Šonedēļ visā valstī notika ikgadējā trauksmes sirēnu pārbaude. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem tādas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) veic divas reizes gadā — pavasarī un rudenī. Aizkraukles reģionā izvietotas četras sirēnas. Tās ierasti ieslēdz attālināti — no VUGD pults Rīgā. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm šoruden neviena no Aizkraukles pusē izvietotajām signalizācijām attālināti neiedarbojās.
Aizkraukles reģionā sirēnu mehānismi izvietoti uz Aizkraukles poliklīnikas jumta, Aizkraukles pagastā — uz kultūras nama ēkas, Jaunjelgavā — uz vidusskolas ēkas, kā arī Pļaviņās, Daugavas ielā 43, uz Pļaviņu komunālo pakalpojumu uzņēmuma ēkas.
Trauksmes sirēnas paredzētas iedzīvotāju brīdināšanai gadījumos, kad notikusi dabas vai tehnogēna katastrofa vai arī pastāv tās draudi. Ir būtiski regulāri pārbaudīt trauksmes sirēnas, lai, ja būtu nepieciešams tās izmantot reālajā situācijā, tās darbotos bez aizķeršanās.
Nākas atvērt skapi
“Staburags” kopā ar VUGD Aizkraukles daļas komandieri majoru Guntaru Laukazīli devās pārbaudīt sirēnu, kas novietota uz Aizkraukles poliklīnikas jumta. Objektā — poliklīnikas bēniņos — ieradāmies desmit minūtes pirms noteiktā laika. Guntars teic, ka sirēnu pārbaude parasti notiek, tās ieslēdzot attālināti — no pults Rīgā. Darbības princips balstās uz radiosakariem. Katrai sirēnai ir pievienota rācija, tās autonomu darbību nodrošina akumulatori. Tā kā visas komponentes saistītas ar elektrību, tās ir jutīgas pret mitrumu. Divas reizes gadā jāpārliecinās, vai sistēma nav bojāta, kontakti apsūbējuši, akumulatori izlādējušies utt. Pēc pārbaudes instrukcijas pirmās 15 minūtes VUGD darbinieki katrs savā objektā gaida, kad sirēnu iedarbinās attālināti. Ja tas nenotiek, jāatver metāla skapis, kurā izvietots darbības mehānisms, un sirēna jāieslēdz manuāli, nospiežot pogu. Skapja atvēršanu fiksē slēdzis, un arī par šo darbību informācija nonāk centrālajā vadības pultī Rīgā.
Pulkstenis rādīja 10 un 15 minūtes, bet sirēna virs mūsu galvām joprojām klusēja. Tūlīt arī atskanēja zvans Guntara telefonā. Zvanīja kolēģis no Aizkraukles pagasta. Arī tur, kultūras namā, novietotā sirēna automātiski neieslēdzās. Zvans pienāca arī no Pļaviņām. Daļas komandieris deva rīkojumu atvērt skapi un iedarbināt sirēnu. To darīja arī pats, un pēc brīža bēniņu telpā bija dzirdama mehāniska rūkoņa — sāka darboties sirēnas pagriešanas mehānisms, un drīz vien atskanēja arī visiem pazīstamā skaņa.
Sirēnai jādarbojas — ‘‘jākauc’’ — trīs minūtes. Tikmēr jautāju Guntaram, vai šo skaņu dzird pietiekamā attālumā? Darbības rādiuss ir 5 kilometri, bet dzirdamību ietekmē vairāki faktori — nokrišņi, vējš, fona trokšņi. Dzirdamību būtiski ietekmējot arī plastikāta logi. Ja tiem ir dubultās vakuuma kameras, dzīvoklis labi izolēts, diemžēl arī skaņas, kas vēsta par nelaimes tuvošanos, tajā var nenonākt. Piemēram, aizkrauklieši, kas dzīvo Lāčplēša un Jaunceltnes ielas krustojumā, teikuši, ka sirēnu nav sadzirdējuši. Tomēr par šo faktu iedzīvotājiem nav jāuztraucas, jo, notiekot nelaimei, iedzīvotāju apziņošanai tiks izmantoti arī citi veidi — dzīvokļu apsekošanas, operatīvo dienestu automašīnu patrulēšana ielās un informācijas nodošana pa to skaļruņiem u. c.
Toreiz sprāga gāzes vads
Stāstot par sirēnu pārbaudēm kopumā, Guntars teic, ka lauku reģionos ierasti problēmu nav. Ar bojātām iekārtām jāsastopas Rīgā, kur sirēnas novietotas uz daudzdzīvokļu mājām un tām mēdz piekļūt nepiederošas personas.
Kāda ir procedūra, ja notiktu nelaimes gadījums un sirēnas nāktos iedabināt? Daļas komandieris stāsta, ka viņš vispirms novērtē situāciju un par to informē Zemgales reģiona vadību, kas savukārt informē VUGD vadošās amatpersonas, kas pieņem galīgo lēmumu. Paralēli trauksmei informācija par situāciju pie iedzīvotājiem nonāk ar plašsaziņas līdzekļu — radio un televīzijas — starpniecību. Viena no retajām reizēm, kad Latvijā lokāli iedarbināja trauksmes sirēnas, bija 2005. gada 16. aprīļa naktī. Citāts no delfi.lv raksta: “Kā aģentūrai LETA sacīja vairāki Valmieras ielās sastaptie cilvēki, skaidrība par notiekošo radusies pēc nepilnām divām stundām no brīža, kad pilsētā bija dzirdama neierasta rēkoņa un jūtama gāzes smaka. Iedzīvotāji dzirdējuši tikai trauksmes signalizāciju, taču nekādas sīkākas informācijas par to, kā būtu šādā situācijā jārīkojas, viņiem nav bijis.”
Dažas nedarbojas
Viktorija Gribuste, VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Zemgales reģionā, informē, ka, pārbaudot valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas darbību — trauksmes sirēnu tehnisko kārtību, bojājumus vai traucējumus sirēnu darbībā un to skaņas signāla dzirdamību, tika konstatēts, ka no 23 Zemgalē izvietotajām trauksmes sirēnām bez traucējumiem un bojājumiem, manuāli ieslēdzot, nostrādāja 19 trauksmes sirēnas, bet viena — Jelgavā izvietotā sirēna — nenostrādāja, savukārt vēl trīs trauksmes sirēnas, kas izvietotas Tukumā, Iecavā un Jelgavā, tehnisku iemeslu dēļ nevarēja manuāli iedarbināt.
Kopumā Latvijā pārbaudīja 164 trauksmes sirēnu darbību. Pārbaudē konstatēja būtiskus traucējumus sirēnu automātiskās palaišanas iekārtā, tāpēc visas trauksmes sirēnas tika ieslēgtas manuāli. No 164 trauksmes sirēnām astoņas nenostrādāja, savukārt 23 nebija iespējams palaist arī manuāli. Par visiem konstatētajiem traucējumiem VUGD informēs Iekšlietu ministrijas Informācijas centru, kas atbild par trauksmes sirēnu uzturēšanu.
VUGD atgādina, ka gadījumos, ja iedzīvotāji iepriekš nav brīdināti par sirēnu pārbaudi, tās izdzirdot, jāieslēdz radio vai televizors, kur tiks pārraidīta informācija par iespējamo apdraudējumu un rekomendācijas par aizsardzības pasākumiem un turpmāko rīcību.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidošanu, darbību un finansēšanas kārtību, trauksmes sirēnu pārbaude notiek divas reizes gadā. ◆
