Oktobrī 50 sociālo zinību skolotāju no Latvijas devās uz Eiropas Parlamentu (EP) Briselē, lai iepazītu EP struktūru, darba vidi un organizāciju un varētu labāk par to pastāstīt skolēniem. No Aizkraukles reģiona braucienā devās skolotājas Santa Krasovska (A. Upīša Skrīveru vidusskola), Margarita Savicka (Jaunjelgavas vidusskola), Inese Mireka (Daudzeses pamatskola), Žanna Murahina un Astra Jansone (Aizkraukles 1. vidusskola).
Eiropas Parlamentā skolotājus sagaidīja Apmeklējumu un semināru nodaļas darbiniece Laura Zandersone, kura pastāstīja par Eiropas Savienības pārvaldīšanu. Ne visi zina, ka Eiropas Savienības budžetā katra dalībvalsts iemaksā 1% no nacionālā kopienākuma un katram EP deputātam ir tiesības runāt, klausīties, lasīt un rakstīt savā valodā.
EP Briselē, Strasbūrā un Luksemburgā ir 10 552 biroju un 156 sanāksmju telpas, kurās strādā 754 deputāti, 2000 viņu palīgu un 6400 citu darbinieku. Jaunākajai EP deputātei zviedrietei ir tikai 25 gadi, bet vecākais deputāts ir 84 gadus vecs.
Interesants ir Eiropas Parlamenta apmeklētāju centrs “Parlamentarium” Tas aizņem aptuveni 3000 kvadrātmetru. Tajā, izmantojot multivides gidus, kas informāciju sniedz arī latviešu valodā, visu vecumu apmeklētāji var uzzināt, kā darbojas EP, kā tiek pieņemti lēmumi un kā tie ietekmē mūsu ikdienu.
“Parlamentarium” ir piemērs, kādai jābūt mūsdienīgai mācību videi, lai jauniešiem būtu interesanti mācīties, piemēram, Eiropas ģeogrāfijas minimumu palīdz apgūt uz grīdas projicēta Eiropas karte, pa kuru var doties interaktīvā virtuālā ceļojumā. Mazliet gan pārsteidza tur dzirdētā informācija par Latviju — ļoti daudzi mūsu valsts pamatiedzīvotāji dodas uz ārzemēm darba meklējumos un mēs veiksmīgi integrējam sabiedrībā imigrantus un viņu bērnus. Radās iespaids, ka mēs savu valsti pozicionējam kā grimstošu kuģi, kuru palēnām pamet komanda. Protams, mums nav zināms patiesais šādas informācijas mērķis, bet ar kolēģiem mēģinājām to uzminēt — varbūt mēs gribam, lai mūsu valsti apmeklē vairāk tūristu un tādējādi atbalsta mūsu ekonomiku? Tad mērķim ir “aizšauts garām”. Varbūt, demonstrējot veiksmīgus sabiedrības integrācijas piemērus, mēs gribam aicināt Latvijā iebraukt vairāk imigrantu? Bet kāpēc tad stāstu par savu valsti sākam ar informāciju, ka no valsts jau gadiem izbrauc pamatiedzīvotāji?
Centrā “Parlamentariumā” ar sanāksmju zāles digitālās projekcijas palīdzību apmeklētājiem 12 minūšu garā filmā ir iespēja iejusties kāda Parlamenta deputāta lomā un labāk izprast likumdošanas procesu. Taču, mūsuprāt, lēmumu pieņemšana būtu vieglāka, ja deputātu skaits būtu daudz mazāks, bet lielo valstu deputātiem būtu piešķirts vairāk balsu, piemēram, katram Vācijas deputātam piecas balsis. Katrs deputāts var darboties vairākās komitejās, piemēram, Latvijas deputāte Tatjana Ždanoka darbojas četrās komitejās, Sandra Kalniete — trijās, bet Aleksandrs Mirskis — divās, no kurām viena pat nelemj par likumiem, tajā pašā laikā neviens deputāts Latvijas intereses nepārstāv zivsaimniecības, kultūras un izglītības komitejā.
Klātbūtnes efektam mācībās ir ļoti liela nozīme, jo tagad ar lielāku interesi sekojam norisēm EP un Briselē.
