Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska tikās ar reģionālo mediju pārstāvjiem un informēja par paredzētajām izmaiņām izglītības jomā, stāstīja vairākus piemērus no kaimiņu valstu pieredzes, kā arī pašmāju pozitīvos un ne tik iepriecinošos stāstus par vietējo pašvaldību ceļu pretī kvalitatīvai izglītībai.
Cīnās ar drūmu izdzīvošanas politiku
Šomēnes Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) publiskos ziņojumu par vispārējās izglītības iestāžu skolu tīkla sakārtošanu, kā arī satura un pieejas prasības vidējās izglītības posmā, ģimnāziju kritērijiem un to attīstību, finansējuma modeļa maiņu. Pirms ziņojuma izstrādes IZM pārstāvji no pagājušā gada augusta līdz šī gada februārim tikušies ar visu pašvaldību vadību un skolu pārstāvjiem, cenšoties izprast izglītības politiku katrā Latvijas reģionā. Apkopota informācija par skolēnu skaitu, skolēnu un skolotāju skaita proporciju, vidējo atalgojumu, skolotāju vidējās darba slodzes lielumu, centralizēto eksāmenu rezultātiem. Vidējās izglītības posmā piefiksēti tā sauktie “izvēļu grozi” jeb nozares, kuras vēlas realizēt konkrēta izglītības iestāde. Problemātiskā, akūtākā problēma, par kuru runāja, katrā pašvaldībā, pirmkārt, ir skolu tīkls. Galveno uzsvaru liekot uz vidusskolām, bet pārrunājot arī par pamatskolu tīklu. Vērā ņemta ne tikai pašreizējā situācija, bet arī bērnu skaits skolās nākamajos trīs gados. Daudzos Pierīgas novados skolēnu skaitam ir tendence pieaugt, un vairākām skolām jau tagad ir problēmas ar bērnu izvietošanu. Turpretī lauku rajonos pašvaldības pat nespēj prognozēt situāciju nākamajiem trijiem gadiem.
IZM ar katru novada pašvaldību un skolas vadību pārrunāja izglītības tīklu novadā, skatot to saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu. Tāpat tika izrunāts vakanču jautājums, apzinot, vai tās varētu rasties tuvāko trīs gadu laikā. Garām nepaskrēja arī sanitāri higiēnisko prasību ievērošanas jautājums, kas aktuāls gan Rīgas un Pierīgas skolās, palielinoties skolēnu skaitam, kā arī skolās, kas izvietotas senāk celtās ēkās. Aktualizēta skolotāju digitālā kompetence, skolēnu loģistika jeb cik daudz naudas pašvaldība tērē transporta izdevumiem. Skolēnu ēdināšanu un brīvpusdienas IZM saista ar jautājumu par pašvaldības funkciju izvērtēšanu, un, proti, vai tā primāri ir izglītības kvalitātes vai sociālo funkciju nodrošināšana. “Ja tikšanās laikā jutu, ka sarunā ar pašvaldību dominē sociālo funkciju nodrošināšana, tad skaidrs, ka šī saruna ir ar diezgan drūmu izdzīvošanas politiku. Taču ir novadi, kas tendēti uz attīstību, piemēram, netālu no Jēkabpils ir Salas novads. Apbrīnojams novads ar maksimāli labi sakārtotu infrastruktūru, ar kolosāli motivētu skolotāju klātesamību, fantastisku direktori un enerģisku pašvaldības vadītāju,” teic Ilga Šuplinska.
Lauku skolas
rezultātos zaudē
Ministre stāstīja arī par Igaunijas pieredzi izglītības reformas īstenošanā, ko pārrunājusi, tiekoties ar Mailisu Repšu, kaimiņvalsts izglītības ministri. Apbrīnas vērts ir šajā valstī paveiktais. Skolu sistēma tur reorganizēta pirms 10 gadiem. Igauņu koncepcijā nebija vēlmes saglabāt vidējo izglītību pēc iespējas tuvāk mājām. Tā vietā uzsvars bija uz cilvēku resursu un infrastruktūras koncentrēšanu, kā arī ES struktūrfondu naudu neieguldīt vecu skolas ēku renovācijā, kas ir nerentabli. Daudzas vecās skolu ēkas nojauca un būvēja jaunas — mūsdienu prasībām atbilstošas, konkrētiem apstākļiem, efektīvai apsaimniekošanai piemērotas ēkas. Arī Igaunijā šāds lēmums nebija sabiedrībā atbalstīts, spiediens nedarīt bijis liels, bet reformu veica, un rezultātā Igaunijas izglītības sistēma pēc Starptautiskās studentu novērtēšanas programmas (SSNP) rezultātiem ir pasaulē pirmajā desmitniekā un Eiropā pirmajā vietā.
