Vasarā notiek pļāvēju sacensības, kuru dalībnieki vēl saglabājuši pļaušanas māku.
Vasarā notiek pļāvēju sacensības, kuru dalībnieki vēl saglabājuši pļaušanas māku. Tādu nav mazums, jo laukos šis darbs nepieciešams. Brašie vīri rādījuši savu prasmi Aiviekstē, Kalsnavā un Nītaurē.
Agrāk, dodoties tālajās pļavās, visi sēdās zirga vilktos ratos, lika izkaptis vidū un aiziet, bet nu jau labāki laiki — visus aizvizina ar automašīnām.
Senāk saimnieces meitām deva nest uz pļavu veldzei bērza sulas vai skābputru, brokastīs maizīti ar biezpiena cibu un spēkam speķa šķēles. Tagad tāds jocīgs laiks — pļāvējus cienā ar grādīgo. Laikam tā “lētāk”, vīri, ar to veldzējušies, gatavi ozolus ar saknēm izraut. Vienam otram pat ceļš uz mājām nojūk. Protams, dalībnieki priecīgi par tādu uzņemšanu, bet kādu postu tas nes tālāk?
Par to domāja un lūdz domāt arī rīkotājus — Mīle.
