Dzimusi vienā laikā ar Latvijas valsti, arī Pļaviņu novada ģimnāzija šogad svin savu simt gadu jubileju. Vēstures grieži to šajā laikā mainījuši un virzījuši uz priekšu pamatīgi, bet skola Daugavas krastā joprojām vieno ļoti daudzus. Viņi visi bija gaidīti skolas simtgades svinībās 19. maijā, kas pulcēja kuplu skaitu bijušo un esošo audzēkņu, skolotāju un darbinieku, pieminot arī tos, kas palikuši tikai atmiņās un vēstures lappusēs.
Kopā pa vēstures takām
“Būsim pašapzinīgi un lepni uz to, ko tagad darām, bet skatīsimies arī atpakaļ uz to, kas pagātnē darīts, jo tikai tā mēs krāsim spēkus nākotnei.”
Šādus vārdus teicis pirmais Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis, viesojoties Pļaviņu ģimnāzijā 1936. gadā. Skolai šajos simt gados ir, par ko lepoties pagātnē, kas ir bijis kā drošs pamats, lai raudzītos nākotnē.
Ar vēsturi arī iesākās skolas simtgades jubilejas nedēļa, kad skolēni, skolotāji un tehniskie darbinieki gatavojās šim nozīmīgajam notikumam. Pārlūkotas vēstures lappuses un fotogrāfijas skolas muzejā, kopā izstaigāta skolas kultūrvēsturiskā taka, kas sākta veidot 1996. gadā, lai apzinātu un iepazīstinātu ar objektiem, kas saistīti ar Pļaviņu pilsētas un ģimnāzijas vēsturi. Tajā ietvertas vairākas vietas, kas būtiskas skolas izaugsmei, — bijušās skolas ēkas un esošā, skolotājas Marijas Brimmerbergas māja un atdusas vieta Bārukalna kapsētā, kur guldīti arī citi izcili mācību iestādes direktori un atbalstītāji, ēka, kur dzīvojuši mākslinieki Jānis Jaunsudrabiņš, Aleksandrs Štrāls, un citi sabiedrībā labi zināmi pļaviņieši, kā arī vēl vairākas vietas.
Tāpat kā iepriekšējā desmitgadē, arī šoreiz izdota grāmata par mācību iestādi — “Skolai Pļaviņās 100”, kuras atvēršanas svētki bija jubilejas pasākumā. Skolas direktora pienākumu izpildītāja un direktora vietniece mācību darbā Lana Ivanova pastāstīja, ka grāmatas izveidē strādāts divus gadus. Iecere izdevusies pilnībā, un tajā apkopots bagātīgs vēsturisks materiāls, vidusskolas absolventu saraksti un atmiņu stāsti, aktuālākais pēdējā desmitgadē.
Jubilejā izdots arī skolas literārais žurnāls “Solis”. Pirmais tā numurs iznāca 1998. gadā, un šajā laikā pavisam izdoti pieci — katrā piecgadē viens. Tradīcijas aizsācējas un žurnāla veidotājas ir latviešu valodas un literatūras skolotājas Armanda Lasmane un Velta Rulle. Šajā reizē žurnālā ir 17 skolēnu, skolotāju un citu radošu pļaviņiešu veikums. Par skolas simtgadi uzņemta videofilma, ko varēja noskatīties arī jubilejas sarīkojuma viesi.
Atmiņas ir jaukas
Katras skolas vērtība ir tās skolotāji. Ieskandinot svētku nedēļu pasākumā “Skolas zvans caur gadiem skan” tikās bijušie un esošie skolotāji, tehniskie darbinieki.
Kopīgās sarunās atmiņā atsaukti skolas un darba gadi, pieminēti bijušie kolēģi un uzklausīti laba vēlējumi.
Daudzu skolēnu atmiņā ir sporta skolotāji Gunta un Aleksandrs Kondratski. Guntas kundze skolā Pļaviņās sāka strādāt pirms 38 gadiem, un drīz vien viņai pievienojās Aleksandrs, kurš ir šīs skolas 1971. gada absolvents. Abi bijuši pazīstami jau vidusskolā, bet kopīgā nākotne sākās jau strādājot.
