Tikai viens semestris palicis līdz brīdim, kad mazākumtautību skolās notiks būtiskas pārmaiņas un lielākā daļa mācību priekšmetu vidusskolā būs jāmāca latviešu valodā.
Tikai viens semestris palicis līdz brīdim, kad mazākumtautību skolās notiks būtiskas pārmaiņas un lielākā daļa mācību priekšmetu vidusskolā būs jāmāca latviešu valodā. Lai gan Aizkraukles 1. vidusskolas audzēkņi latviešu valodu zina, gan pedagogi, gan vecāki, gan paši bērni paredz — problēmas būs.
Izglītības un zinātnes ministrijas reforma paredz, ka no 1. septembra visās mazākumtautību skolās pamatskolas klasēs daļu priekšmetu jāmāca latviešu valodā vai bilingvāli — abās valodās. Katra skola izvēlas savu apmācības modeli. Savukārt 10. klases audzēkņiem 60 procentu mācību priekšmetu jāmācās valsts valodā. No nākamā mācību gada notiks pakāpeniska pāreja, lai visās vidusskolas klasēs mazākumtautību skolās lielāko daļu mācību priekšmetu mācītu latviešu valodā.
Bilingvālā izglītība nav jaunums
Aizkraukles 1. vidusskolas direktores vietas izpildītāja Ira Bakuļina stāsta, ka eksperimentāli vienas klases audzēkņi jau pirms desmit gadiem sāka apgūt mācības bilingvāli. Deviņdesmito gadu vidū sākās pakāpeniska pāreja, un jau vairākus gadus visu klašu audzēkņi daudzus mācību priekšmetus mācās abās valodās. “Pamatskolā esam izvēlējušies bilingvālās apmācības modeli,” saka Ira Bakuļina. “Tātad pamatskolas klasēs nekādu pārmaiņu 1. septembrī nebūs, mēs tā esam strādājuši arī līdz šim.”
Katrs skolotājs pats izvēlas, kādā apjomā un valodā konkrēto vielu mācīs un kādus mācību līdzekļus izmantos. To nosaka gan mācību grūtības pakāpe, gan skolēnu sagatavotības līmenis.
Direktores vietniece izglītības jomā Valentīna Lazareva, kura māca arī vēsturi, stāsta, ka viņa vēstures mācīšanā izmanto grāmatas un darba burtnīcas abās valodās. Piemēram, vienā klasē bērni mācās no grāmatas krievu valodā, bet praktiskos darbus pilda darba burtnīcā latviešu valodā. To praktizē arī sākumskolas klasēs. “Viegli nav, un problēmu pietiek, bet galā tiekam,” stāsta skolotāja. “Visu sarežģī tas, ka grāmatas un darba burtnīcas rakstītas bērniem, kuriem latviešu valoda ir dzimtā. Atbildot mutiski vai rakstot kontroldarbu, katram skolēnam ļauju izvēlēties, kādā valodā viņš to veiks.”
Jāmāca latviešu valoda
“Jau 1. klases audzēkņi saprot latviski, tomēr ir arī tādi, kuri skolā sāk mācīties bez valsts valodas priekšzināšanām. Tagad ar bērniem daudz strādā arī pirmsskolas izglītības iestādēs, liels prieks par “Zīlītes” bērniem. Jau 1. klasē latviešu valoda ir obligāts mācību priekšmets, tomēr ministrijai te vajadzētu pievērst lielāku uzmanību. Agrāk 1. klasē kopā ar fakultatīvo nodarbību bija piecas latviešu valodas stundas nedēļā, bet tagad ir tikai trīs. Pārējās pamatskolas klasēs latviešu valodas apguvei nedēļā atvēlētas četras mācību stundas. Tieši valodas mācīšanai vajadzēja pievērst lielāku uzmanību.”
Lai gan vidusskolas klasēs nav valsts valodas prasmes problēmu un daudzi Aizkraukles 1. vidusskolas abiturienti pārbaudījumos iegūst vislabāko vērtējumu, skolotāji uzskata, ka izglītības reforma radīs problēmas. “Valodas zināšana un priekšmeta mācīšana ir divas dažādas lietas. Katram mācību priekšmetam ir specifiski vārdi, un tiem, kuriem ir problēmas kādā mācību priekšmetā, klāt nāks vēl grūtības valodas lietojumā,” secina Ira Bakuļina.
