Šonedēļ man ausīs visu laiku dun “Ziņģe par bailēm”: “Sirds saraujas pikucī,/Un zobi braši klab,/Ai, bailes, bailes, ai, nāves bailes/ Spocīgi, mocīgi lūr…”
Tas viss šīsnedēļas ziņu par notikumiem mūsu pašu Latvijā dēļ. Biju ieplānojusi vienu dienu aizbraukt uz Angliju iepirkties, kā jau visi normāli cilvēki dara, bet nu atmetu šo ideju. Tagad mani vairs tik viegli lidmašīnā nedabūs tādēļ, ka Oslo lidostā aizturēta aviokompānijas “airBaltic” lidmašīnas apkalpe, kurai pārbaudes uzrādījušas nepieļaujamu alkohola līmeni asinīs. Satiksmes ministrs Matīss kādā intervijā gan taisnojās, ka šai lidsabiedrībā alkoholiķi nestrādā. Nu gatavais naivulis! It kā reibtu tikai alkoholiķiem! Pati no pieredzes zinu — Indriķis reizi gadā iedzer un tad tik pa grāvjiem, tik pa grāvjiem. Ar tiem vilcieniem jau arī tagad lāgā nevar zināt. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sācis kriminālprocesu pret VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni par liela apmēra kukuļa pieņemšanu. It kā iepircis vecas lokomotīves. Bet nevar jau saprast, cik — varbūt 40, nevis četras. Un kur tad garantija, ka nenoskrien kāda no sliedēm? Patiesībā jau interesanti dzīvot, ka valsts uzņēmumos notiek šādas “izrādes”, bet arī mazliet bail un kauns, ka mūsu dzelzceļa šefam tāda naudas apetīte. Ir gan teiciens — Dievs katram dod tik, cik viņam pienākas. Bet ko tad tas līdz, ja KNAB visu “noknābā”? ◆
