Latvija ar krāšņo dabu, izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, bagāto kultūrvēsturisko mantojumu, kūrortu tradīcijām ir kā magnēts, kas pievilcis tūristus arī valsts pirmsākumos. Par to liecina www.periodika.lv publikācijas par dažādām aktivitātēm mūsu reģionā (publikācijās atstāts tā laika stils). Saistībā ar tūrismu viens no biežāk minētajiem vietas nosaukumiem ir Koknese. Tāpat kā tagad, arī toreiz tā bija viena no iecienītākajiem tūristu galamērķiem.
Ērts ceļojums uz Koknesi
Uz tūrisma biroja ierosinājumu, pēc vasaras vilcienu saraksta, Liepājas — Rīgas vilciens, kas atstāj Liepāju pl. 9.20 vakarā un pienāk Rīgā pl. 7 rītā, iekārtots tā, ka tūristi, kas vēlas apmeklēt Koknesi, var Rīgā laikā pārsēsties vilcienā uz Koknesi un Pļaviņām. Tā liepājniekiem iespējams Koknesi apmeklēt vienā svētdienā, vakarā būt Rīgā un pirmdienas rītā atgriezties Liepājā, jo no Rīgas uz Liepāju naktī atiet 2 vilcieni — pl. 23.20 caur Saldu un pl. 0.08 caur Možeikiem.
“Kurzemes Vārds”, 10. 07. 1938.
Saules tūristu mītne Koknesē
Tūrisma nodaļa šoruden nobeigs tūristu mītnes izbūvi Koknesē, Mežu departamentam piederošās Saules mājās. Būvdarbu izmaksa aprēķināta Ls 35.000. Pēc būvmeta skices redzams, ka tūristu mītne atradīsies ēkas kreisā spārnā. Pa izejas platformu cauri vējtverim tūrists nonāks ērtā vestibilā, kur viņu saņems mītnes saimnieks, kas ierādīs tam guļtelpas. Velosipēdus un slēpes tūrists varēs nolikt īpašā glabātuvē, kurā vēlāk paredzēts iekārtot arī “tumšo kambari” foto plašu apmaiņai. Atpūtas telpā tūristu rīcībā atradīsies jaunākie laikraksti, radio un iespēja norakstīt uz mājām atklātni. Garderobei paredzētas īpašas telpas. Guļamtelpas būs pavisam trīs, kopā ar 22 gultām. Tuvumā būs ērtas mazgājamās telpas. Plašā ēdamtelpa ar vasarīgu terasi varēs uzņemt Ķeguma p. t. kantoris.
“P[asta] T[elegrafa]Dzīve”, 10.01.1939.
“Koknesis” šodien dodas uz Koknesi
* Finansu ministrs L. Ēķis tūristu motorkuģa “Koknesis” apskatē
Daudzi Daugavmalas gājēji vakar priekšpusdienā ieinteresēti apstājās krastmalā, iepretim pilij, kur bija redzams koši balts, karogiem greznots kuģis, no kura skanēja muzika. Tas bija jaunais tūristu motorkuģis “Koknesis”, kuru vakar pieņēma īpaša jūrniecības departamenta komisija. “Koknesi” jūrniecības departamenta uzdevumā būvējusi akc. sab. “Vairogs”, un tas mums ir pirmais šāda veida kuģis, īpaši piemērots tūrisma vajadzībām. Uz jaunā motorkuģa apskati un izmēģinājuma braucienu ieradās ari finansu ministrs L. Ēķis. Ministram paskaidrojumus sniedza jūrniecības departamenta direktors A. Ozols, pieņemšanas komisijas locekļi un “Vairoga” pārstāvji. “Koknesis” ir 20 metrus garš, 4,3 metrus plats un viņā izbūvētas ērtas sēdvietas 80 personām. Faktiski kuģis tomēr spēj uzņemt ap 100 pasažieru uz klāja un kajītē. Uz kuģa gādāts par visām iespējamām pasažieru ērtībām. Kajītes galā izbūvēta neliela bufete ar gāzes virtuvi. Viscaur elektriskā apgaismošana, ir arī sava radiouztvērēja stacija, kura var noraidīt arī skaņu plašu muziku. Telpās un uz klāja skaļruņi. No kuģa vadītāja kabīnes pa mikrofonu iespējams dot paskaidrojumus visiem pasažieriem. Kuģī iebūvētais 100 zirgu spēka dīzeļmotors