Jāpilnveidojas visu dzīvi, lai redzētu sevi tādu, kāds vēlies būt. Nedrīkst padoties, bet jāizmanto dzīves sniegtās iespējas, jābūt atvērtam un maziem solīšiem jāiet pretī mērķim, ko vēlies sasniegt, intervijā stāsta Edgars Rēķis, kas bērnību un pamatskolas laiku pavadīja Koknesē. Pēc 9. klases izlaiduma basketbola mīlestība viņu aizveda uz Ventspili, vēlāk uz citām Latvijas pilsētām, tai skaitā Jelgavu, kur iepazinās ar savu nākamo sievu. Mīlestība pret Elīnu viņu aizveda uz Edinburgu, kur pavadīja četrus gadus, bet šobrīd Edgars ar ģimeni dzīvo Jelgavā un strādā informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumā “Accenture” par algu aprēķināšanas speciālistu.
Paldies skolai un skolotājiem
— Pastāsti, lūdzu, kādas atmiņas saglabājušās par bērnību un skolas laiku Koknesē?
— Atmiņas ir patīkamas. Atskatoties atpakaļ, redzu, ka skolas laikā iegūtās zināšanas ir pilnveidojušas manu personību un bijis labs pamats manai tālākai attīstībai un izglītībai. Vēlos pateikt paldies visiem I. Gaiša Kokneses vidusskolas skolotājiem, kas ieguldīja savu laiku manā attīstībā. Paralēli profesionālajām basketbolista gaitām es absolvēju Ventspils Augstskolu, kas varēja notikt, pateicoties arī manai darba ētikai, ko pilnveidoju, apgūstot zināšanas I. Gaiša Kokneses vidusskolā.
— Vai Koknesei ir īpaša vieta tavā sirdī? Vai iznāk tur paviesoties?
— Ar ģimeni braucam uz Koknesi pāris reizes gadā, tāpat katru vasaru visi cenšamies satikties ģimenes saietā pie vecākā brāļa Koknesē. Prieks, ka Koknese pēdējā desmitgadē ir kļuvusi sakoptāka un pievilcīgāka iebraucējiem. Sociālajos tīklos var novērot, ka sporta un kultūras dzīve rit pilnā sparā, kas priecē. Tāpat pēdējos gados mums ir izveidojusies laba tradīcija — katru gadu mēs ar klasesbiedriem satiekamies klases vakarā Koknesē. Šogad atkalredzēšanās ieplānota I. Gaiša Kokneses vidusskolas absolventu salidojuma laikā.
Matemātika svarīga arī sportā
— Vai atceries, kādi bija tavi mīļākie mācību priekšmeti skolas laikā bez sporta?
— Patika un padevās angļu valoda un matemātika, kas noder ikdienā un darbā, jo darbojos ar skaitļiem. Man ir prieks, ka uzņēmums, kurā strādāju, aktīvi investē izglītībā dažādos posmos. Piemēram, šogad, lai popularizētu matemātiku, parādot tās izmantošanas iespējas daudzās profesijās, tika izveidota Latvijā pirmā digitalā izlaušanās spēle “MathScape”. Tā ir pieejama ikvienam, lai varētu pārbaudīt savas matemātikas un loģiskās domāšanas prasmes vēl nebijušā formātā, cenšoties atrisināt astoņus, arvien sarežģītākus uzdevumus, kuri prasa ne vien zināšanas, bet arī radošo domāšanu. Lai arī basketbolu profesionāli vairs nespēlēju, matemātikas zināšanas ir svarīgas arī sportā.
— Pastāsti, lūdzu, kā nonāci IT uzņēmumā?
— Sākotnēji man jāizstāsta dzīves posms Lielbritānijā. Kad man bija 24 gadi, ar Elīnu pārcēlāmies uz Edinburgu, jo viņa tolaik studēja Latvijas Lauksaimniecības universitātē un 2009. gadā viņai radās iespēja studēt Lielbritānijā. Sākotnēji biju pārliecināts, ka Edinburgā profesionālā līmenī turpināšu spēlēt basketbolu, bet 2005. gadā satraumēju ceļgalu un spēlējot vairs neguvu tādu prieku, tāpat izrādījās, ka Skotijā nav savas profesionālās basketbola līgas. Pieņēmu smagu lēmumu — beigt profesionālās basketbola gaitas — un sāku raudzīties pēc darba iespējām. Lai gan biju mācījies angļu valodu un bija pārliecība, ka to zinu, tomēr pirmo pusgadu valodas dēļ bija grūti. Atradu darbu pieczvaigžņu viesnīcā, kur veicu vienkāršus darba uzdevumus, bet īsā laikā tiku novērtēts un biju gan iepirkumu speciālists, gan grāmatvedības asistents. Tikmēr sieva ieguva maģistra grādu un kļuva aktuāls jautājums: ko darīt tālāk? Lai gan bijām iedzīvojušies Lielbritānijā, nolēmām braukt mājās. Vēl dzīvojot Edinburgā, pieteicos algu aprēķināšanas speciālista amatam “Accenture” Latvijā. Par uzņēmumu biju dzirdējis, attālināti piedalījos intervijā un panācu vienošanos, ka pēc diviem mēnešiem sāku darbu Latvijā.
Radīsies jaunas
profesijas
— Kas bija galvenais iemesls, kāpēc nolēmāt atgriezties Latvijā?
