Aizputes vidusskola ir pirmā no Latvijas skolām, kas pēc brīvlaika ir gatava sākt Latvijas bērnu un pusaudžu sirds veselības monitoringa sistēmu “Sirds pase”, ko piedāvā SIA “Data Pro Grupa” sadarbībā ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas speciālistiem. Vēstules ir saņēmušas visas skolas, bet ne visas steidz atbildēt. Par iecerēto skrīningu plašāk tika runāts arī Latvijas Skolu medmāsu asociācijas seminārā oktobra beigās.
Papildu darbs un
iespēja
Aizputes vidusskolas medmāsa Dzidra Grundmane ir apmācīta, ir nodrošināts internetpieslēgums, ir nepieciešamā programmatūra, un, protams, skolā ir arī pats mobilais elektrokardiogrāfs.
“Tas, protams, būs liels papildu darbs, bet kaut kādus jauninājumus jau vajag. Turklāt tas būs ieguvums skolēnu veselībai. Piemēram, ja uznāk vājums sporta stundā, uzreiz var veikt kardiogrammu, tas diagnostikai ir svarīgi. Vēl viena priekšrocība — mobilo aparātu var ņemt līdzi, piemēram, uz sacensībām,” skaidro D. Grundmane. Aparāts atmiņā var saglabāt astoņas kardiogrammas.
Kā vēl vienu ieguvumu medmāsa nosauc ārsta konsultāciju — bērnam nebūšot jābrauc pie kardiologa uz Rīgu, atzinumu saņemšot pa e—pastu pēc datu nosūtīšanas. Turklāt ikgadējie mērījumi un ziņas par sirds veselību tiks atzīmēti īpašā “sirds pasē” un noderēs precīzākai diagnostikai, ja problēmas ar sirds veselību radīsies vēlāk.
“Galvenais ir vecāku piekrišana, ar ģimenes ārstiem tas nav saistīts, taču ārsti jau ir interesējušies, vai varēs regulāri sekot bērnu veselībai, vai varēs EKG veikt arī ārpus sirds pases programmas,” stāsta skolas medmāsa.
Pārbauda ar
pilotprojektu
SIA “Data Pro Grupa” valdes priekšsēdētājs Vladislavs Mazurs teic, ka problēmas ar sirds veselību Latvijā ir deviņiem līdz 17 procentiem bērnu atkarībā no vecuma grupas. “Ir paveikts liels darbs kopā ar Latvijas Kardioloģijas institūtu, pirms ieviest šo monitoringu. Tas ir arī liels, reāls solis e-veselības ieviešanā,” vērtē V. Mazurs. Apkopotā datubāze būšot sasniedzama visiem kardiologiem, kuri būs reģistrējušies sistēmā. Īpaši svarīga agrīna diagnostika ir aritmijas gadījumā.
2008. gadā pārbaudīti vairāk nekā trīs tūkstoši skolēnu: 7,4 procentiem konstatētas sirds veselības novirzes no normas, apmēram 30 procentiem konstatēta nepieciešamība pēc papildu pārbaudes, atkārtotas izmeklēšanas. Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs Andrejs Ērglis toreiz norādīja: “Īsto rezultātu tam, ka mēs šodien pievēršam uzmanību bērnu sirds veselībai, redzēsim, kad viņiem būs 40—50 gadu.”
V. Mazurs skaidro, ka individuālas ārstu konsultācijas būs par maksu — pieciem latiem. Par 50 santīmiem, kam vēl jāpieskaita PVN, katrs bērns saņems “automātiskas rekomendācijas”. “Tā nav ārstēšana, nekādi preparāti šādi netiks izrakstīti. Tiklīdz saņemam apmaksātus datus, ir atbilde, ko darīt tālāk. Ja kaut kas nav tā, kā vajadzētu, var doties pie ārsta jau ar simt procentu garantiju, ka tas ir jādara,” klāsta
V. Mazurs. Papildu informācija, kas uzkrāsies gadu gaitā, ļaus rekomendācijām kļūt detalizētākām.
“Mēs esam komercorganizācija, un neviens šo programmu neatbalsta, tas nav obligāts pasākums,” izmaksas komentē V. Mazurs. Plānots, ka ar SIA ik mēnesi par veiktajiem mērījumiem norēķināsies skola. Skolai esot dažādas iespējas, kā samaksāt — no skolas budžeta, saņemt naudu no pašvaldības, no atbalstītāja, izmantot skolas atbalsta fondu vai arī noteikt, ka vecāki maksā paši.
Grib lielāku
skaidrību
“Es vispār tādu masveida skatīšanu neatbalstu, iespējams, tur kāds “taisa zinātni vai grādu”, taču pagaidām man ir pārāk maz informācijas, daudz neskaidrību,” atzīst Latvijas Skolu medmāsu asociācijas prezidente Astrīda Anšmite. Medmāsām tas esot liels papildu darbs, īpaši lielajās Rīgas skolās, par ko atsevišķi netiek maksāts, turklāt nav skaidrs, kā iekasēt naudu un veikt norēķinus. “Izdarīt to var, ja zina, kāda tam ir jēga un labums, bet ne jau no bērniem vākt naudu uz savu atbildību, lai ieskaitītu SIA kontā,” spriež A. Anšmite. Tāpēc uz semināru tika aicināti SIA “Data Pro Grupa” pārstāvji. “Lai māsas jautā un lemj. Tas ir katras skolas lēmums.”
Neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsts Uldis Balodis nenoliedz, ka monitorings varētu līdzēt agrīnā diagnostikā, taču, ja bērnam sporta stundā vai sacensībās tiešām paliek slikti, nav īstais laiks “čakarēties ar vadiem un taisīt kardiogrammu”. “Tādā brīdī ir jāreaģē un jārīkojas, jāsniedz pirmā palīdzība, neaizmirstot izsaukt “ātros”. Kardiogramma ir palīgmetode, to var veikt tad, kad veselība stabilizējas,” spriež ārsts.
