Pavasara atnākšanu steidzinot, patīkami kaut pāris dienu pabūt siltākās zemēs, rast jaunus iespaidus, iešūpot sevi nelielām pārmaiņām.
Pavasara atnākšanu steidzinot, patīkami kaut pāris dienu pabūt siltākās zemēs, rast jaunus iespaidus, iešūpot sevi nelielām pārmaiņām. Ja negribas tam tērēt lielu naudu, var vakarpusē iesēsties tūristu autobusā, atrast visērtāko pozu nakts pavadīšanai un pamostoties priecīgi pasmaidīt — beidzot pavasaris!
Olas ķiršu zaros
Polija sagaida ar sauli, ziedošiem augļudārziem un apstādījumiem. Pēc poļu degvielas uzpildes stacijā ieturētām brokastīm atklājam, ka naktī braukts tik raiti, ka jau pēc pāris stundām varam domāt par iekārtošanos viesnīcā Šļubicē — mazā, jaukā poļu pilsētiņā pie Vācijas robežas. Viesnīca sagaida ar olu rotājumiem izplaukušos ķiršu zaros, urdzošu strūklaku aiz loga pilsēteles centrālajā laukumā un restorānu “”Ramzess” ar bagātīgu dažādu virtuvju pārstāvētu ēdienkarti. Ar pasi rokā pa tiltiņu iespējams šķērsot robežupi Oderu, lai iepazītu Frankfurti pie Oderas — nelielu vācu pilsētiņu robežas viņā pusē. Tumsai biezējot, gan nedrīkst aizmirst palūkoties pulkstenī, jo robežtilts tiek slēgts pulksten 21.15, pēc tam nākas mērot ap 10 km garu apkārtceļu.
“”Lai iemīlētu, jāiepazīst!””
Otrā rītā ar remdētu miega badu, bet neremdinātu izziņas kāri jau astoņos no rīta esam gatavi doties tālāk — uz Hamburgu. Grupai rīts sākas ar jubilāra godināšanu, skan “”Daudz baltu dieniņu”, čaukst konfekšu papīriņi, un jubilārs lepni demonstrē dāvanu — oranžu krekliņu ar uzrakstu “”Lai iemīlētu, jāiepazīst!”.
Robežu šķērsojam veikli un varam iepazīt vācu autobāni. Kopējais ātrgaitas šoseju garums Vācijā sasniedz 11 700 km. Pēdējo sešpadsmit gadu laikā, kopš valsts atkal ir vienota, viens no svarīgākajiem uzdevumiem bijis izveidot vienotu attīstītu ceļu tīklu.
Hanzas savienības sākums
Agrā pusdienlaikā varam jūsmot vācu dzejnieka Kurta Tuholska vārdiem: “”Hamburga, tu skaistā vācu pilsēta!”, teiktiem jau 1928. gadā. Tā ir otra lielākā Vācijas pilsēta ar 750 km2 lielu teritoriju un 1,8 miljoniem iedzīvotāju. Hamburga 1241. gadā kopā ar Lībeku nodibināja savienību, ko uzskata par viduslaiku slavenās Vācijas tirdzniecības pilsētu Hanzas savienības sākumu. Tajā ietilpa arī Latvijas pilsētas — Koknese, Rīga, Limbaži, Cēsis, Valmiera, Ventspils, Straupe.
Novietojuši autobusu Alsteres iekšējā ezeriņa Binneralster malā (vēl ir ārējais, krietni lielāks, ezers, izveidots, aizdambējot Alsteres upi), izbirstam ārā. Alsteres arkas saulainā laikā ir īpaši iecienīta atpūtas un mīlnieku tikšanās vieta. Ezera malā dižojas lepnākās viesnīcas, tādas kā “”Četri gadalaiki” un “”Kempinski Atlantic”, kur ir apartamenti vāciešu iemīļotajam šlāgerdziedātājam Undo Lindenbergam. Netālu no Alsteres mājvietu radusi arī smaržu dizainere Džila Sandere. Ezers sajūsmina ar strūklaku, bet Alsteres upīte — ar pārdrošo gulbju bariem.
