Šogad Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas jauno izpildītāju konkursā „Jaunās Zvaigznes” ieskanas arī Aizkraukles vārds.
Šogad Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas jauno izpildītāju konkursā “Jaunās Zvaigznes” ieskanas arī Aizkraukles vārds. Konkursa finālā, kas 2. jūnijā notiks Dzintaru koncertzālē Jūrmalā, piedalīsies arī aizkraukliete Līga Miščenko. Viņa dziedās Mārtiņa Brauna dziesmu “Zirgs”, kuru jaunietes sniegumā atzinīgi novērtēja arī pats komponists.
Šobrīd Līga vēl ir skolniece un mācās Aizkraukles novada ģimnāzijas 12.b klasē. Šis laiks viņai ir dubults pārbaudījums, jo jāgatavojas skolas beigšanas eksāmeniem un paralēli arī lielajam jauno dziedātāju konkursa finālam. Lai tiktu tik tālu, vajadzēja izturēt nopietnu atlases kārtu. Sarunā ar Līgu saprotu, ka šī iespēja viņai ir satraucošs notikums un liels izaicinājums, bet “zvaigžņu slimība” jaunietei nedraud.
— Kā izlēmi piedalīties konkursā?
— Pēdējā laikā vairs neplānoju nekur piedalīties, jo uzskatīju, ka tagad vairāk jādomā par skolas beigšanu, eksāmeniem. Skolotāja Gunita Elksne, zinot manu aizrautību ar mūziku, pastāstīja, ka sākusies pieteikšanās “Jaunajām zvaigznēm”. Es jau to zināju, bet domāju, ka šogad vēl nepiedalīšos, tomēr beigās izlēmu mēģināt.
Ar dziesmu desmitniekā
— Kā izvēlējies dziesmu konkursam?
— Anita Ostrovska, kuras ansamblī dziedāju Aizkraukles pilsētas kultūras namā, ieteica konsultēties pie mūzikas skolotāja Artūra Manguļa Ogrē. Viņš novērtēja manu balsi, dziedāšanas prasmi un paziņoja, ka vokālā ansambļa “Sīpoli” savulaik dziedātā dziesma “Zirgs” man būs vispiemērotākā. Sākumā gan man tā dziesma šausmīgi nepatika! Tikai pēc kādām 20 noklausīšanās reizēm tā man jau šķita pieņemama, bet, kad to kopā ar grupu iedziedāju, tad sapratu — tā ir mana dziesma. Man ir pietiekami plašs balss tembrs, lai šo dziesmu izdziedātu.
— Kas ir tava pavadošā grupa konkursā?
— “Ogres blūza brāļi”. Viņi ar savu dziesmu arī tika līdz finālam. Mēs lieliski sastrādājamies. Arī ar skolotāju Artūru ir viegli dziedāt.
— Dziedāt “dzīvās” mūzikas pavadībā — kā tas ir?
— Man noteikti tā šķiet daudz patīkamāk un vieglāk nekā ar fonogrammu. Tādējādi dziesma skan spēcīgāk un dzīvāk. Muzikanti jūt, kā labāk pieskaņoties dziedātājam, lai varam papildināt cits citu.
Pārsteidz pat komponistu
— Vai jau esi kaut nedaudz izbaudījusi, ko nozīmē popularitāte?
— Aizkrauklē ne tik ļoti, bet citur cilvēki mani jau pazīst. Esmu dzirdējusi sakām, ka tā noteikti ir meitene, kura dziedāja tur un tur. Esmu ierakstījusi savu dziesmu Radio 2 studijā, un tagad tā skan ēterā. Tas ir patīkami. Kad Mārtiņš Brauns uzzināja, ka viņa dziesma skanēs šajā konkursā, gribēja to dzirdēt. Viņš noklausījās un bija patīkami pārsteigts, atzīstot, ka šai dziesmai ir jāskan tieši tā, kā es to dziedu. Tā man bija lielākā atzinība! Mani intervēja arī Latvijas Radio, un tā ir laba pieredze.
— Kāda gaisotne valda konkursa gaitā?
— Laba. Man patīk, ka visi ieklausās mūsu sniegumā un nopietni to vērtē. Konkursā viena grupa ir bērni un jaunieši līdz 16 gadu vecumam, bet otra — vidēji līdz 25 gadiem.
— Kā jūties finālistu vidū?
— Esmu gandarīta, ka tiku tik tālu. Protams, katrs konkursā piedalās, lai uzvarētu, un arī man to gribētos, tomēr tas nav galvenais. Dziedāšu no visas sirds, bet — kā būs, tā būs. Šo konkursu uztveru kā iespēju sevi pilnveidot un atklāt. (Sarunas laikā man misējas, un “Jaunās zvaigznes” es nodēvēju par “Jauno vilni”. Līga pasmejas, ka tas viņai ir nākamais mērķis.)
— Esi piedalījusies arī citos konkursos?
— Mēģināju “Latvijas talantā”, bet sapratu, ka tur negaida tādu dziedāšanas stilu, kāds ir man. Tur žūrijā ir bijušie “fabrikanti”, un tas vairāk domāts kā šovs, bet mani tas nesaista, jo neesmu tāds cilvēks.
