Kokneses novadā pašvaldības vēlēšanām pirms četriem gadiem bija iesniegti četri saraksti. Vajadzīgo balsu skaitu saņēma trīs partijas — apvienība ““Vienotība” “Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība””, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” un “Reformu partija”. Liela daļa solījumu priekšvēlēšanu programmās bija piesardzīgi, vispārīgi un lielākoties nekonkrēti — atbalstīsim, veicināsim, izvērtēsim, analizēsim, rosināsim, sekmēsim utt. Konkrētu lietu solīja maz, uzsverot jau esošā saglabāšanu un atbalstīšanu.
Asfaltu līdz Iršiem sola visi
Sarakstu priekšvēlēšanu programmās bija iekļauti arī darbi, kas būtu jāveic jebkurā gadījumā, jo tas ir pašvaldības pienākums. Koknesē četros gados ir paveikts daudz, sekmīgi izlietoti Eiropas fondu līdzekļi, siltinātas ēkas, veikti vērienīgi remonti — izremontēts Kokneses bērnudārzs, atjaunota vidusskola, domes ēka, remontēta Iršu skolas ēdnīca, bet pašai skolai nomainīts jumts. Par Eiropas līdzekļiem pavasarī novadā sāksies zemes seguma ceļu remonts un kopumā labos 25 kilometrus. Pērn visā novadā uzlabots ielu segums, ieklājot frēzēto asfaltu. Iršos drīzumā sāks siltināt ģimenes krīzes centru “Dzeguzīte”, rit darbi Koknesē, 1905. gada ielā 7, kurp šopavasar paredzēts pārcelt tūrisma informācijas centru, kā arī paveikti un veic daudzus citus darbus. Protams, ir arī kas neizpildīts. Solījumi visos sarakstos ir līdzīgi, viens no kopīgajiem un nepiepildītajiem ir ceļa Bebri—Tupiešēni—Irši asfaltēšana. Tiesa, ne visu partiju programmās ceļu solīja noasfaltēt. Tikai vienā teikts — noasfaltēšanu panāksim, pārējos formulē-
jums ir vēlējuma izteiksmē. Lai nu kā, ceļš joprojām nav noasfaltēts.
Nebūs cilvēku, nebūs novada
No “Reformu partijas” (RP) 2013. gadā ievēlēta koalīcija ar novada domes priekšsēdētāju Daini Vingri priekšgalā. 2015. gadā RP likvidēja, un šajā pašā gadā Dainis Vingris pievienojās Latvijas Zaļajai partijai. Viņš plāno kandidēt pašvaldību vēlēšanās un būs sava saraksta līderis.
“Darbs gājis raiti, budžetu pieņēmām vienbalsīgi. Protams, dažādos jautājumos viedokļi var atšķirties. Domājot par nākotni, plānots aktualizēt līdzšinējās prioritātes — radīt jaunas darba vietas, piesaistīt investīcijas, attīstīt uzņēmējdarbību. Ja nebūs cilvēku, nebūs novada,” spriež Dainis Vingris. Iedzīvotāju skaits Kokneses novadā, līdzīgi kā citur valstī, sarūk. 2009. gadā novadā dzīvoja ap 6100, pagājušajā gadā — ap 5650 iedzīvotāju.
‘‘Reformu partija” solījumos bijusi piesardzīga un reālistiska. Lielākā neīstenotā apņemšanās bija sekmēt Latvijas un ārvalstu investīciju piesaistīšanu, kā arī jaunu darba vietu radīšanu. Cik zināms, investīcijas nav izdevies piesaistīt, nav radītas arī jaunas darba vietas. Apņemšanās piedalīties katlumāju renovācijas projektos Koknesē un Iršos vainagojusies ar Kokneses katlumājas renovāciju. Iršos katlumājā nomainīts apkures katls, bet savu laiku sen nokalpojušais skurstenis vēl joprojām ir neatrisināta problēma. Daļēji izpildīts solījums saglabāt pašreizējo skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu tīklu. Pirms vairākiem gadiem par sešu klašu sākumskolu reorganizēta Pērses pamatskola, un šobrīd ir neskaidrība par Vecbebru Profesionālās un vispārizglītojošās internātvidusskolas (VPVI) nākotni.