dod normāli ap 9 jūdžu ātrumu stundā. Ministrs L. Ēķis par kuģa iekārtojumu izteicās atzinīgi. Mēģinājuma braucienā pa Daugavu un Āgenskalna līci “Koknesis” rādīja savu ātrumu un manevrēšanas spējas. “Koknesis” jau šodien dosies ceļā uz Koknesi, kur jūrniecības departaments to nodos sabiedrisko lietu ministrijas tūrisma nodaļai tūristu pārvadāšanai. “Kokneša” nogādāšana līdz Koknesei ilgs vairākas dienas, jo nāksies tikt pāri krācēm un sēkļiem. “Koknesim” palīdzēs liellaivas ar ceļamām ierīcēm. Sabiedrisko lietu ministrija jau tuvākā laikā noorganizēs kārtēju tūristu satiksmi ar “Koknesi” starp Staburagu un Koknesi, nododot motorkuģa izmantošanu nomniekam. Kārtējie braucieni turp un atpakaļ notiks ik dienas vienu reizi, bet svētdienās — divas reizes. Maksa vienreizējam braucienam 90 sant. no personas, turp un atpakaļ — 1,50 ls, bet tūristiem grupās — 60 sant. un 1 ls. Tūristu grupas, sākot no 20 personām, varēs “Koknesi” nomāt arī braucieniem ārpus saraksta. Maksa nolikta 25 ls.
“Rīts”, 07.07.1937.
Tūrisma kustība iet strauji plašumā
Sabiedrisko lietu ministrijas sabiedriski — kulturālā departamenta direktors J. Mežaraups par tūrisma kustības straujo attīstību starp citu izteicās:
— Nacionālā tūrisma kustībai pēdējos gados izdevies ar lieliem panākumiem aptvert visu mūsu valsti. Tūrisma apmetņu skaits šogad sasniedzis 457. Par visu 1937. gadu uz šodienu tūristu apmetnes apmeklējuši 30.723 tūristi ar 51.084 pārnakšņojumiem, kas ir par 31 proc. vairāk par iepriekšējo gadu. Sabiedrisko lietu ministrija uzaicina lauksaimniekus, kam tas iespējams, pieteikt tūrisma nodaļai savas mājas par jaunām tūristu apmetnēm. Kokneses “Saules” mājās sabiedrisko lietu ministrija patlaban ierīko īpašu tūristu mītni. Tūristu mītnes jau tagad ierīkotas vairākās pilsētās — Cēsīs, Valmierā, Rīgas jūrmalā un Liepājā. Visplašākā no tām ir Liepājas pilsētas viesnīcā, kur tūristiem pieejamas 140 gultas, dušas un vannas. Mūsu tūrisma straujā attīstība bija sevišķi novērojama pag. vasarā. Pa Daugavu starp Koknesi un Staburagu tūrisma nodaļas motorkuģis “Koknesis”, piemēram, pārvadājis 4951 personu un no Pļaviņām lejup pa Daugavu liellaivās pārvadāti 820 tūristu. (..)
“Zemgales Balss”, 16.12.1937.
Tūristu nedarbi
Sabiedrisko lietu ministrijas tūrisma nodaļa lūdz visus dzimtenes apceļotājus saudzēt apmeklējamās vietas un tur novietotās labierīcības, izskaužot neglīto parašu aprakstīt un sagraizīt iežus, alu sienas, tiltiņus, solus un atpūtas nojumes. Neskatoties uz tūrisma nodaļas vairākkārtējiem lūgumiem un aizrādījumiem, pieminekļu un piemiņas zīmju aprakstīšana vārdiem un zīmējumiem vēl turpinās. Pie Staburaga atrodas latviskā stilā celta tūristu nojume, kurā ierīkots sevišķs dēlis tūristu ierakstiem. Tomēr daži tūristi atraduši par iespējamu iegriezt vārdus un zīmējumus ari nojumes sienās. Tūrisma nodaļa atrod par nepieciešamu publicēt šo “ievērojamo” dzimtenes apceļotāju vārdus. Uz Staburaga tūrisma nojumes sienām lasāmi sekojoši vārdi: A. Ozoliņš, Miglāns, Daugavpils pilsētas ģimnāzijas skolnieki Aleksis Subatalovs, L. Hazenfūss un Z. Niedra, 19. maijā; Apolonija Alainis no Aglonas, P. J. Reņģe, G. Liediņš un V. Siriņš no Rīgas.