Jāpārvar “lampu drudzis”
— Kopš kura laika apgūsti mūziku?
— Vienmēr esmu dziedājusi. Mācījos arī mūzikas skolā — dziedāju korī. Jā, vēl tur apguvu kokles spēli, bet tagad gan nezinu, vai to vairs protu… Arī skolā dziedāju korī. Solo dziedāšanu izmēģināju 10. klasē ansamblī, kuru vadīja Anita Ostrovska. Vispirms gan vajadzēja sadūšoties, lai to izdarītu, jo sākumā biju ļoti samulsusi. Tas nemaz nav tik viegli — iziet vienam publikas priekšā un dziedāt.
— Kāds bija tavs pirmais solo priekšnesums?
— Tas notika skolā vienā no talantu konkursiem, kurā izvēlējos dziedāt. Pirms kāpt uz skatuves man šķita, ka no uztraukuma paģībšu! Kad tas bija garām, sapratu, ka man patīk dziedāt vienai.
— Kā atšķiras dziedāšana kolektīvā un vienatnē?
— Dziedot solo var labāk izpaust sevi. Man patīk sajust, ka klausītāji pievērš uzmanību. Labprāt klausos arī labu kora mūziku, bet pati vairs negribētu dziedāt korī. Reiz to atkal mēģināju, bet tas mani vairs nesaista.
— Vai tagad tevi bieži aicina dziedāt arī ikdienā?
— Jā, arī skolas pasākumos piedalos vairāk nekā iepriekš. Tad dzirdu sakām, ka man tas labi padodas. Man gan nepatīk, ja ikdienā kāds lūdz, lai padziedu. Tā kā ģimenē pārsvarā visi esam muzikāli, arī jubilejās dziedam.
Tētis ir muzicējis ansamblī, bet mamma dziedāja korī. Brālis gan nedzied, bet nodarbojas ar autosportu, turklāt veiksmīgi.
— Kā skolasbiedri uztver tavus panākumus konkursā?
— Visi atbalsta un uzmundrina. Lai kaut ko paveiktu, vispirms katram pašam ir jātic tam, ko dari.
— Kāda mūzika tev ir tuvāka?
— Dziesmas roka stilā. Starp citu agrāk man roks nemaz nepatika, bet tagad zinu, ka tas veiksmīgi atklāj manu balsi.
Meklē adrenalīnu
— Šis laiks tev ir diezgan saspringts, jo jāgatavojas ne tikai konkursam, bet arī skolas beigšanas eksāmeniem.
— Tas šobrīd ir svarīgākais. Žēl gan būs atstāt šo skolu, jo esmu pārliecināta, ka tā ir vislabākā. Tomēr dzīve turpinās, un katram jāiet tālāk. — Kādi ir tavi nākotnes nodomi?
— Par tiem negribu daudz runāt, vien atklāšu, ka turpmāko dzīvi esmu iecerējusi saistīt ar medicīnu.
— Vai tev ir vēl kāda aizraušanās?
— Man patīk braukt ar automašīnu, un esmu pat piedalījusies autokrosā. Kad brālis bija piedalījies šādās sacensībās, mēs ar mammu nolēmām aizbraukt paskatīties, ko viņš tur dara. Man tas tā iepatikās, ka arī es nolēmu pamēģināt. Dāmu klase šādās sacensībās ir tāds kā papildu šova elements, bet es to uztveru nopietni. Es braucu, lai uzvarētu, man ir bijušas arī vairākas godalgotas vietas.
— Kas tevi saista šajā sportaveidā?
— Azarts ar adrenalīna devu. Jau pirms starta ir tāds patīkams uztraukums, bet divtik liels prieks ir tad, kad uzvari. Piedalīšanās sacensībās ir arī laba relaksācija, jo trasē nav ne laika, ne iespēju domāt par ko citu.
— Vai šī nodarbe tev dod lielāku pieredzi un drošības izjūtu, arī braucot ikdienā?
— To gan nevar salīdzināt. Domāju, ka ikdienā esmu prātīga autobraucēja.
— Vai vecāki atbalsta tavu tehnisko aizraušanos?
— Jā. Mums ar brāli ir viena sacensību automašīna, un tētis pats to uzmeistaroja. Viņš ir mūsu automehāniķis. Arī mamma priecājas par mūsu panākumiem.
***
Jau šobrīd par Līgas dziedāto dziesmu var balsot pa tālruni 9051521. To varot darīt arī internetā, “Delfos”.
Pēc pāris dienām Līga svinēs savu 19. dzimšanas dienu. Daudz laimes!
***
VĀRDS, UZVĀRDS: Līga Miščenko.
DZIMŠANAS LAIKS UN VIETA: 1988. gada 15. maijs, Aizkraukle.
NODARBOŠANĀS: mācās Aizkraukles novada ģimnāzijas 12.b klasē.
ĢIMENE: māte Silvija, tēvs Juris un brālis Jānis.
VAĻASPRIEKS: dziedāšana un autosports.
HOROSKOPA ZĪME: Vērsis.