Vēl ir, kur augt
No apvienības ““Vienotība” “Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība”” saraksta Kokneses novada domē ievēlēja četrus cilvēkus, no kuriem viens — saraksta līderis Jānis Dzenis — 2014. gada sākumā izvēlējās deputāta darbu neturpināt. Toreiz viņš “Staburagam” atklāja, ka “vīlies politikā, politiķos, dažādu valsts institūciju un pašvaldību darbā”. Viņš toreiz norādīja, ka nešaubās par to, ka lielākā daļa cilvēku “iet deputātos” ar vēlmi izdarīt ko derīgu, kā arī atzina, ka “šajā sasaukumā ir labi deputāti, ar kuriem patīkami strādāt”. Kopš izvēlējies nolikt mandātu, Jānis Dzenis atzīst, ka norisēm novada pašvaldībā vairs neseko. “Redzu tikai to, kas skar tieši mani, piemēram, tā kā darbojos arī tūrisma biznesā, domāju, ka tūrisma jomas attīstīšanai un sakārtošanai pašvaldība varētu pievērsties vairāk.”
No šī paša saraksta ir Gita Rūtiņa. Viņa pieļauj, ka vēlēšanās kandidēs, bet saraksta līderis vēl nav zināms. “Domes sēdēs, apspriežot konkrētus jautājumus, man bieži radās komentāri vai priekšlikumi. Katrā no tiem bijis kaut kas vērtīgs vai izvērtējams, kas ir uzlabojis apspriežamo lietu. Pēdējais, ko šādi panācām — decembra beigās, deputātiem balsojot par VPVI slēgšanu, jautājuma izskatīšanu atlika uz vēlāku laiku. Diezgan daudz jautājumos nobalsojam vienprātīgi, bet ir gadījumi, kad mēs jūtamies kā opozīcija. Runājot par deputātu darbu, tomēr šķiet, ka ne vienmēr visi deputāti iedziļinās lēmumprojektos. Dažkārt viens otrs paceļ roku, neizprotot jautājuma būtību. Domes vadība darbojas jau otrajā sasaukumā, mācās, un domāju, ka ir vēl, kur augt. Reizēm vairāk būtu jāuzklausa pretējie viedokļi, nevis uzreiz jānoraida. Domājot par nākotni, visvairāk satrauc atšķirības attīstībā starp Koknesi kā centru un apdzīvotajām vietām — Bormaņiem, Bebriem un Iršiem. Nākotnē sāpju bērns būs Bebri. Ja tiešām būs jāpārveido vai jālikvidē VPVI, vajadzēs nopietni domāt, ko darīt ar tukšajām ēkām, neizmantotajām platībām. Tas pats nākotnē var skart Iršus. Sliktākais lēmums sasaukuma darbības laikā, manuprāt, ir Pērses pamatskolas pāragra pārveidošana. Tas slikti ietekmējis Iršu attīstību. Zinu konkrētas ģimenes, kas šī iemesla dēļ no Iršiem ir aizgājušas. Arvien vairāk dzīvokļu paliek tukši. Agrāk tas nebija tik izteikti.”
Partijas priekšvēlēšanu programmā kā prioritāte bija novada cilvēks un viņa vajadzības. Piedāvātās pārmaiņas Koknesē, kas veicinātu novada straujāku attīstību, jaunas iespējas uzņēmējiem un darba ņēmējiem, sakārtotu vidi, īstenojušās daļēji. Nav izdevies ieviest solīto pašvaldības darbinieku vērtēšanas sistēmu un profesionalizēt personāla atlasi.
Opozīcija arī vienā sarakstā
Apvienības ““Vienotība” “Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība”” pārstāvis Uldis Riekstiņš stāsta, ka šobrīd vēl nav pārliecināts, vai startēs vēlēšanās. Paveikto deputāts vērtē atzinīgi, norādot, ka sekmīgi strādāts pie labvēlīgas vides izveides gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. “Sastrādāties ar kolēģiem bija viegli, partiju saraksts ir formāla lieta, kas deputātu darbā pazūd, vismaz to nejutu. Dažkārt opozīcija konkrētos jautājumos veidojās viena saraksta ietvaros. Liels pluss ir Eiropas projekti, ko īstenojam, kamēr ir iespēja apgūt līdzekļus, tas jādara. Ir daži projekti, kas manā skatījumā varbūt nav ilgtspējīgi, bet kopumā ES nauda Kokneses novadā izlietota veiksmīgi. Biju opozīcijā jautājumos par vienu otru siltināšanas projektu, kam pilnīgi neredzēju jēgu, arī par izglītību. Saprotu, ka ikvienam gribas, lai nelielajā miestiņā ir skola ar ēdināšanas kompleksu, un pašvaldībai ir sarežģīti pieņemt lēmumu samazināt skolu skaitu — valsts dod finansējumu, cilvēki ir nodarbināti, tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, bet tajā pašā laikā saprotam, ka ir bezjēdzīgi uzturēt skolu ar pārdesmit bērniem… Tā ir dilemma. Uzskatu, ka jāatrod veids, kā sakārtot ceļus un satiksmi, lai bērnus var vest uz citām mācību iestādēm.”