Īstenos hamburgiešus var pazīt pēc izskata — vīrieši zilās žaketēs, arī sievietēm stils ieturēts, cepures, konservatīvi, bet eleganti ģērbti ļaudis, pat bērni tērpti tā īpaši.
Piecu torņu siluets
Tieši mums priekšā iezīmējas slavenais Hamburgas siluets ar pieciem centrālajiem torņiem, kuri pārstāv visdažādākos arhitektūras stilus.
Gar upes malu dižojas elegantās 19. gs. celto veikalu pasāžas. Garām tām nonākam līdz pirmajam no torņiem — lepnajam neogotiskajam rātsnamam. Tajā tiek ieaicināti īpaši cilvēki. 2000. gadā te viesojās arī Latvijas Valsts prezidente. Grūti noturēties kopā visai lielajai grupai — 56 cilvēkiem, jo apkārt ir tik daudz vilinājumu! Upi “”ieņēmuši” gulbju bari, rātsnama priekšā darbojas mīms — piemineklis, tik iederīgs šajā viduslaiku vidē. Virzāmies uz nākamā torņa — neogotiskās Pēterbaznīcas pusi, lai iepazītu Vācijas otrās lielākās pilsētas kompakto vecpilsētu. Turpat līdzās arī Svētā Jēkaba baznīca, pēc sagraušanas Otrajā pasaules karā atjaunota iepriekšējā veidolā. Te viss šķiet tuvu, ar roku sasniedzams.
Pie Pētera baznīcas sākas Monckebergstrasse — slavenākā iepirkšanās iela, kurā rindojas pasaulslavenu firmu veikali. Pēc dažām stundām daudzas tūristes no šīs ielas atgriežas ar palielām iepirkumu somām, un drīz vien dažas dāmas rotājas jaunos kamzoļos, par kuru cenu jūtas izbrīnītas un iepriecinātas — tik ērts, silts un visādi labs apģērba gabals pavasara izpārdošanā izmaksājis vien EUR 2,5!
Pilsētu būvē no jauna
Pa ceļam uz muitas zonu supermodernas bankas un biroji mijas ar viduslaiku stilā atjaunotiem namu kompleksiem. Tās ir Otrā pasaules kara sekas — pilsēta ir būvēta no jauna, mēģinot saglabāt tās senatnīgumu. Hamburga dibināta jau 9. gs. sākumā, 834. gadā te nodibina bīskapiju, tomēr jau 845. gadā vikingu flote noposta pilsētu. Divus gadus vēlāk nodibina Hamburgas—Brēmenes bīskapiju, bet 11. gs. pēc vairākkārtējiem poļu uzbrukumiem bīskapiju pārceļ uz Brēmeni. Hamburgas vecpilsētā pēc 1842. gada ugunsgrēka un bombardēšanas Otrā pasaules kara laikā ir saglabājušies tikai nedaudzi senie nami. Vislabāk saglabājies tā dēvētais sīktirgotāju rajons ar pildrežģu namiem, kurus reiz cēlusi tirgotāju ģilde veikalnieku atraitņu izmitināšanai. Tagad tajos iekārtoti tūristiem domāti veikali un kafejnīcas.
Māja kā kuģis
Mūsu ceļā vēl viens tornis — Svētās Katrīnas baznīca, celta 13. — 17. gs., restaurēta pēc kara. Pie 115 m augstā torņa novietota Svētās Katrīnas figūra. Netālu no tās — biroju rajons Kontorhausviertel, veidojies pēc Pirmā pasaules kara. Skatienu saista desmitstāvu ēka ar smailu fasādi, kas atgādina kuģa priekšgalu. Šis Friča Hēgera mēģinājums 1922. — 1924. gadā modernisma stilā būvēt tradicionālu ķieģeļu māju guvis starptautisku ievērību, kļūstot par ekspresionisma arhitektūras simbolu, un šo ēku sauc “”Chilehaus”.
Turpmāk vēl.
