“Vai cilvēciski jūs vēlaties atgriezties politikā?” tieši pirms trim gadiem laikraksta “Diena” žurnālisti jautāja An-drim Šķēlem. Viņš atbildēja: “Varbūt tad, kad būšu mazliet vecāks. Vēl tā kā šķiet, ka ne.” Nu A. Šķēlem ir 51 gads, un pēc septiņu gadu nosacītas pauzes viņš atgriežas.
“Šis nebija viegls lēmums, bet to pieņēmu, balstoties uz to, ka Latvijai ir vajadzīgi precīzi pieņemti lēmumi un motivēta sabiedrība, kas vēlas strādāt un atdot parādus starptautiskajiem aizdevējiem ātrāk,” skan teju vienīgie publiskie vārdi, ko sacījis A. Šķēle.
Ar citu politisko
bagāžu
Aicinājumu 21. novembrī gaidāmajā Tautas partijas (TP) kongresā kandidēt partijas priekšsēža amatam A. Šķēlem izteicis tagadējais partijas vadītājs tieslietu ministrs Mareks Segliņš, kurš uzskata, ka šis ir finansistu un ekonomistu, ne advokātu un juristu laiks. A. Šķēle piekritis.
Ar ideju dibināt jaunu partiju
A. Šķēle nāca klajā neilgi pirms Ziemassvētkiem 1997. gadā. 1998. gada aprīlī sabiedrību iepazīstināja ar TP — pragmatisku, konservatīvu, naci-onālu un tradicionālās vērtībās balstītu politisko spēku. A. Šķēli ievēlēja par partijas priekšsēdētāju, un šajā amatā viņš arī palika, līdz 2002. gadā atteicās no kandidēšanas partijas vadītāja amatam un kļuva par “ierindas biedru” — šis vārdu salikums jau izpelnījies ironisku pieskaņu, jo runā, ka A. Šķēles ietekme arī politiskās pauzes laikā bijusi pietiekami spēcīga. Intervijā “Dienā” pirms trim gadiem uz jautājumu, vai viņš ir vienkārši ierindas biedrs, A. Šķēle atbildēja: “Nu, es tomēr esmu partijas dibinātājs. Trīs reizes man ir bijis tas gods un atbildība vadīt valdību. Kaut kādā ziņā esmu nedaudz savādāks ierindas biedrs, ar citu politisko bagāžu.” Uz jautājumu, kāda ir viņa faktiskā ietekme, A. Šķēle atjautāja: “Kas ir faktiskā ietekme?”.
Politikā A. Šķēle ienāca 1990. gadā, būdams Rīgas rajona Stopiņu pagasta deputāts un lauksaimniecības ministra pirmais vietnieks Ivara Godmaņa valdībā. A. Šķēle trīsreiz ir bijis premjers. 2002. gadā viņš tika ievēlēts arī
8. Saeimā, taču jau pēc trim mēnešiem viņš deputāta mandātu nolika un darbojās privātajā biznesā.
Partiju pamet Paegle
A. Šķēles parādīšanās pie apvāršņa likusi pamest partiju Vairai Paeglei, kurai ir TP biedres karte ar 2. numuru. Viņai neesot ticības, ka A. Šķēle atteiksies no savām privātajām biznesa interesēm par labu visas sabiedrības interesēm. “Viņš nekad nav tā darījis un neticu, ka nākotnē tā darīs, tādēļ es neatbalstu viņa atgriešanos politikā,” norādījusi V. Paegle.
Politiķi A. Šķēles atgriešanos uztver dažādi. Piemēram, Rīgas vicemērs LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers priecājas, ka vēlēšanās būs vismaz viens kārtīgs sāncensis. Partijas “Jaunais laiks” pārstāvji domā, ka ar A. Šķēles parādīšanos uz politiskās skatuves būs asāka komunikācija, liela daļa pašu “tautpartijiešu” A. Šķēlē redz partijas nākotni. No TP izslēgtais Saeimas deputāts Dzintars Ābiķis domā, ka, pieņemot šādu lēmumu, TP būs zaudētāja ilgtermiņā.
“Tā vien šķiet, ja partijā viss saglabātos kā līdz šim, respektīvi, kā bijis pēdējos divus gadus, man grūti iedomāties tos argumentus un faktorus, kuri nākamajās vēlēšanās, kuras būs vēl pēc gada, varētu nosvērt vēlētājus par labu TP. Citiem vārdiem, partijai bija nepieciešamas kardinālas, būtiskas pārmaiņas, pirmām kārtām jau personāliju ziņā,” LNT ziņās viedokli pauda sociologs Arnis Kaktiņš.