Vajag jaunas sejas un idejas
No Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Kokneses novada domē ievēlēja bebrēnieti Jāni Krūmiņu, kuram deputāta pienākumi uzticēti pirmo reizi. Viņš nebija saraksta līderis, kandidēja ar sesto numuru, tomēr vienīgais no sarakstā esošajiem divpadsmit deputāta kandidātiem tika ievēlēts. Krūmiņa pārstāvētajam sarakstam ir konkrēti solījumi, tomēr vairākas ieceres īstenot nav izdevies — nav izveidots novada uzņēmējdarbības atbalsta centrs, nav atjaunots konkurss par novada sakoptākajiem īpašumiem, tāpat nav īstenota apņemšanās Koknesē izveidot mākslas skolu. Viena no šī saraksta iecerēm bija ievērojami palielināt vienreizējos bērnu piedzimšanas pabalstus, tas paveikts daļēji. Jānis Krūmiņš atzīst, ka visvairāk gandarīts par Eiropas finansējuma piesaisti zemes seguma ceļu remontam, vairākus ceļa posmus šajā pavasarī remontēs arī Bebru pagastā. Savukārt lielākais sarūgtinājums bijis, risinot Vecbebru Profesionālās un vispārizglītojošās internātvidusskolas jautājumu.
“Dažreiz jūtos nesadzirdēts. Mana pārliecība bija — apvienojot skolas, jaunais vadītājs jāizrauga atklātā konkursā, tomēr lielākā daļa kolēģu bija citās domās. Tā kā konkurss nebija atklāts, tika liegta iespēja piesaistīt jaunu, enerģisku vadītāju, kurš būtu spējis skolas nākotni veidot citādi. Manuprāt, ne vienmēr līdzekļus tērē pārdomāti. Nepiekrītu pašreizējai naudas sadalei sporta dzīvei. Piemēram, Kokneses sporta centrs saņem lielas dotācijas, pērn 120, šogad — 90 tūkstošus eiro. Domāju, daļa šīs naudas būtu jāsadala Iršu un Bebru sporta dzīves atbalstam,” stāsta Jānis Krūmiņš. “Uzskatu, ka deputātu, īpaši koalīcijas, vidū nepieciešamas pārmaiņas, un tās varētu radīt jauni cilvēki. Pieredzējušo kolēģu pienesums ir nozīmīgs, taču tikpat svarīgs ir arī svaigs skatījums, jaunas vēsmas un idejas. Izaicinājumi tuvākajā nākotnē varētu būt tukšo ēku apsaimniekošana, VPVI nākotne un sociālās jomas problēmu risināšana.”
Iedzīvotāju viedokļi
Iršu pagasta iedzīvotāja
Novada centrā Koknesē tiešām pēdējos gados ir daudz mainījies, Iršos mazāk. Lielākais sarūgtinājums ir skolas reorganizēšana, varēja taču nesteigties. Nolikvidēt jau viegli, bet līdz ar to Irši vairs nav pievilcīga vieta jaunām ģimenēm. Otra lieta ir ceļš uz Koknesi — rudeņos, pavasaros dubļi, bedres, tas ir grūti izbraucams. Noasfaltēt sola jau sen, bet darīts nekas nav.
Bebru pagasta pārstāvis
Dzīvoju laukos, man nekādu pārmaiņu nav. Ne labu, ne sliktu. Ir tas, ko pats varu izdarīt un ne uz vietējiem deputātiem, ne valdību neceru. Tikai vienu nesaprotu — kā varēja tik prestižu skolu kā bijušais Vecbebru tehnikums nolaist tik tālu? Ir taču līdzīgi piemēri — Malnava, Kandava, tie paši Ērgļi — kā tur var? Tātad būtu varējis arī te.
Kokneses pagasta iedzīvotāja
Grūti spriest, kā deputāti, domes vadība strādājusi, var runāt tikai par redzamajām pārmaiņām. Koknese kļuvusi daudz sakoptāka, prieks skatīties uz parku, izveidotajām dabas takām gar Daugavu. Esmu pensionāre, nestrādāju, bet visi mani bērni no šejienes aizbraukuši, jo nav darba, tā Koknesē ir problēma.
