Lai arī līdzīgi kā iepriekšējā mācību gadā, šajā valsts ģimnāziju absolventu vidējie rezultāti centralizētajos eksāmenos ir daudz augstāki par vidējiem rezultātiem valstī, tomēr no Aizkraukles reģiona skolām augsti rādītāji — tūlīt aiz valsts ģimnāziju sasniegumiem — ir Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas beidzējiem. Savukārt viszemākie rezultāti eksāmenos ir profesionālās izglītības mācību iestāžu izglītojamajiem.
Aizkraukles reģiona skolu tops
Šogad centralizēto eksāmenu rezultāti liecina, ka skolēnu zināšanas ir labākas angļu un latviešu valodā, bet nedaudz zemāki rezultāti ir eksāmenā ķīmijā un krievu valodā (svešvalodā), bet krietni zemāki — Latvijas un pasaules vēsturē, kā arī matemātikā. Matemātikā, latviešu valodā un svešvalodā ir obligātie eksāmeni, kas jākārto visiem vispārējās vidējās izglītības ieguvējiem. Pārējie ir izvēles eksāmeni — izglītojamais var izraudzīties pēc savām spējām vai arī pēc augstskolu iestājeksāmeniem. Piemēram, A. Upīša Skrīveru vidusskolā izvēles eksāmenu kārtoja arī fizikā (57,16%), ķīmijā (68,05%); Aizkraukles vakara (maiņu) vidusskolā — vēsturē (48,78%). Rezultāti centralizētajos eksāmenos izteikti procentuāli. Eksāmena rezultātu procentos veido pareizo atbilžu attiecība punktos pret maksimāli iespējamo punktu skaitu eksāmenā vai tā daļā.
Ja pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem būtu jāizveido labāko skolu tops Aizkraukles reģionā, tas izskatītos šādi: Andreja Upīša Skrīveru vidusskola, tad pārējās skolas — Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa un Jaunjelgavas vidusskola, Pļaviņu un Aizkraukles novada ģimnāzija, Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskola, Aizkraukles 1. vidusskola, Aizkraukles vakara (maiņu) vidusskola, Valles vidusskola, Aizkraukles profesionālā vidusskola un Vecbebru profesionālā un vispārizglītojošā internātvidusskola (VPVI).
Kā vērtē eksāmenu rezultātus?
“Kā lauku skola esam divdesmitniekā valstī. Esmu lepns gan par saviem skolotājiem, gan skolēniem,” saka A. Upīša Skrīveru vidusskolas direktors Aldis Rakstiņš, norādot, ka viņa nopelnu šajos sasniegumos nav.
Par rezultātiem gandarīta arī Jaunjelgavas vidusskolas direktore Lauma Mīlīga: “Centralizēto eksāmenu rezultāti norāda katra skolēna spējas.” Jautāta, vai pēc tiem var spriest par katras skolas prestižu, viņa teic: “Centralizēto eksāmenu rezultāti katru gadu ir mainīgi, bet katrā ziņā tas ir rādītājs, pēc kā ministrijas, sabiedrība skolu vērtē. Nenoliedzami, mūsu darba rezultāti ir skolēnu mācību sasniegumi. Par rezultātiem ir jācīnās un jālepojas, mazāk svarīgāki nopelni skolas dzīvē ir, piemēram, ārpusklases sasniegumiem dziedāšanā vai dejošanā. Zināšanas ir tas, pēc kā vērtē skolas.”
Savukārt I. Gaiša Kokneses vidusskolas direktors Māris Reinbergs domā, ka pēc centralizētajiem eksāmeniem par skolu prestižu nevar runāt, jo katru gadu eksāmenu rezultāti ir dažādi. M. Reinbergs domā — lai runātu par skolu prestižu pēc eksāmena rezultātiem, tiem no gada uz gadu reitingos jābūt nemainīgiem. Tomēr tie atkarīgi no skolēniem — viņu motivācijas, vēlmes un prasmēm mācīties. “Par centralizēto eksāmenu rezultātiem pārsteigumu nav — tie attiecīgi ir tādi, kā skolēni mācījās. Tāpēc centralizēto eksāmenu vērtējums man šogad nebija pārsteigums, protams, tos gribētu labākus. Ir gadi, kad reitingos pēc eksāmenu rezultātiem valstī esam bijuši augstāk,” atzīst Kokneses vidusskolas direktors. Jautāts, vai eksāmenu sasniegumi ir tādi, kādi ir, jo pastāv sistēma “nauda seko skolēnam” un skola pieņem visus, kas vēlas tajā mācīties, M. Reinbergs teic, ka vidusskolām nav mehānisma, kā “atdalīt” spējīgākos skolēnus, un lauku skolas uzdevums ir sniegt izglītību visiem, kas to vēlas.