Ilga Šuplinska teic, ka pati mācījusies mazā lauku skolā, un novērtē tās priekšrocības, bet pēdējos divus gadus intensīvi domāju par to, kādēļ lauku skolas bieži zaudē SSNP rezultātos, konkrēti lasītprasmē, dabas zinībās un matemātikā. Ministre teic, ka tā ir tendence — lauku skolās rezultāti ir sliktāki. Arī mobinga ziņā rādītāji ir augstāki šajās skolās. Sociālā noslāņošanās būs arvien izteiktāka, ja izglītības sistēma nespēs ļoti operatīvi reaģēt uz to, kas nepieciešams nākotnē. Tāpēc skolas galvenie uzdevumi ir savstarpējā skolēnu un skolotāju darbā iemācīta globālu problēmu risināšanas prakse, jābūt sociāli līdzatbildīgam un spēcīgai sociālai līdz-
iesaistei. Svarīga arī digitālā kompetence. Izglītības mērķis attiecībā pret skolēnu ir, lai viņš būtu veiksmīgs, laimīgs un lai viņa talanti, spējas būtu attīstītas maksimālā līmenī.
Kā piemēru minēja Līvānu novadu, kur intensīvi strādā skolu tīkla sakārtošanā. Tur darbojas divi eksportspējīgi uzņēmumi, un to pārstāvji pieprasa no skolām kvalificētus darbiniekus. Izglītības kvalitātes uzlabošanā piedalās arī bērnu vecāki. Uzņēmēji nāk skolā arī ar savu atbalstu un piedāvā stipendiju skolotājiem — katru mācību gadu pieci radošākie skolotāji saņem no tūkstoš līdz pieciem tūkstošiem eiro.
Augstskolu filiāļu Latvijā ir par daudz
Strādājot pie jaunā kompetencēs balstītā izglītības modeļa, ministre norādīja uz individualizētu un personalizētu pieeju katram audzēknim. Individuālā nozīmē principā to pašu, kas jau notiek mazajās lauku skolās — skolotājs var veltīt laiku individuāli katram bērnam. Personalizēt nozīmē ļoti intensīvi lietot modernās tehnoloģijas — programmas, kas atlasa uzdevumus pēc bērna interesēm, spējām un vajadzībām. Skolotāja uzdevums nav vairs darboties ar materiālu atlasi, bet gan asistēt bērnam, kad rodas problēmas. Skolotājam jāizceļ būtiskais, jāsaliek akcenti, nevis jādod zināšanas.
Moderno tehnoloģiju, tajā skaitā mācību programmu ienākšana jauniešu dzīvē, nozīmē arī negatīvu blakusefektu — jaunieši asocializējas, attālinās no sabiedrības. Šī problēma jau ļoti aktuāla ir ārzemēs, bet arī Latvijā gados jauni cilvēki arvien retāk piedalās kultūras un sociālajā dzīvē.
Runājot par mācību izvēļņu grozu veidošanu vidusskolēniem, ministre stāstīja par Viesītes, Aknīstes un Neretas vidusskolu pieredzi. Lai izlemtu, kuri mācību priekšmeti ir nepieciešami, uz anketu jautājumiem liek atbildēt gan audzēkņiem, gan viņu vecākiem, izrunā šo jautājumu ar skolotājiem. Ir pašvaldības, kuras darbojas pretēji, ejot vieglāko ceļu — par primāro ņem pieejamos skolotāju resursus, un uz to bāzes arī organizē mācības vidusskolā. Par kādu bērna izglītību centrētai pieejai var būt runa?
Sarunā pieminēja arī augstskolu pārvaldības modeļa maiņu, kas paredzēta nākamo piecu gadu laikā, un tā nozīmēs resursu konsolidāciju jeb apvienošanu. Pašlaik, piemēram, Liepājā ir deviņu citu Latvijas augstskolu filiāles, un no IZM tas nav atbalstāms. Viens no modeļiem ir saglabāt Liepājas Universitāti, un pārējām augstākās izglītības iestādēm būtu jādomā par sadarbības iespējām ar to, piemēram, piedāvājot mūžizglītību vai izglītības virzienus, kas nav šajā universitātē. ◆
