Tukšs naudasmaks, uztūkusi seja, piebāzts kuņģis, pāris lieku kilogramu — tās parasti bija manas spilgtākās atmiņas no svētkiem.
Tukšs naudasmaks, uztūkusi seja, piebāzts kuņģis, pāris lieku kilogramu — tās parasti bija manas spilgtākās atmiņas no svētkiem. Taču šogad ir pavisam citādi. Esmu pārliecināta, ka tagad man nebūs klāt nācis neviens grams.
Pilnīgi nejauši atklāju brīnumainu diētu. Novembrī nopirku šiku bikškostīmu. Taču nelaime nenāk brēkdama. Pa mēnesi biju pieņēmusies svarā trīs kilogramus. Ja to kāds zinātu, kādas mokas pārdzīvoju, lai kostīmu dabūtu mugurā Ziemassvētku ballē! Kā no rīta ievilku elpu, tā visu dienu elpoju tikai ar pusslodzi, jo baidījos, ka saplīsīs rāvējslēdzējs.
Trakākais — nevarēju apsēsties. Visu vakaru kā svece stāvēju kājās, aizbildinoties ar slimību, kura līdz šim ir mazizpētīta. Ēst gan ļoti gribējās, bet žaketei bija tik šauras piedurknes, ka nevarēju dabūt dakšiņu mutē. Visu vakaru tēloju, ka man ir možs, jautrs garastāvoklis, taču īstenībā dvēsele brēca pēc kūkas gabala un gaļas salātiem. Bet tas nekas! Viss skaistais parasti dzimst mokās. Iedomājoties, kāda izskatīšos gada pirmajā darbadienā, to visu var paciest.
Izabella