— Esmu krustpiliete. Tā kā man bija labi panākumi slēpošanā, aicināja trenēties Pļaviņās, un sportu izvēlējos arī par savu profesiju. Darbs patika, un mēs arī bijām audzināti strādāt, izdarīt prasīto. Arī skolēni bija paklausīgi, un kopā varēja daudz paveikt, — stāsta Gunta Kondratska. Lai arī abi vecāki ir skolotāji, viņu bērni izvēlējušies citu nodarbošanos.
Matemātikas skolotājai Elvīrai Ņikiforovai aizvadīts liels darba stāžs skolā. Sirmā kundze gan pasmaidot piebilda, ka matemātiķi jau neesot bijuši iemīļotākie skolotāji, bet savu darba laiku viņa atceras ar prieku. Atmiņas par to ir ļoti jaukas.
Šobrīd Pļaviņu novada ģimnāzijā strādā 47 skolotāji un 23 tehniskie darbinieki. No lielās skolotāju saimes 17 ir šīs skolas absolventi. Tā ir arī 1997. gada skolas absolvente Lana Ivanova. Uz jautājumu, kā ir atgriezties strādāt savā skolā, Lana atbild kodolīgi — patīkami un interesanti!
Mārīte Skrabutena atzīst, ka sākumā bijis neierasti, kad bijušie skolotāji kļuva par kolēģiem.
— Tā tomēr ir laba sajūta, ka esi kā mājās, un tā jau 18 gadus. Ar gadiem mainās bērni un arī pašiem jāmainās, un citādāk nevar būt, jo viss attīstās tik strauji. Jāspēj visam tikt līdzi, — teica Mārīte.
Bijušās skolas direktores Edītes Kupčas uzrunātas, skolā savulaik sāka strādāt 1987. gada absolvente Silga Stučka un Sarmīte Meldere, kura skolu beidza 1988. gadā. Šo uzskaitījumu var turpināt vēl un vēl.
Skolas laiks vienmēr
ir labākais
Simtgades jubilejā skola Pļaviņās atkal pildījās ar skolēniem — vēl maziem, jauniem un tādiem, kam daudzu gadu desmiti jau aiz muguras. Pavisam pasākumā bija reģistrējušies ap 500 absolventu. Nozīmīga šī tikšanās bija gan gados jaunākiem, gan vecākiem skolas audzēkņiem. Ceļu uz skolu mēroja arī Artūrs Zariņš no Kokneses, kuram izlaiduma valsis izskanēja tālajā 1949. gadā. Kuplākā skaitā jubilejā tikās arī 1969. gada izlaiduma meitenes un zēni. Dzīve ne visus aizvedusi tālu no savas skolas. Tagad ir interesanti tikties. Maija, Māra un Vanda teic, ka atcerēties to visu ir jauki, lai arī skolas laikā ne viss bijis gludi. Tomēr šie gadi vienmēr ir un būs labākie.
Bijušie klasesbiedri Ilze Vītola un Pēteris Stūre ir no 1970. gada izlaiduma klases. Viņiem bija interesanti izstaigāt skolu, ko skārušas lielas pārmaiņas. Nevarējuši atcerēties, vai ēkas ieejas kāpnes jau tolaik bijušas tik platas! Viņu klase atradusies trešajā stāvā, un ik reizi, braucot cauri Pļaviņām, paskatoties uz klases logiem. Atmiņā arī skolotāji, un, tā kā tuvs vienmēr bijis sports, labi atceras Rūdolfu Lietavieti, kurš pats bija gan aktīvs, gan veikls un arī citiem neļāva slinkot. Pētera kungs piebilda, ka aizraujoši bijuši braucieni uz Oliņkalnu, kas viņu skolas laikā jau mirka ūdenī. Iepriekšējos gados nav iznācis bieži būt šādos salidojumos, bet uz simtgadi noteikti vēlējušies atbraukt.
