Odzienas pamatskola 29. septembrī svin 115 gadu jubileju.
Odzienas pamatskola 29. septembrī svin 115 gadu jubileju
Manas atmiņas par skološanos sākas ar Odzienas 1. pakāpes pamatskolu. Tā dēvēja četru klašu skolas, sešklasīgā skola Odzienai bija kopā ar Vietalvu.
Pirmklasnieku sagatavošanas nodarbības sāku apmeklēt 1936. gada vasarā. Pratu lasīt un zināju visus ciparus. Skolotāja Alma Kalniņa vispirms noskaidroja pirmklasnieku zināšanu līmeni,pēc tā saukto “ābečnieku” programmas beigšanas izdeva liecību, ka skolēns ieskaitīts 1. klasē.
Mācību gads sākās oktobra sākumā, jo tad beidzās vasaras ganu gaitas. Uz skolu gāju apmēram četrus kilometrus, un tā jau darīja visi apkārtnes bērni. Sākoties rudens tumšajam laikam, vecāki uz internātu aizveda gultiņu ar salmu maisu un citus piederumus, tāpat arī lādīti uz ēdamtelpu. Pusdienas un vakariņas gatavoja pagasta algota pavāre, bet brokastīs bija tikai tēja, un katrs piekoda kādu maizīti vai plāceni no savas lādītes. Gaļas un citu produktu iegādi kopgaldam apmaksāja vecāki. Dārzeņus audzēja skolas laikumā, tos vasarā ravēja skolēni. Skolai bija arī liels malkas šķūnis, kurš gan 1944. gada Vietalvas cīņu laikā nodega. Telpas apkurināja un uzkopa pagastvaldes algots darbinieks, tumšajā diennakts laikā klases apgaismoja liela petrolejas griestu lampa. Par to, lai tāfele būtu tīra, rūpējās nedēļas dežurants — skolēns, saukts par gaitnieku.
Pirms mācību gada sākuma pagasta apkārtrakstā vecākus aicināja iemaksāt desmit latus skolas pārzinim centralizētai grāmatu un rakstāmpiederumu iegādei.Pirmajā skolas dienā skolēns saņēma vajadzīgās grāmatas un burtnīcas. Mazturīgo ģimeņu bērniem skolai nepieciešamās lietas apmaksāja pagasts. Stundas un pārtraukumus ar rokas zvanu iezvanīja dežurants no 3. vai 4. klases.
Skolai bija samērā plaša bibliotēka, kura izveidota ar bijušo audzēkņu atbalstu. Katru gadu pavasarī skolēni piedalījās meža dienās, spodrības nedēļā, sakopa skolas apkaimi un vienu dienu veltīja Vietalvas kapu sakopšanai. Starpbrīžos bērni skolas laukumā spēlēja “klimpiņu”, “pindžu” un vēlāk arī volejbolu. Nekāda stadiona tolaik nebija, arī speciālus sportatērpus nelietoja.
Četrām klasēm bija divi skolotāji: 1. un 2. klase vienā, bet 3. un 4. klase — otrā telpā. Vienu nedēļu dežurējošais skolotājs bija skolas pārzinis Jānis Maskavs, otru nedēļu — skolotāja Alma Kalniņa. Pārzinis Maskavs mācīja latviešu literatūru un gramatiku, dzimtenes mācību (ģeogrāfiju), ticības mācību, dziedāšanu, rokdarbus un vienā mācību gadā arī krievu valodu un vēsturi. Alma Kalniņa mācīja aritmētiku, vācu valodu, glītrakstīšanu, vingrošanu, dabas mācību, zīmēšanu un meitenēm mājsaimniecību. Ja viena klase pildīja rakstu darbu, otrā tajā laikā bija mutiskās atbildes, jo skolotājam bija jāuzrauga abas klases. Maskavs mums labi iemācīja latviešu gramatiku, dzimtenes mācību un rokdarbos ēvelēt, vīt, tīklus siet, no koka izgatavot darbarīkus. Skolotāja Kalniņa vingrošanā iemācīja tautas dejas un ierindas mācību. Tuvojoties Ziemassvētku sarīkojumam, Maskavs mācīja dzejoļus, Kalniņa iestudēja ludziņas, bet labākie zīmētāji gatavoja krāsainas svētku programmiņas. Skolēni dziedāja Ziemassvētku dziesmas un veidoja vingrojumu piramīdas. Skolēnu autoritāti ieguva skolotāja Kalniņa, kuru visi dēvēja mīļvārdiņā — “kundzīte”. Skolēniem īpašu formastērpu nebija, bija tikai melnas cepurītes ar baltu aukliņu aplī.
Arī toreiz skolēni par savu kabatasnaudu atļāvās dažus prieciņus — jaunākie par santīmu gabalā pirka konfektes “Gotiņa” vai “Piena vālīte”, bet lielie — “Sporta” papirosus.
1939. — 1940. mācību gadā ar Vietalvas — Odzienas sešklasīgo pamatskolu gatavojām kopīgus bērnu svētkus . Tie bija paredzēti dabā maija beigās. Divreiz notika kopmēģinājums. Skolēni baltās blūzēs ar maziem valsts karodziņiem vingroja ragu mūzikas pavadījumā. Tomēr svētku diena bija lietaina, un pasākums notika Labdarības biedrības zālē.
Nākamajā gadā mācības skolā sākās jau septembrī, lai gan mācību grāmatas ieguvām pēc kāda laika. Vispirms bija jāiepazīst burti krievu valodā, un tikai tad varēja mācīties tālāk. Mācību gada beigās bija gala pārbaudījumi: latviešu valodā vārdos un rakstos, krievu valodā un ģeogrāfijā vārdos, matemātikā — rakstos. Eksāmenu nokārtoja visi 4. klases skolēni. Pēc liecību saņemšanas kopā ar vecākiem pie pēcpusdienas tējas galda raisījās atmiņas un dziesmas, un neviens nenojauta, ka palikušas tikai dažas nedēļas līdz karam.
Pēc kara Maskavs strādāja par skolotāju Liepājas apkaimē, bet Kalniņa — Krustpils tuvumā.