Kā mācās, tāds
vērtējums
“Staburags” jau rakstīja, ka mūsu reģiona izglītības pārvalžu speciālisti vidusskolēnu eksāmenu rezultātus vērtē atzinīgi — tie parāda skolēna prasmes visa gada garumā. Ja valstī kopumā eksāmena kopvērtējums zem 5% šogad bija 35 eksāmenu kārtotājiem latviešu valodā un 199 matemātikā, tad mūsu reģionā šāds vērtējums ir tikai vienam audzēknim Vecbebros matemātikā. Savukārt Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas absolvente Dace Osīte šajā eksāmenā ieguva 100%. Šāds sasniegums ir rets — vērtē Aizkraukles reģiona nozares eksperti. Savukārt pati Dace Osīte teic, lai arī matemātikas pārbaudījums bija viegls, arī eksāmena novērtējums bija pārsteigums. Jautāta, kāpēc daudziem tas ir viens no grūtākajiem galapārbaudījumiem, Dace skaidro, ka skolēni uzmanību mācībām sadala pēc tā, kāds priekšmets labāk patīk. “Ja kādam nav labas atzīmes matemātikā, tas nozīmē, ka tās augstas citos priekšmetos,” viņa novērojusi.
Savukārt Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks domā, ka centralizēto eksāmenu rezultāti matemātikā un arī vēsturē ir satraucoši. Viņaprāt, eksāmenu vērtējumu kritums ir sekas uzdevumu tipa nomaiņai un liecina, ka mācību iestādēs pietrūkst radošuma. Pēc viņa vārdiem, jaunatne Latvijā ir gana zinoša, bet jautājums ir par to, kā viņi spēj to izmantot.
***
Kā liecina statistika portālā Latvija.lv, kopumā divu dienu laikā studijām kādā no 11 Latvijas augstskolām pieteikušies 3129 studētgribētāji. Visvairāk vēlas studēt Latvijas Universitātē (LU), tad sarakstā Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Reģionālo augstskolu vidū lielākais reflektantu pieplūdums patlaban ir Daugavpils Universitātē, Liepājas Universitātē, Vidzemes Augstskolā, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, Ventspils Augstskolā. Populārākā studiju programma LU ir “Ārstniecība”, tad “Tiesību zinātne”, “Datorzinātnes”, “Komunikācijas zinātne”, kā arī RTU programmas “Datorsistēmas”, “Muitas un nodokļu administrēšana”, “Informācijas tehnoloģija” “Būvniecība” un “Arhitektūra”. Pieprasītāko studiju programmu sarakstu noslēdz LU programma “Farmācija”. Pieteikties studijām šajās augstskolās iespējams līdz 12. jūlijam.
Fakts
Skolu reitings valstī pēc centralizētajiem eksāmeniem
◆ Divdesmitniekā no 443 mācību iestādēm valstī ir vien Andreja Upīša Skrīveru vidusskola (65,8% — vidējais
kopprocents iestādē — aut.).
Pārējās:
◆ Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola (62,9%);
◆ Jaunjelgavas vidusskola (62,9%);
◆ Pļaviņu novada ģimnāzija (60,4%);
◆ Aizkraukles novada ģimnāzija (60,4%);
◆ Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskola (56,2%);
◆ Aizkraukles 1. vidusskola (51,8%);
◆ Aizkraukles vakara (maiņu) vidusskola (44,4%);
◆ Valles vidusskola (37,4%);
◆ Vecbebru PVI (33,8%);
◆ Aizkraukles profesionālā vidusskola (30,0%).
Avots — www.visc.gov.lv