Atgādina par
skandāliem
“Tautas partijas valdes aicinājums oficiālajā politikā atgriezties partijas dibinātājam Andrim Šķēlem ir nepārprotams signāls sabiedrībai, kādu Latvijas nākotni vēlas redzēt šī valdības koalīcijas partija,” vērtē Sabiedrības par atklātību “Delna” vadītāja Lolita Čigāne. Valsts varas izmantošana pri-vātam labumam, savējo atbalstīšana un manipulācijas ar tiesisko regulējumu — tās ir tikai dažas no izpausmēm, kas nozīmīgi bremzējušas Latvijas attīstību pēdējos desmit gadus, kopš A. Šķēle un TP ar dažiem pārtraukumiem ir bijuši pie varas — vērtē L. Čigāne. Viņa atgādina, ka A. Šķēle ir politiķis, kura vārds pagātnē saistīts ar virkni valsts nozagšanas skandālu, piemēram, Latvijas valstij piederošo pārtikas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju, necaurskatāmu finanšu darbību ar ārzonu firmām, G—24 kredītu izsaimniekošanu, “Latvenergo” trīs miljonu afēru. 2005. gada pašvaldību vēlēšanās A. Šķēle bija iesaistīts sarunās, kurās tika organizēta kukuļošana, lai panāktu Jūrmalas mēra ievēlēšanu — norāda L. Čigāne. Par tautas teicienu ir kļuvis A. Šķēles sarunas laikā ieteiktais Latvijas amatpersonu izvēles princips, ka jābalso par “lielāko kretīnu”— viņa atgādina. “Delna” norāda, ka TP organizēja pozitīvisma kampaņu pirms 2006. gada Saeimas vēlēšanām. Arī pēdējā laika A. Šķēles izteikumi par lata devalvāciju radot priekšstatu par vēlmi izmantot politiku un valsts ekonomisko situāciju sava labuma gūšanai— vērtē “Delna”.
Kā liecina “Lursoft” dati, A. Šķē-le ir a.s. “Valmieras piens” padomes loceklis, viņam pieder SIA “TA sabiedrība”, SIA “Dārzs un Drava” un 40 procentu SIA “Uzņēmumu vadība un konsultācijas” kapitāldaļu. Pērn A. Šķēle nosaukts “Dienas Biznesa” 1000 miljonāru sarakstā, pērn mediji ziņoja, ka par miljonārēm tapušas arī A. Šķēles ģimenes locekles — sieva Kristiāna Lībane—Šķēle, meitas Madara un Anete Šķēles. Plašu mediju uzmanību A. Šķēle pievērsa ar savu mājvietu “Mākoņi” Saulkrastos, Lilastē, kāpu zonā — milzīgais nekustamais īpašums pieder a.s. “Jūras priedes”, tas 2001. gadā pirkts par gandrīz 551 tūkstoti latu,
A. Šķēle māju oficiāli īrē.
Kāpēc viņš nerunā?
Politisko norišu vērotāji pieļauj pieļāvumu, ka A. Šķēle ir atgriezies, lai glābtu partiju, kurai, kā rāda reitingi, visticamāk būtu grūtības iekļūt nākamajā Saeimā. Vēlēšanas ir pēc gada. TP nāvi A. Šķēle kā tās dibinātājs visticamāk gribētu piedzīvot vismazāk. Pašlaik telpa ir atvērta jautājumiem un minējumiem, jo A. Šķēle savu atgriešanos uz politiskās skatuves nekomentē. Viņš to sola darīt pēc TP kongresa, kas 21. novembrī notiks Dailes teātrī.
Latvijas Radio žurnālists Aidis Tomsons portālā “Delfi” teicis, ka “acīmredzot viņš negrib runāt, jo nevēlas atklāt kādus savus nākotnes nodomus, lai kāds nevarētu turēt viņu, kā saka, “pie vārda”.” “Pirmais, kas nāk prātā, — tas ir budžets. Izskatās, ka šis ir pēdējais tik smags budžeta grieziens, kādu nāksies veikt Dombrovska vadītajai valdībai. Pēc tam vairs tik grūti nebūs. Tad, kad viss melnais darbs būs padarīts, un Šķēle zina, ka tas ir jādara, tad atnāks viņš, enerģijas pilns, ar jaunām un citādām idejām, droši vien kritizējot to, ko šī valdība būs padarījusi, un gan jau tas būs gana pārliecinoši,” raksta A. Tomsons.
