Šonedēļ 9. klases skolēniem būs izlaidumi. Drīz atvadu valsis skanēs arī divpadsmitajiem un augstskolu absolventiem. Ar skaistām runām viņi tiks izvadīti lielajā dzīvē… Taču tā ne vienam vien “atņirgs zobus”.
Izglītība valstī izmaksā vismaz 700 000 000 latu gadā, ko samaksājam mēs visi kopā, lai jaunieši tiktu izskoloti par gudriem un valstij vajadzīgiem cilvēkiem. Latvijā ir ap 160 000 bezdarbnieku, no viņiem vairāk nekā 23 tūkstoši tie, kuri skolu beiguši nesen. Taču uzņēmēji joprojām meklē darbiniekus! Nav, kas strādā! Kur te loģika? To ne vienā vien savā raidījumā meklējis arī šova “Intelektuālā apokalipse” vadītājs Viesturs Dūle.
Neviļus rodas jautājums: vai izglītības sistēmā vispār ir kāda sistēma? Nesen sarunājos ar kādu 3. klases skolotāju. “Tu zini, iznāk, ka es bērniem neko gada laikā neesmu iemācījusi, esmu nekam nederīga skolotāja, jo viņi ļoti slikti uzrakstīja pārbaudes darbu,” viņa sacīja.
Saskaņā ar MK noteikumiem 2010./2011. mācību gadā visi 3. klases skolēni gan latviešu mācībvalodas, gan mazākumtautību skolās kārtoja ieskaiti ar kombinētu mācību saturu.
Skolotāja bija šokā, kad izlasīja jautājumus, piemēram, bērni mācās rēķināt līdz 1000, bet uzdevumos ir skaitļi līdz 52 tūkstošiem, lasīšanas uzdevumos ievietoti teksti no tūrisma ceļvežiem, jautājumi tādi, ka nezin vai septītās klases skolēnam būtu pa spēkam… Tā vien rodas iespaids, ka tur, ministrijā, sēdošajiem vispār nav saprašanas, ko 3. klases bērni mācās. Un neviens arī nezina, kas šos darbus veido — vienkārši atsūta no ministrijas lapas ar jautājumiem. Un kāda jēga šai pārbaudei, ja no skolotājiem neprasa vērtējuma analīzi, kā bija citus gadus, bet tikai atzīmi.
It kā jau sīkums, bet izglītībai paredzētā naudiņa tik ripo. Arī par darbiem ķeksīša dēļ.
Nedomāju, ka izglītībai domātā summa jāsamazina. Ir runa par to, ka naudu izmanto neefektīvi. Un arī neviens īsti neatbild par to, kā nauda ir iztērēta.