Skolotājiem kursi
Izglītības reforma izraisa dažādus viedokļus. Sabiedrībā bieži uzskata, ka daudzi mazākumtautību skolu pedagogi pārmaiņām nav gatavi. Direktores vietas izpildītāja bilst, ka Aizkraukles 1. vidusskolā visi skolotāji jau laikus gatavojas pārmaiņām un neviens no darba prom negrasās iet. Skolotāji apmeklē seminārus un kursus. Visi, kuri strādā bilingvāli, jau pērn mācījās latviešu valodas apguves valsts programmas pirmā līmeņa kursos, bet tie, kuri mācīs vidusskolēnus, sākuši otrā līmeņa apmācību. Šādus kursus matemātikas mācīšanai vidusskolā beigusi arī Ira Bakuļina.
Visi skolotāji, kuri strādā skolā, savlaik nokārtojuši valsts valodas prasmes eksāmenu atbilstošā līmenī, un tādu, kuri neprastu latviski, skolā nav. Taču visi apgalvo, ka būs grūti, sevišķi pārejas posmā.
“Lai gan pieņemts, ka skolotājam visur jābūt perfektam un zinošam, mēs nebaidāmies atzīt, ka ir situācijas, kad bērni runā labāk par mums. Viens otru palabojam un neapvainojamies,” saka Valentīna Lazareva.
Jaunieši noskaņoti pozitīvi
Kā skolotājas vērtē bērnu attieksmi pret gaidāmajām pārmaiņām? “Aptaujājot 9. klases audzēkņus, secinājām — ja ļautu izvēlēties, bērni labprātāk mācītos dzimtajā valodā, bet viņi saprot, ka pārmaiņas jāpieņem,” atzīst skolotājas. “Jaunieši anketās raksta, ka valsts valodas zināšanas viņiem būs vajadzīgas, lai studētu augstskolā, atrastu labu darbu.”
“Mūsu skolas audzēkņi visumā noskaņoti pozitīvi,” bilst latviešu valodas skolotāja Astra Jansone. “Ja kādam ir negatīva attieksme, tā radīta jau ģimenē. Tāpat kā savlaik uz Sibīriju izsūtītie apvainojās un saglabāja naidu pret valsti, kura viņiem darījusi pāri, arī dažiem krievu tautības cilvēkiem ir naida pilna attieksme pret Latviju, un viņi to iedveš arī saviem bērniem un mazbērniem. Taču pēdējos gados mūsu skolā tāda attieksme nav novērota. Atmodas gados gan tas bija ierasti. Liela nelaime ir tā, ka cilvēki nesaprot valodu, tāpēc arī nepieņem reformu.”
Astra Jansone ir pārliecināta, ka obligāts nosacījums paredzētajā reformā ir bilingvāls skolotājs, jo tas, kurš nezina abas valodas, nesapratīs, kas bērnam sagādā problēmas. Piemēram, runājot par gulbi, krievu tautības bērni pēc skaņu asociācijas uzreiz iedomāsies balodi.
Vecāki nevar palīdzēt
9. klases audzēkņi, kurus nākamgad gaida pārmaiņas, atzīst, ka viņi vēl cer uz izmaiņām, kaut vai latviešu valodā apgūstamo priekšmetu skaita samazināšanu. “Būs grūti sākt mācības tikai latviešu valodā,” bilst Aļona. “Īpaši sarežģīti būs mācīties ķīmiju, fiziku. Arī tagad daudzas mācību grāmatas mums ir latviešu valodā, tomēr tas ir pavisam savādāk, ja būs jāmācās tikai latviski.” Ruslans un Svetlana atzīst, ka viņiem ļoti patika bilingvālā apmācība, un tā arī varēja palikt.
“Man daudzi draugi ir latvieši, un es valodu zinu diezgan labi. Lai arī būs grūti, ja pacentīšos, galā tikšu,” saka Sergejs.
Jaunieši pēc vidusskolas beigšanas iecerējuši mācīties augstskolā ar latviešu mācībvalodu, un ieguvums ir tas, ka viņi tam jau laikus būs sagatavoti vidusskolā. Par negatīvu faktoru viņi uzskata to, ka daudziem vecāki latviešu valodu tomēr zina nepietiekamā līmenī, lai paskaidrotu uzdoto un palīdzētu mācībās.
