Kaut drīzāk man beigtos atvaļinājums! Labāk tomēr katru dienu iet uz darbu. Tagad es jūtos kā neredzamās frontes darbiniece. Katru dienu kaut ko daru, bet jēgas nekādas. Vienīgi taka uz ledusskapi vainagojusies panākumiem. Plus trīs kilogrami. Pagājušonedēļ pat — domāju, sākšu tā mierīgi un rūpīgi kārtot māju no viena stūra. Vienu stūrīti gan sakārtoju, toties otrajā istabā, kuru es biju sakrāmējusi, kāju nevar iespert. Tur pārvietotas drēbes ar zīmolu “kad būšu tievāka”, tukšās burkas (šogad esmu paredzējusi marinēt labi daudz gurķu), vecie žurnāli (tajos vēl tik daudz neizlasītu interviju un padomu). Esmu sapratusi, ka mājās man vajadzīga mierīgāka nodarbe. Mans glābiņš bija sūtījums no SIA “RD Baltic”. Uz aploksnes lieliem burtiem uzrakstīts, ka esmu “Grand PRIX” zelta dalībnieks. Žēl, ka kaimiņiene to nezina, kāds dārgmetāls viņai dzīvo blakus dzīvoklī. Pats labākais bija aploksnes saturs: tajā bija ievietots oficiālais sertifikāts ar lielu skaitli 40000. Un zem tā — mans vārds un uzvārds. Atceros, kaut kur lasīju, ja kaut ko vēlas, vajag skatīties uz to attēlu un vizualizēt. Tagad katru dienu skatos uz tiem 40 tūkstošiem un domāju, kaut Rozālija nedarītu tāpat, jo viņa arī saņēmusi tādu pašu aploksni.
Izabella
