Par Pēterdienas tradīcijas atjaunotājām Kurmenē var uzskatīt Knuta Skujenieka māsīcu Regīnu Ērgli un viņas skolasbiedreni Hortenziju Dambergu.
Par Pēterdienas tradīcijas atjaunotājām Kurmenē var uzskatīt Knuta Skujenieka māsīcu Regīnu Ērgli un viņas skolasbiedreni Hortenziju Dambergu. Pēc skolas beigšanas Kurmenē viņas devās prom no dzimtā pagasta, bet sirds allaž sauc atpakaļ. “Uz mājām” — saka sirmās kundzes, piemetinot, ka viņas Pēterdienā te būs vienmēr, ja vien spēs atbraukt.
1993. gadā viņas pēc pusgadsimta, kopš pabeigta skola Kurmenē, Pēterdienā šurp aicināja bijušos absolventus. “Tikāmies skolā, mūs tur ļoti silti uzņēma, bet vakarā devāmies pastaigā pa parku,” atceras Regīna Ērgle. “Tik silta un skaista novakare, un es bilstu — trūkst tikai zaļumballes!” Bijušo kurmeniešu ierosinājums sadzirdēts — nākamajā gadā Pēterdienā viņas saņēma ielūgumu uz svētkiem Kurmenē.
Pirms tam Regīna Ērgle un viņas skolas laika vienaudzes ierosināja rīkot parka sakopšanas talkas. Tas bija nekopts, aizaudzis, bet, redzot dāmu rosīšanos, arī vietējiem kļuva neērti, un daudzi nāca palīgā.
Aktrises meita
Regīna Ērgle Kurmenē dzīvoja līdz 16 gadu vecumam. Viņa Knutam Skujeniekam esot gluži kā pusmāsa, jo abi bērnību pavadījuši kopā dzirnavās pie vectēva. Regīnas mātei Kamillai Skujeniecei, vēlāk Baumanei, kura bija aktrise Latviešu drāmas ansamblī, mazo audzināt nebija laika, tāpēc rūpes par mazmeitu uzņēmās vecvecāki. Brīvdienās meita gan viesojās Rīgā pie mātes, kopā gāja uz teātri, izstādēm. Vācu laikā māte vadīja arī dramatisko teātri Kurmenē, mēģinājumi bieži notika dzirnavās, un turpat svinēja arī aktieru jubilejas, izrādes spēlētas arī krāšņajā parkā pie baznīcas.
Dzirnavnieka ģimenē interesantu brīžu un jaukas sabiedrības netrūka. Knuta un Regīnas vecmāmiņa bija vecmāte, divdesmit darba gados viņa bija klāt teju vai visu pagasta bērnu dzimšanas brīdī. 1938. gadā vecmāmiņa pat apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Lai kara laikā ģimeni neizšķirtu, vācu armijai atkāpjoties, jauniete devās pie mātes, kura tobrīd strādāja teātrī Kuldīgā. Vēlāk Regīna mācījās Rīgā, pabeidza lietišķās mākslas skolas aušanas nodaļu. “Padomju laikos šāds amats nevienam nebija vajadzīgs, un arī darba man nebija,” atceras Regīnas kundze. “Mācījos dažādos kursos un strādāju, kur vien varēja atrast darbu un vairāk maksāja. Bērni auga, un nauda bija vajadzīga. Šuvu, gatavoju metāla slotas, un tā bija mana māksla. Tagad, esot pensijā, sēžu mājās, griežu lupatas un aužu lupatu segas.” Viens viņas darinājums dāvināts arī savai pirmajai skolai.
Pēriens par balli
Hortenzija Damberga pēc vairāk nekā 60 gadiem vēl atminas pirmās balles Kurmenē, uz kurām kaimiņiem līdzi skrējusi, būdama vēl pusauga meitene. Par to gan no mātes dabūjusi pērienu, tomēr gājiens bijis tā vērts — līdz rīta gaismai vērot, kas tajā ballē īsti notiek.
Viņa Kurmenē dzīvoja līdz 15 gadiem, tad iestājās vidusskolā Jaunjelgavā, bet izglītību pabeidza Rīgā. Pēc feldšeru — vecmāšu skolas absolvēšanas sāka strādāt Rīgas 1. slimnīcā, tad poliklīnikā un 19 gadu veltīja darbam psihiatriskajā klīnikā Rīgā. 50 gadu ziedots medicīnai, bet jau trīs gadus Hortenzijas kundze ir pensijā. Dzīvojot Rīgas centrā, nav nevienas izstādes vai izrādes Dailes, Nacionālajā teātrī, Operā vai Latviešu biedrības namā, uz kuru viņa nebūtu aizgājusi.
Buča no Pētera
Abas kundzes smej, ka īstas mīlestības gan Kurmenē vēl neesot bijis, ne tā kā Rīgā. Hortenzijai Dambergai ir meita Baiba, viņa tagad strādā Preses namā. “Bērniem jādod latviski vārdi, nevis kā manējais. To izvēlējās mammas brālis, jo bija izlasījis kādā romānā,” saka Hortenzijas kundze. “Savai meitai vārdu biju izdomājusi jau pirms viņas dzimšanas, kaut nezināju, ka būs meita. Man patīk aktrise Baiba Indriksone, arī slimnīcā nodaļas vadītāja bija Baiba.”
Regīna Ērgle atklāj, ka nu viņa ir bagāta — viņai ir divi dēli Mārtiņš un Kārlis, divas vedeklas un četri mazdēli — Dāvis, Gustavs, Ansis un Miķelis. “Jaunākajam — Miķelim — ir tādi žesti un kustības, ka nākas domāt: būs vecvecmāmiņas aktiera talantu pārmantojis,” priecājas vecāmāte.
Ko bijušajām kurmenietēm Pēterdiena nozīmē šodien? “Tās ir atmiņas par bērnību un laiku, kad te dzīvojām,” saka Regīnas kundze. “Iebraucot Kurmenē, es jūtos atgriezusies mājās. Kurmene nav nomale, no šīs puses nākuši daudzi ievērojami cilvēki. Šobrīd gan bezdarba dēļ te dzīve apsīkusi, un jaunie labāk dodas uz pilsētu.”
Bijušās kurmenietes uzskata, ka skaistākais Pēterdienā ir atkalredzēšanās. “Satikām savu skolasbiedru Pēteri Galarovski, ilggadējo mežsargu, kurš savulaik darbojās manas mātes vadītajā dramatiskajā kolektīvā. Apsveicu viņu vārdadienā un dabūju kārtīgu buču,” smej Regīnas kundze.
Abām kundzēm Pēterdiena ir arī dzimtas atceres diena, kad nolikt ziedus uz tuvinieku kapiem. Hortenzijas kundzei tēvs bija Pēteris, savukārt Regīnas vecmāmiņai dzimšanas diena ir tieši Pēteros.