Inga Veidere (Jansone) kopā ar klasesbiedriem skolu beidza zīmīgajā 1991. gadā, kad visi tikām ierauti pārmaiņu laikā. Inga teic, ka viņai bija fantastiska pamatskolas klase, un par to laiku ir vislabākās atmiņas. Vidusskolā daudz kas mainījās, bet arī tas bija interesanti. Pēdējos gadus viņa regulāri apmeklē žetona vakarus, jo gribas tikties ar savējiem.
— Kad pirms jubilejas svinībām sazvanījāmies ar klasesbiedriem, sarunu beidzām ar vārdiem — līdz rītdienai! Tā ir fantastiska sajūta atkal ko tādu dzirdēt! — teic Inga.
Viņa izstaigājusi arī ēku Daugavas ielā 50, kur savulaik bija sākumskolas klase jeb tā dēvētā mazā skoliņa, bet tagad ir mūzikas skola, kā arī bērnu un jauniešu centri. Jā, lielas pārmaiņas to skārušas, bet tik un tā var atpazīt vietas, kur aizvadīts tik daudz laika. To jubilejas dienā darīja arī citi absolventi.
Gatavojoties simtgadei, skolas kolektīvs uzrunāja simts absolventus atnākt uz skolu un tikties ar skolēniem, lai pastāstītu par savu dzīvi un darbu. Šo tikšanos cikls turpināsies līdz gada beigām. Absolventi daudz palīdzējuši ne tikai ikdienā, bet arī gatavojoties jubilejas svinībām, par ko skolas vadība viņiem teica lielu paldies.
Augs nākamajām paaudzēm
Skolai Pļaviņās simts. Uzrunājot svinību dalībniekus, Pļaviņu novada ģimnāzijas direktore Ilze Luksa atzina, ka ikviens skolēns un skolotājs ir šīs skolas vēstures veidotājs.
— Augstākais novērtējums ikviena skolotāja darbā ir bijušo audzēkņu sirds siltums un pateicība, kas gadu gaitā pieaug, nevis izplēn. Tāpēc prieks par katru absolventu, ko no jauna var satikt skolā, — teica Ilze Luksa.
Viņa ir gandarīta arī par pārmaiņām, kas ar pašvaldības atbalstu notikušas ēkas gaiteņos, klasēs un ārpusē. Saglabājušās un mainījušās tradīcijas, kas ir skolas pamats, un lepnums. Tāpat kā daudzie skolotāji un skolēni, kas ne tikai māca un mācās, bet arī piedalās dažādās interešu izglītības nodarbībās, iesaistās pasākumu rīkošanā. Pateicoties daudzskaitlīgajam dziedātāju, dejotāju, muzikantu un stāstnieku pulkam, izdevās skaisti svētki.
Ar laba vēlējumiem skolā bija ieradies arī Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. Lai gan viņš nav mācījies šajā skolā, Pļaviņas ir viņa dzimtā puse. Skolas kolektīvam jubilejā viņš vēlēja izmantot iespējas, ko dzīve piedāvā nepārtraukti. Viņš kopā ar vadību skolas pagalmā iestādīja ozolu, kas nesīs liecību nākamajām simtgadēm. Skolas dārzā novietotas arī absolventa Arta Leončika akmenī atveidotās latviskās zīmes.
Pļaviņu novada domes priekšsēdētājs Aigars Lukss atzina, ka ikviens skolā atstājis savas pēdas, atmiņas un ieguldījumu, veidojot skolu tādu, kāda tā ir, jo tā nav tikai ēka, bet cilvēki.
Daudz laimes dzimšanas dienā skolai vēlēja vēl daudzi citi — gan tie, kurus dzīves un darba ceļi aizveduši citviet, gan cilvēki, kuriem ikdienā joprojām ir cieša saikne ar skolu Daugavas krastā. ◆
