Pensionētais mežkopis un koktēlnieks Roberts Ziemelis uz Skrīveriem pārcēlās septiņdesmito gadu vidū un izvēlējās vietu, kur būvēt māju.
Pensionētais mežkopis un koktēlnieks Roberts Ziemelis uz Skrīveriem pārcēlās septiņdesmito gadu vidū un izvēlējās vietu, kur būvēt māju.
Trijos gados māja gatava
Viņam iepatikās vieta Maizītes upes krastā un mazā ieliņa pašā centrā, kurā bija tikai dažas mājas. Skrīveru izpildkomitejas vadībai iebildumu nebija, un Ziemeļa kungs saņēma skaisto apbūves gabalu. Triju gadu laikā uzņēmīgais vīrs māju uzbūvēja.
— Mani pamudināja arī ārsta Škarsta aicinājums kļūt par viņa kaimiņu. Mēs ļoti labi sapratāmies un pat iedraudzējāmies. Pirms manis gan šo zemesgabalu bija noskatījusi kāda kundze, bet es lūdzu viņu no šīs zemes atteikties un par 100 rubļiem to atpirku. Vēl nekas te nebija uzcelts, tikai dažas ābelītes iestādītas, — atceras Ziemeļa kungs.
Tagad Roberta Ziemeļa māja slīgst tik lielos kokos, ka no ielas to pat grūti pamanīt. Koku, ogulāju un košumkrūmu audzes zaļo arī stāvajā nogāzē līdz Maizītes upītei. Mākslinieks rūpējas, lai viņa teritorijā arī upīte būtu tīra, jo gadās, ka vandaļiem iepatīkas to piegružot.
Roberta kunga būvētajā mājā izauguši bērni, kuri tagad te bieži ciemojas. Te labi jūtas arī ģimenes visjaunākā atvase — mazmazmeitiņa Agate.
Glezno to, ko redz
Būdams liels meža draugs, Roberts Ziemelis sāka nodarboties ar kokgriešanu. Viņa darbistaba otrajā stāvā pilna dažādiem kokgriezumiem. Ziemeļa kungs arī glezno eļļā. Kaut gan mācījies vairākos kursos un arī no saviem draugiem, viņš sevi uzskata par brīvmākslinieku. Pirms kara Roberts Ziemelis Mākslas akadēmijā vakaros apmeklēja zīmēšanas kursus. Viņa darbi bijuši izstādēs ne tikai Latvijā, bet arī Maskavā un citās lielās pilsētās.
Ziemeļa kungs atklāj, ka gleznošanai viņš pievērsies tāpēc, ka to darīt rosinājusi skaistā Skrīveru daba un arī Piekrastes iela.
“Te mīt labi ļaudis”
Mākslinieks atzīst, ka Piekrastes ielā dzīvo labi un saticīgi ļaudis. Tikai reiz divi kaimiņi sastrīdējušies akas dēļ. Toreiz Roberts Ziemelis bijis deputāts un viņam vajadzējis strīdniekus samierināt. Tas arī izdevies, un kaimiņi atraduši risinājumu bez naida.
— Ielas sākumā — Grunduļu mājās — jau sen notika liela traģēdija. Grunduļu māte dārzā ravēja puķes un nemaz nepamanīja, ka tuvojas liels traktors. Traktorists bija iedzēris un, ceļa līkumā strauji griežoties, iebrauca tieši Grunduļu dārzā un mātei virsū. Tā viņa aizgāja bojā, — atceras Ziemeļa kungs.
Roberts Ziemelis rāda, ka visa nokalne līdz Maizītes upei apstādīta dažādiem kokiem, arī pati māja slīgst lielos kokos, tā ka no ielas puses to gandrīz nevar ieraudzīt. “Pats galvenais — lai ar kaimiņiem labi saprastos, un mani kaimiņi — Kudiņu ģimene — ir ļoti labi cilvēki. Viņu dārzs ir kā botāniskā dārza filiāle,” joko Ziemeļa kungs.