Jaunākie uzraksti uz Liepavota sienām ir: Elza Neišmanis — Krustpils 6-kl. pamatskola, Kārlis Villers, J. Kalnišķis Biržos, R. Vītols, V. Akmens, J. Kalnišķis Viesītes valsts arodskolā, J. Zārdiņš, P. Dubra, O. Šiliņš Vecbrocenē un A. Šreders Preiļos, Daugavpils ielā 31. Tūrisma nodaļa arī turpmāk publicēs visus sienu aprakstītāju vārdus un sauks vainīgos pie atbildības par sabiedriskas un vēsturiskas mantas ļaunprātīgu bojāšanu.
“Latvijas Kareivis”,
1938. g. 06.02.
Izdaiļotais Staburags
Šinīs dienās zemkopības ministrijas mežu departaments pabeidzis Daugavas krastu teiksmainā Liepavota izkopšanas darbus. Lielāki darbi iekšlietu ministrijas būvniecības pārvaldes vadībā izdarīti Staburaga apkārtnē, kur no Daugavas radžu akmeņiem izbūvēti kāpieni un ierīkotas ejas un atpūtas soli. Tūristu ērtībai Šajās vietās novietoti norādījumu uzraksti. Tūristu iemīļotā maršrutā Koknese—Staburags — Liepavots tagad gādāts par visām iespējamām tūrisma atvieglošanām un labierīcībām. Nākošgad turpinās ari citu populārāko tūrisma apvidu uzkopšanu.
“Rīts”, 10.27.1935.
Atmiņas no Kokneses ekskursijas
Iz Strazdumuižas pamatskolas skolnieku mēnešraksta “Plaukstošie Pumpuri”
Vislabāk man atmiņā iespiedušies no Kokneses krāšņumiem Staburags, Liepavots un liepa. Staburags stāv, kā liels apsūnojis milzis, jau no seniem laikiem uz Daugavas krasta. No viņa sūnām sūcas ūdens, kā asaru pērles. Staburagā iecirsta ala, kurā, kā teikas stāsta, sēžot vecītis un pastāvīgi lasot. Paliek tā savādi iedomājoties, ka viņš vēl tagad tur sēž un lasa. Divi lieli akmeņi jau nodrupuši un novēlušies zemē. Ja nebūtu šās radzes nodrupušas, viņš izskatītos vēl krāšņāks. Augšā uz krasta aug bērzi un dažādi krūmi. Daugava šņāc, un izliekas, it kā viņa ko stāstītu. Liepavots arī ir nevisai tālu no Staburaga. Viņš izskatās, kā četrstūraina kastīte. No kastītes viena sāna ūdens tek ar nelielu troksni Daugavā. Es arī nogaršoju to ūdeni, kurš bija ļoti skaidrs un arī diezgan garšīgs. Tā sēdot uz krasta ienāk arī prātā teika “Staburaga bērni” — Marčus un Jancis. Jancis bija atnācis pēc liepu ziediem. Kurvītis jau bija pilns, bet nu nevar vairs uzrāpties augšā, krasts stāvs. Labi, ka Marčs pamanījis Janča iztrūkšanu, sācis meklēt, un viņu uzgājis pašā nelaimes brīdī. Steidzīgi viņš pasaucis Janča tēvu un uzvilkuši Janci uz krasta. Vēl tagad še ir viena liela un veca liepa. Nospriedām, kā tā pati vien būs tā liepa, kuras ziedus Jancis reiz lasījis. Daži zari jau bija nokaltuši, bet citi vēl zaļoja. Viens zars nokārās tieši Daugavā. Tajā zarā Jancis esot uzkāpis un plūcis ziedus. Man tīri brīnums, ka zars nav lūzis un Jancis iekritis Daugavā. Labi noskatījāmies vēl uz Staburagu, Liepavotu un veco liepu, lai neaizmirstu viņu izskatu, tad gājām tālāk, jo mums vēl bija daudz Kokneses krāšņumi apskatāmi.”
M. T.
“Jaunības Tekas”, 02.01.1923.