— Galvenais iemesls bija saiknes uzturēšana ar ģimeni — it īpaši no sievas puses. Skotijā Elīna saņēma daudz darba piedāvājumu, un aprēķinājām, ka finansiāli mums būtu daudz izdevīgāk palikt Lielbritānijā nekā atgriezties, jo ceļu būves speciālisti bija ļoti pieprasīti un atalgoti. Pēc savstarpējām pārrunām secinājām, ka nauda nevar atrisināt visu, lai gan tajā laikā iekrājumus bijām iztērējuši, sarīkojot kāzas. Pieņēmām lēmumu braukt mājās, par ko esmu ļoti priecīgs un pateicīgs. Turklāt arī Latvijā ir iespējams strādāt starptautiskā vidē, jo šobrīd uzņēmumā, kurā strādāju, ir kolēģi no vairāk nekā 27 valstīm, tai skaitā Argentīnas, Lielbritānijas, Ukrainas, Spānijas, Indijas, Kanādas, Izraēlas, līdz ar to angļu valodas zināšanas labi noder. Esmu novērojis, ka tehnoloģiju attīstība paver jaunas iespējas, jo arī šobrīd strādāju attālināti, ikdienā dzīvojot Jelgavā, bet līdz birojam Rīgā atbraucu nepieciešamības gadījumā. Tāpēc vēlos iedrošināt jauniešus cītīgi mācīties matemātiku un angļu valodu, jo ir iespējams dzīvot reģionos (ne tikai Rīgā) un strādāt attālināti. Arī vecākus un skolotājus iedrošinu jauniešiem parādīt skolas laikā iegūto zināšanu lomu nākotnē, lai arī ne vienmēr visi bērni un jaunieši to apzinās. Tajā laikā tiek ielikti spēcīgi pamati.
— Šobrīd diezgan daudz cilvēku aizbrauc un paliek ārzemēs, kas ir aktuāls jautājums visā Latvijā. Kādi ir tavi novērojumi, kā varētu veicināt, lai aizvien vairāk tautiešu pieņemtu lēmumu atgriezties?
— Vissvarīgākais, braucot atpakaļ, ikvienam noteikti nevajadzētu gaidīt, ka visu nepieciešamo — dzīvesvietu, darbu, labu atalgojumu — pasniegs uz paplātes, izritinot sarkano paklāju. Uzskatu, ka cilvēkam nepārtraukti ir jāattīstās, jāmeklē iespējas, jāinteresējas, kas notiek ekonomikā un darba vidē, piemēram, kādas profesijas ir pieprasītas, kādas profesijas būs aktuālas nākotnē, lai iegūtu nepieciešamās zināšanas un prasmes. Šobrīd strādāju IT nozarē un ikdienā redzu aizvien jaunas profesijas. Tas ir mīts, ka IT nozarē visi programmē. Jau šobrīd ir jaunas profesijas, piemēram, inovāciju vadītāji, mākslīgā intelekta, lietu interneta eksperti, dronu operatori. Nesen lasīju rakstu, ka nākotnē būs vēl citas jaunas un interesantas profesijas, piemēram, kripto detektīvs, kas izmeklēs nelikumīgi notikušos darījumus digitālā vidē, bet digitālais arheologs būs programmētājs, kas pētīs novecojušas videospēles un centīsies atrast kaut ko aizmirstu kodā, ko varētu izmantot. Tāpēc esmu pārliecināts, ja cilvēks strādā darbu, kas ne visai apmierina, sevi ir jāpilnveido, lai nonāktu apstākļos un vidē, kuru vēlies redzēt un piedzīvot.
Plašāks redzējums
— Ko uzkrātā pieredze ārzemēs tev ir devusi?
— Pieredzi, plašāku skatu uz lietām un apstākļiem. Ļoti priecājos, ka aizbraucām un kādu laiku padzīvojām ārzemēs, tas bija vērtīgi. Edinburgā novēroju, ka iedzīvotāji ir draudzīgāki un atvērtāki nekā Latvijā, tāpat nav tik saspringti. Kultūra ir citāda, viņi vairāk ļaujas plūsmai un izvērtē apkārt esošās iespējas. Esmu mainījies kā personība, kļuvu atvērtāks, draudzīgāks, arī redzējums uz apkārtējo pasauli šobrīd ir plašāks. Atceros brīžus, kad atbraucām uz Latviju satikt draugus un ģimeni. Esi smaidīgs un priecīgs, bet ievēro, ka liela daļa apkārtējo cilvēku ir saspringti un diezgan stresaini. Tāpat lielu pieredzi deva pavadītais laiks kopā ar daudziem citu tautību kolēģiem, jo arī viesnīcā, kurā tolaik strādāju, bija kolēģi aptuveni no 27 valstīm. Attiecīgi vide bija interesanta un lika aizdomāties par daudzām lietām un procesiem.
— Vai kādreiz apsvērtu braukt uz ārzemēm?
— Šobrīd noteikti nē, iespējams, kad bērni būs paaugušies un ģimenes apstākļi un iespējas sakritīs ar interesēm, varētu aizbraukt pilnveidoties uz noteiktu laiku, bet ne pārcelties pavisam. Latvija ir skaista un brīnišķīga zeme, kur redzu savu nākotni. Latvijā esam noteicēji un viss ir mūsu rokās, kā veidosim savu nākotni un attīstību. Uz Edinburgu es gribētu aizbraukt kā ciemiņš, atcerēties konkrēto dzīves posmu un satikt draugus un paziņas. ◆
Pieturzīmes
Vārds, uzvārds:
Edgars Rēķis.
Dzimšanas vieta un laiks: Aizkraukle, 1984. gada
6. decembris.
Izglītība: augstākā.
Nodarbošanās: IT uzņēmuma “Accenture” algu aprēķināšanas speciālists.
Ģimene: precējies, divi bērni.
Vaļasprieki: krosmintons, grāmatu lasīšana.
