Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācija ierosinājusi automašīnu tehniskās apskates atļaut veikt ne tikai 29 Ceļu satiksmes drošības departamenta (CSDD) tehniskās apskates stacijās visā Latvijā, bet arī neatkarīgajos un autorizēto dīleru autoservisos. CSDD, nevēloties zaudēt savas monopoltiesības, gan spurojas pretī, aizbildinoties ar muļķīgu spriedelējumu, ka, redz, tas, kurš remontē automobiļus, veiktu arī to kontroli un veidotos interešu konflikts. Kurš gan pieļaus, ka mašīna nav droša satiksmei, apzinoties, ka tādējādi kļūst līdzvainīgs potenciālajā satiksmes nelaimes gadījumā un arī cilvēka nāvē?
Pats esmu dzīvojis Lielbritānijā un devis automašīnu tehniskajai apskatei. Atšķirībā no Latvijas monopolistu attieksmes, kura daudziem sagādā nepatīkamas izjūtas un pat bailes no domas vien, ka jādodas uz skati, Lielbritānijā mašīnu atstāj mehāniķim, un viņš pasaka, cikos pēc tās ierasties. Protams, stress varētu rasties tikai rēķina par veiktajiem pakalpojumiem dēļ. Attīstītajās Eiropas valstīs ievēro patērētāju tiesības, par kurām Latvijā viens otrs tikai dzirdējis. Pie mums sūdzēties par pārāk lielu rēķinu ir kauna lieta, bet pašapzinīgie briti var atteikties maksāt pat vairākus simtus mārciņu lielu summu, ja uzskata, ka sniegtais pakalpojums tai neatbilst.
To, kas ir monopols, zina pat bērns. Tas nozīmē diktātu it visā — cenās, noteikumos. Ja tagad bieži vien skati mašīnai nevar veikt pāris rūsas pleķu vai izdegušas lampiņas dēļ, tas šķiet normāli. Brauc mājas, maksā vēlreiz un drebošu sirdi ierodies citu dienu.
Pienācis laiks beidzot paskatīties uz sevi no malas un saprast, kurš īsti ir gliemezis ar lēnu domāšanu, jo kaimiņi igauņi šādu kārtību — apskate servisā — jau pieņēmuši. Latvijā par to vēl tikai diskutēs. Ja šāda jaunā kārtība kādam lēmējam nebūs pa prātam, tālāk par “cepšanos” interneta portālos šis jautājums netiks.