Netālu no Jaunjelgavas uz Daudzeses pusi ir Mentas stacija. Kādreiz tur piestāja pasažieru vilciens, un no Jelgavas uz Mentas mežu brauca simtiem sēņotāju un ogotāju. Tagad stacijas divstāvu ēkā dzīvo tikai divi cilvēki.
Laupījis arī Kaupēns
Nepilnu kilometru uz dienvidrietumiem no Mentas stacijas ir Pagrabkalni. 1929. gadā Jaunjelgavā pierakstīta teika, kas liecina, ka te bijusi pilsēta: “Netālu no Jaunjelgavas, Taurkalnes mežā, atrodas Pagrabu kalni. Agrāk tur atradusies pilsēta. Ar laiku šī pilsēta nogrimusi, un tās vietā radušies kalni. Kalniem apkārt atradušies ezeri. Dienvidū viņos varējis redzēt baznīcu torņus, varējis dzirdēt arī zvanām. Tagad šie ezeri esot aizauguši un to vietā atrodoties purvi.”
Šo vietu pētījis arheologs Juris Urtāns. Viņš domā, ka te, iespējams, jau 13. gadsimtā bijusi apkārtnes ļaužu meža slēptuve ienaidnieka uzbrukumu laikā. Viņi te ierīkojuši zemnīcas, un tā šī vieta pamazām apaugusi ar teikām par nogrimušām pilīm, pilsētām un baznīcām. Vēl mežā varētu būt bijusi laupītāju apmetne, šajā apkārtnē ir laupījis un slēpies arī Kaupēns. Mentas mežā sirojuši gan mūsu, gan leišu izbēgušie dzimtļaudis. Pagrabkalnos ir atrastas cilvēka rokām būvētas zemnīcas, kas nevarētu būt Pirmā vai Otrā pasaules kara laika, lielākā zemnīcas vieta ir ap 13 metru gara un 9 metrus plata, konstatēts, ka zemnīcā un ārējā uzbērumā ir daudz senu oglīšu, kas varētu liecināt, ka te deguši koka būvējumi.
Bija savs veikals
Līdz pat astoņdesmito gadu sākumam pie Mentas stacijas bija arī veikals. Tagad nezinātājs šo krūmiem apaugušo vietu ceļa malā pat nepamanītu. “Kad 1988. gadā no Rīgas pārcēlos uz Mentu, no veikala bija palikušas tikai drupas,” stāsta Rafiks Galastjans, kurš Mentā dzīvo 22 gadus. Tagad tuvākais veikals ir Jaunjelgavā. “Kādreiz uz šejieni divas reizes nedēļā brauca autoveikals, bet tagad arī tas vairs nebrauc. Neesot izdevīgi, jo te dzīvojam tikai mēs ar sievu,” saka Galastjana kungs.
Pagrabkalnos vasarā un rudenī mežs ir pilns ar sēņotājiem un ogotājiem. “Kādreiz sēnes un ogas lasījām, lai pārdotu. Toreiz varēja labi nopelnīt, tagad vairs nav izdevīgi. Meža veltes lasām tikai sev,” saka Rafiks Galastjans.
Ja ir sava mašīna, tad aizbraukt līdz Jaunjelgavai un Aizkrauklei neesot problēmu. Ziemā ceļi ir iztīrīti, pērn salabots ceļš līdz Jaunjelgavai, arī lielos meža ceļus remontē.
Žēl, ka izcērt
mežu
Rafiks Galastjans kopā ar sievu strādā “Latvijas dzelzceļā”, viņš ir Mentas stacijas priekšnieks, bet sieva — stacijas dežurante. “Ja gribas strādāt, darbs vienmēr būs,” atzīst Galastjana kungs. Nesen meklēti dzelzceļa montieri, bet neviens negribot uz Mentu nākt dzīvot, tālu no centra. Nopelnīt varot labi. “Liela daļa cilvēku gaida, ka tagad viņiem darbu pienesīs klāt, vai prasa no valsts pabalstus, slinki palikuši,” teic Mentas stacijas priekšnieks.
“Kādreiz te četras reizes dienā kursēja pasažieru vilciens Jelgava—Krustpils, bet kopš deviņdesmito gadu vidus tas ir atcelts. Tagad tikai kravas vilcieni. Līdz deviņdesmito gadu sākumam uz Mentu brauca arī satiksmes autobuss, te bija tā galapunkts,” stāsta Rafiks Galastjans.
Pie stacijas ēkas pagalms ir sakopts, Galastjanu ģimene uzcēlusi pirti un lapeni. “Ziemassvētkos vienmēr izpušķojam eglīti pie ieejas stacijā un iededzam rotājumu — vilcienu, kas piestiprināts pie stacijas ārsienas, te ir skaisti un mierīgi,” saka Rafiks Galastjans.
Bieži no Aizkraukles atbrauc dēls. Dzīvei Mentā nav nekādas vainas, arī uz Rīgu atpakaļ vairs negribas, tikai žēl, ka tuvākajā apkārtnē ļoti daudz izcērt mežu — atzīst Galastjana kungs.
