Lai operatīvāk kontrolētu un apturētu Covid-19 izplatību, no šīs nedēļas izglītības iestādēs sāk izmantot ātros antigēna paštestus. Pagaidām izmantos abas testēšanas metodes, reizi nedēļā veicot arī ierasto laboratorisko skrīninga testu ar kociņa metodi.
Ātrāks rezultāts
Veselības inspekcijas Stratēģiskās plānošanas un attīstības departamenta nodaļas vadītāja Alla Nogotkova informēja, ka izmaiņas veiktas, lai paātrinātu testēšanas laiku un tas būtu biežāks. Paštestus ir lietot ērtāk, un daudz ātrāk var uzzināt rezultātu — 15 — 20 minūšu laikā. Ja tas veikts mājās un rezultāts ir pozitīvs, konkrētais skolēns uz skolu nedodas, ja tests veikts skolā — dodas mājās un ievēro karantīnu. Tā noteikta tikai konkrētajam skolēnam, bet pārējie turpina mācības klātienē, ja testēšana ir notikusi epidemioloģiski drošos apstākļos — individuāli, neatrodoties vienā telpā ar citiem ilgāk par 15 minūtēm. Pozitīva paštesta gadījumā būs jāveic apstiprinošs tests laboratorijā.
Šobrīd paštesti plānoti reizi nedēļā, un, kā atzina Alla Nogotkova, kad būs veikts pietiekams paštestu iepirkums, lai tos varētu nodrošināt nepārtraukti, domāts, ka 4. — 12. klases pāries uz regulāriem paštestiem trīs reizes nedēļā, bet 1. — 3. klasēm saglabāsies jau ierastais kociņu tests un papildu paštests mājās. Plānots sākt arī skolotāju un darbinieku skrīningu darbavietā.
Paštestus izglītības iestādēm nodrošina tās laboratorijas, kas šobrīd jau iesaistītas skolēnu laboratoriskā skrīninga testēšanā, un tos veic arī vakcinētie un pārslimojušie. 1. — 3. klases skolēniem testus paredzēts veikt mājās ar vecāku palīdzību, bet pārējām klasēm skolā. Pēc svētku brīvdienām lielākoties arī pārējie skolēni atgriezās klātienes mācībās ar jau mājās iegūtiem negatīviem testa rezultātiem. Speciālo skolu audzēkņiem rutīnas laboratoriskā skrīninga kārtība pagaidām nav mainīta, un testēšanu joprojām neveiks pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem.
Laboratoriskie skrīninga testi skolās šonedēļ notiek pēc esošā grafika, ko neveic vakcinētajiem un pārslimojušajiem. Tā rezultāti derīgi arī interešu izglītības nodarbību apmeklēšanai.
Situācija joprojām trausla
Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs atzina, ka skolēnu skrīnings šobrīd ir ļoti būtisks, lai atklātu jaunus inficēšanās gadījumus, operatīvi reaģētu un skolēni varētu turpināt mācīties klātienē, izolējot tikai infekcijas skartos. Lai arī saslimstība pēdējā laikā samazinās, situācija joprojām ir trausla. Testēšanas algoritmu maiņu atzinīgi novērtē arī Izglītības un zinātnes ministrija. Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta eksperts Uldis Berķis atzina, ka tas ļaus samazināt lielo karantīnā esošo skaitu. Paštesti dos arī lielāku drošību, jo inficēšanos varēs atklāt laikus konkrētiem skolēniem, nekā tas ir ar kociņa metodi, un tādējādi operatīvi rīkoties, pārtraucot kontaktus savā starpā. Papildus šai testēšanai jāievēro arī citi drošības pasākumi — sejas maskas, distancēšanās, dezinficēšana, telpu vēdināšana, kā arī neierasties skolā tiem, kuriem ir acīmredzamas saslimšanas pazīmes.
Lielāka drošības sajūta
Skaidrojot par Covid-19 ātro antigēna paštestu lietošanu, Valsts zinātniskā institūta “BIOR” direktora vietniece laboratoriju jautājumos Olga Valciņa atzina, ka to jutīgums ir ļoti augsts, kas dod ticamu rezultātu, vai cilvēks ir inficējies vai nē, turklāt ātri. Testu lietošana ir vienkārša arī jaunākiem bērniem, par ko uzņēmuma pārstāvji pārliecinājās konkrētā skolā. Testa komplektā ir viss nepieciešamais un arī lietošanas instrukcija, ar ko vecākiem vajadzētu iepazīties pirms, nevis sākot to veikt.
To, ka paštestu veikšana mājās nesagādā grūtības, atzina arī aptaujātie skolēni. Rezultātus viņi nofotografēja un nosūtīja skolai. Arī Pļaviņu vidusskolas medmāsa Iluta Kaņepēja atzina, ka visi ar testiem tikuši galā veiksmīgi un problēmas nav bijušas. Ja par rezultātu nepieciešams pārliecināties precīzāk, ir iespēja nodot siekalu testu. Līdzīgi situāciju vērtē arī citās aptaujātajās Aizkraukles novada izglītības iestādēs, piebilstot, ka šāda kārtība dod lielāku drošības izjūtu.
