Līnijdejas kā spēcīgs vilnis uzbango Latvijā, aizraujot sev līdzi arvien vairāk dejotāju.
Līnijdejas kā spēcīgs vilnis uzbango Latvijā, aizraujot sev līdzi arvien vairāk dejotāju. Pagājušās nedēļas nogalē par to varēja pārliecināties Pļaviņu kultūras namā, kur notika līnijdejotāju festivāls “Mīlu…”.
Pļaviņiešu aicinājumam kopīgi padejot atsaucās Seces, Sunākstes un Jaunjelgavas dejotājas, kā arī kolektīvi no Jēkabpils, Dunavas, Viesītes, Sēlpils, Variešiem un Madonas rajona Sauleskalna pagasta. Katrs kolektīvs sarīkojumā piedalījās ar saviem priekšnesumiem, bet visi kopā izdejoja visdažādākās dejas.
Līnijdeju dzimtene ir Amerika, bet Latvijā tās kļuva populāras aptuveni pirms septiņiem gadiem. Šīs dejas dejo kantri mūzikas pavadījumā, un līnijdejotāju tērpi ir kovbojiem raksturīgi — cepures, zābaki, lakatiņi un citi aksesuāri.
Saglabā kustību prieku
Pļaviņu kultūras namā līnijdejotāju kolektīvs izveidojās šajā sezonā. To vada Gunta Žilde, kura arī bija šī festivāla idejas autore un organizatore.
— Esmu bijusi vairākos citu kolektīvu rīkotajos festivālos, un kolēģi rosināja, ka arī pašai vajag kaut ko šajā ziņā darīt. Tā nu dejotājus aicinājām pie sevis. Šis nav parasts koncerts, tāpēc varbūt skatītājiem grūtāk uztverams. Tomēr tā ir laba iespēja pavērot līnijdejas, lai pašiem rastos interese par tām, — saka Gunta Žilde.
Viņa ar līnijdejām saistīta jau trīs gadus. Vispirms Gunta Žilde sāka vadīt līnijdejotāju kolektīvu Klintaines pagastā un šajā sezonā arī Pļaviņu kultūras namā. Abos kolektīvos kopā dejo vairāk kā 20 dalībnieču, kuras savu sniegumu rādīja arī šajā festivālā.
— Ilgu laiku Pļaviņu kultūras namā vadīju aerobikas nodarbības. Pēc traumas pati vairs nevarēju aktīvi ar to nodarboties, bet kustēties gribējās, tāpēc pievērsos līnijdejām. Mācījos tās Jēkabpils rajona Salas pagasta kultūras namā. Tad mani uzaicināja vadīt kolektīvu Klintainē, un tagad mums pievienojušās arī pļaviņietes, — stāsta Guntas kundze.
Kristīne Ginaite Klintaines pagasta līnijdejotāju kolektīvā darbojas kopš tā dibināšanas. Līdz tam viņa dejojusi tautiskās dejas. Tā kā Pļaviņās vairs to nevar darīt, bet dejot gribējies, izvēlējusies līnijdejas.
Partneri nevajag
Šajās dienās savu gada jubileju svinēja arī Jaunjelgavas kultūras nama līnijdejotāju kolektīvs. Tajā darbojas 24 dalībnieces, kuru vecums ir no 18 līdz pat 72 gadiem. Nodarbības notiek reizi nedēļā.
Jaunjelgavietes apstiprina, ka viņām ļoti patīk līnijdejas. Tā ir iespēja kustēties, kas rada prieku. Turklāt nav vajadzīgs partneris. Ja gribi — ej un dejo!
— Mūsu dalībniecēm ir atšķirīga deju pieredze, bet dažām tādas vispār nav. Tomēr tas nav iemesls, lai nedejotu. Gada laikā kolektīvs iemācījies 15 deju, un, domāju, tas ir daudz. Dejojam visos vietējos pasākumos un labprāt dodamies arī citur, — stāsta Jaunjelgavas kultūras nama mākslinieciskās daļas vadītāja Gunita Krievāne, kura atzīst, ka šajā kolektīvā tikai “piedejojot”.
Jaunjelgavas līnijdejotāju kolektīvu vada Vineta Liepiņa, kura šo dejas prasmi māca arī Sunākstē un Secē.
— Līnijdejās man ir trīs gadu pieredze. Pamēģināju un iepatikās. Tā ir laba iespēja atpūsties no ikdienas un izkustēties, jo pēc mēģinājumiem visas kļūstam daudz mundrākas. Labākais tiešām ir tas, ka šajās dejās nav vajadzīgs
partneris, jo vīrieši ir neaktīvāki, — saka Vineta Liepiņa.
Vīriešu joprojām maz
Šobrīd aktīvākās līnijdejotājas neapšaubāmi ir sievietes, un kolektīvos var ieraudzīt tikai dažus stiprā dzimuma pārstāvjus. Tomēr, kā atzīst paši dejotāji, vīrieši līnijdejām pievēršas arvien vairāk. Kaspars Jaudzems no Jēkabpils šajā festivālā piesaistīja ar īpašu tērpu. Viņš stāsta, ka līnijdejām pievērsies pirms pieciem gadiem un dejo kopā ar sievu. Līdz tam viņš nav dejojis.
— Mani vienmēr ir saistījusi kantri mūzika, tāpēc, kad Jēkabpilī sāka veidoties šāds kolektīvs, pievēros līnijdejām. Man patīk. Mūzika un dejas ir atšķirīgas no pārējām, un var dejot visi, — saka jēkabpilietis Kaspars Jaudzems.
Savukārt Madonas rajona Sauleskalna pagasta kolektīva dalībnieks Imants, kurš nevēlējās atklāt savu uzvārdu, līnijdejas dejo jau piekto gadu. Turklāt arī “Jautrajos zābaciņos” Rīgā. Viņam patīk, jo tā var sevi labāk izpaust. Imants smej — tā kā kolektīvā vīriešu esot maz, viņam jāpiemērojas sievietēm un priekšnesumos jāiejūtas visdažādākajos tēlos. To redzējām arī sauleskalniešu “peļu” dejā.
— Līnijdejas visiem ir ļoti piemērotas — vēlies, ej un dejo. Kad tas apnīk, ar sievu kādā pasākumā uzdejojam pārī. Arī viņa dejo šajā kolektīvā. Ir arī pāru līnijdejas, bet tās tomēr nav tik populāras, — stāsta Imants.
