Līdztekus nākamā gada valsts budžeta apstiprināšanai, ārstu protestiem un skolotāju prasībām pēc lielākām algām aktuāls ir jautājums par novadu reformu. Saeima pagājušajā nedēļā sākusi skatīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas ir pamatā administratīvi teritoriālajai reformai, kuru plānots īstenot līdz 2021. gadam. Neraugoties uz to, daudzās pašvaldībās turpinās diskusijas par pilnīgi citu novadu reformas variantu, kāds šobrīd tiek skatīts parlamentā. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija jau saņēmusi 16 pašvaldību vēstules, kurās informē par veiktajām iedzīvotāju aptaujām un to rezultātiem, kā arī par to, ko darīs, ja Saeimā neņems vērā viņu vēlmes. Taču, ja pirms desmit gadiem notikušās reformas laikā, pateicoties pašvaldību vadītāju piederībai pareizajai partijai, vēl varēja izcīnīt labvēlīgāku lēmumu, šķiet, ka šoreiz tas neies cauri. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija jau rēķinās, ka vairākas pašvaldības lēmumu par reģionālo reformu varētu apstrīdēt tiesā.
Kamēr novadi turpina meklēt sev izdevīgākos un tīkamākos partnerus, Latvijas Pašvaldību savienība, kas allaž bijis spēcīgs pašvaldību lobijs un jau no pirmās dienas neatbalsta ministra Jura Pūces virzīto reformu, jau paspējusi pasūdzēties Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Monitoringa komitejā. Un nu tās pārstāvji ieradīsies Latvijā, lai pārbaudītu faktus par Savienības vēstulē piesauktajiem Eiropas vietējo pašvaldību hartas pārkāpumiem. Kā galvenais minēts iedzīvotāju viedokļa neuzklausīšana un neņemšana vērā.
To, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces tikšanās gan ar pašvaldību pārstāvjiem, gan iedzīvotājiem bijušas formālas, varējām pārliecināties paši, piedaloties tajās. Tas drīzāk allaž bijis ministra monologs, nevis produktīva diskusija ar skaidrām atbildēm uz uzdotajiem jautājumiem. Šobrīd neviens skaidri nevar pateikt, kā tad būs pēc novadu apvienošanas, nav minēts neviens konkrēts ieguvums, vien tas, ka jābūt labāk, kvalitatīvāk un vairāk. Kā un uz kā rēķina, gan īsti nav skaidrs. Taču arī veiktās iedzīvotāju aptaujas īsti nepārliecina. Tieši mazā dalībnieku skaita dēļ. Vai tie pāris simti no vairākiem tūkstošiem iedzīvotāju ir vērā ņemams viedoklis? Runājot ar ikdienā sastaptajiem cilvēkiem, ir skaidrs, ka patiesībā nekas nav skaidrs, tāpēc arī cilvēki nespēj paust pamatotu atbalstu vai noliegumu jauna novada modelim. Tiem, kuriem ir viedoklis, to lielākoties ietekmējusi novada vadības paustā nostāja, kas vairumā gadījumu ir negatīva. Manuprāt, aiz iedzīvotāju interešu neievērošanas drīzāk slēpjas sāpe par pašu pašvaldību interešu neņemšanu vērā. ◆