Kā sapratīs ārzemnieki?
Skolotājas uzskata — lai gan 90 procentu tagadējās 9. klases audzēkņu labi zina latviešu valodu, daudziem būs problēmas tajā mācīties kaut vai ķīmiju.
“Ministrija nav padomājusi par tiem bērniem, kuri no ārzemēm tikko iebraukuši Latvijā,” saka Astra Jansone. “Mūsu skolā pirmo gadu mācās kāda meitene no Uzbekijas. Tur viņa mācījās krievu valodā. Šobrīd viņai vērtējumu latviešu valodā lieku pēc tā, kā viņa pilnveidojas, nevis par zināšanām. Nākamgad viņai būs ļoti grūti. Ko darīt šādā situācijā? Ministrija to nav norādījusi.
Mazākumtautību skolu audzēkņi, protams, būs ieguvēji — valodu zināšanas attīsta intelektu. Taču ir bērni, kuriem sliktas sekmes mācībās, un bilingvālā apmācība te nav vainojama. Austrumniekiem ir sakāmvārds: “Zirgu var pievest pie upes, bet viņam nevar piespiest dzert.” Tas attiecināms arī uz mācīšanos.”
Ticēja, ka atcels
Aizkraukles 1. vidusskolas skolotāji atzīst, ka protestus un asu reakciju Latvijā vairojis tas, ka ne pedagogi, ne vecāki, ne skolēni ilgi neticēja, ka galu galā izglītības reformu īstenos. “Tāpat kā daudzi tic, ka atgūs naudu bankā “Baltija”, arī šajā situācijā līdz pēdējam brīdim ticēja, ka reformu atcels,” saka latviešu valodas skolotāja. “Jāmāk pārmaiņas pieņemt pozitīvi, nevis tām pretoties, un ļoti svarīgs ir tieši vecāku atbalsts.”
Vecākus galvenokārt uztrauc tas, ka viņu bērniem mazināsies saikne ar dzimto valodu. Nevar skolā būt latvietis un mājās krievs, šīm vidēm jābūt saistītām — to lielākoties saprot visi. Taču daudzi uzskata, ka tieši bilingvālā izglītība vainojama bērnu sliktajās sekmēs.
Aizkraukles 1. vidusskolas vecāku padomes priekšsēdētāja Svetlana Pētersone uzskata, ka reforma tomēr ir pārsteidzīga: “Arī mana meita mācās 9. klasē un nākamgad lielāko daļu mācību apgūs latviski. Esmu pārliecināta, ka viņai problēmu nebūs. Meita labi zina valsts valodu, jo sākumskolā mācījās latviski Aizkraukles pagastā, kur mēs dzīvojām. Tomēr no citu vecāku viedokļa varu teikt, ka pāreja notiek pārāk strauji. Ne skolotāji, ne bērni tai nav gatavi. Ja skolotājs latviešu valodu nezina perfekti, jāmeklē vārdi, lai izteiktos, viņš nevar dot pietiekamu informācijas apjomu. Piekrītu, ka latviski māca sportu, mūziku, bet svarīgākos mācību priekšmetus, piemēram, fiziku, ķīmiju, vajadzētu mācīt dzimtajā valodā.”
Arī citi vecāki uzskata, ka valsts valodas apguvi vajadzēja pastiprināt citādi — katru dienu visās klasēs vismaz vienai stundai jābūt latviešu valodai.
* * *
Kamēr citviet Latvijā, protestējot pret izglītības reformu mazākumtautību skolās, notiek dažādas akcijas un pat huligāniski incidenti, Aizkraukles 1. vidusskolas vadība un audzēkņi rūpīgi gatavojas pārmaiņām. Ņemot vērā skolotāju sagatavotību un to, vai bērni spēs nokārtot eksāmenu, jau izraudzīti mācību priekšmeti, kurus 10. klases audzēkņi nākamajā mācību gadā apgūs latviski. Trīs mācību priekšmetus — biznesa ekonomikas pamatus, ģeogrāfiju un sportu — vidusskolas klasēs jau līdz šim mācīja latviski, no 1. septembra arī matemātiku, vēsturi un ķīmiju apgūs valsts valodā.
