu, par ko tieši skolotājs ir saņēmis savu algu.
“Kāpēc apzināti jārada nemiers?”
Staņislava Krieva, Aizkraukles novada izglītības pārvaldes speciāliste
— Manuprāt, viens no iemesliem, kāpēc vispār radās šāds ierosinājums — publiskot skolotāju algas internetā — ir, lai sanaidotu savā starpā ne tikai skolotājus, bet arī pārējos valsts sektorā strādājošos. Vai tiešām mūsu dzīvē ir par maz spriedzes un nemiera, ja tas vēl jārada apzināti? Skolotāju algu publiskošana sabiedrībā noteikti radītu negatīvas emocijas, īpaši laukos, kur valda bezdarbs, bet skolotājs ir viens no tiem, kuram ir regulāri ienākumi. Viņam atšķirībā no bezdarbnieka ir alga, tāpēc nereti tas cilvēkos rada neizpratni — kā skolotājs var gribēt vēl vairāk?
Viena no lielākajām problēmām, kas jārisina, — mazās lauku skolas, kurās ir mazāk par simts skolēniem, un to pastāvēšanu valsts piespēlējusi pašvaldībām. Tas jārisina valstiskā līmenī, jo šobrīd daudzos pagastos skola kalpo kā visa pagasta centrs. Slēdzot skolu, sabiedriskā dzīve iznīkst arī pagastā. Sistēmā problēmu ir daudz, jau labu laiku apzināmies, ka trūkst jaunu skolotāju. Augstskolās ir pietiekami daudz jauniešu, kuri izvēlas apgūt šo profesiju, taču līdz skolām viņi nenonāk. Skolotājiem vajag jauno maiņu, kuras nav, un tas daļēji ir saistīts arī ar atalgojumu, kādu skolotājs saņem pašlaik.
“Mums nav, ko slēpt!”
Iveta Muraška,
Sproģu pamatskolas skolotāja
— Mūsu kolektīvā ierosinājums publiskot skolotāju algas internetā neizraisīja plašas diskusijas un sašutumu. Mūsu algas nav lielas, mums nav, ko slēpt. Ja kāds vēlas uzzināt, cik saņem skolotājs mazā lauku skolā, — lūdzu, tikai ar nosacījumu, ka publisko arī visu pārējo valsts sektorā strādājošo algas. Ar kolēģiem esam vienisprātis, ka pie skolotāja atalgojuma precīzi jānorāda likme, par kādu viņš šo algu ir saņēmis.
