Desmit bērnu, kuri šogad beidz Aizkraukles mākslas skolu, izstrādājuši un aizstāvējuši savus diplomdarbus.
Desmit bērnu, kuri šogad beidz Aizkraukles mākslas skolu, izstrādājuši un aizstāvējuši savus diplomdarbus. Saņemtas labas atzīmes — 8, 9 un 10 balles. Izlaidums mākslas skolas beidzējiem šogad būs 3. jūnijā.
No desmit beidzējiem astoņi ir 5. klases audzēkņi, kuri apguvuši skolas pamatprogrammu, divas meitenes lūdza ļaut izstrādāt un aizstāvēt diplomdarbu gadu ātrāk, jo profesionālās ievirzes mācību programma mākslas skolā apgūta četru gadu laikā.
Aizkraukles mākslas skolas direktore Taiga Kalvišķe uzsvēra, ka šī diena ir ļoti svarīga un nopietna, un, lai arī bērni vērtēšanas komisijas priekšā stājās mazliet satraukušies, netrūka joku un humora pilnu atgadījumu par to, kā viņi kopā ar saviem skolotājiem tikuši līdz galamērķim. Leldes Hohfeldes apgleznotās kaklasaites skolotāja Inese Dembovska salīdzināja ar smalku juvelierdarbu. Ļoti skaistas bija Lauras Smanes apgleznotās stikla vāzes, bet Toma Štāla māla tējas servīze daudz neatpalika no traukiem, kādus veido profesionāli podnieki. Uzmanību saistīja Lindas Šteinartes apdrukātie auduma spilveni.
Interesanta bija Alises Tālbergas glezna, kurā galvenais personāžs bija viņas kaķis, taču visvairāk visus pārsteidza Marinas Siņavinas darbs. Tēlos un simbolos tajā attēlota gandrīz visa meitenes dzīve, mīlestība, viņas elki un tuvinieki. Marina diplomdarba aizstāvēšanai gatavojusies ļoti rūpīgi, sagatavojot neparasti daudz skiču, kā arī interesantu stāstījumu par gleznas tapšanu.
Darbi tapa nodarbībās skolā, vairāki bērni strādāja patstāvīgi mājās, tam veltot vēlas vakara stundas un brīvdienas. Vērtēšanas komisijas vadītājs, Jēkabpils mākslas skolas direktors Ziedonis Bārbals saka: “Darbi ir ļoti interesanti. Patīkami, ka skolā valda demokrātija un katrs var izvēlēties savu tēmu un materiālu, kādā strādāt. Vērtēšanas komisijā esmu jau otro gadu un, salīdzinot ar pagājušo reizi, šoreiz ir lielāka dažādība gan tematos, gan materiālu izvēlē, bērni nopietni studējuši arī mākslas vēsturi. Domāju, ka šos darbus ir vērts redzēt arī plašākai sabiedrībai.”
Skolas zāle, kurā eksponēti diplomdarbi, uz brīdi pārvērtusies īstā mākslas salonā. Daļu darbu bērni nolēmuši dāvināt saviem tuviniekiem, daļa paliks skolai, bet Santas Kuprijanovas trīsdaļīgais sienas dekors būs dāvana Aizkraukles novada sociālajam centram.
