Kopumā piecos uzņēmuma “Maxima Latvija” pārvaldītajos veikalos šogad nonākusi aptuveni 700 kilogramu liela mazpulcēnu lolotā Šalotes sīpolu raža. Tajā skaitā ir arī 116. Neretas mazpulka veikums.
Vai jūs zināt, kas ir Šalotes sīpoli? Par to jums vislabāk mācētu pastāstīt Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas skolnieces Sintija Gadišķe, Samanta Bukša un Patrīcija Dardece ar māsu Viktoriju. Viņas visas darbojas 116. Neretas mazpulkā un šogad pievērsās šī dārzeņa izpētei un audzēšanai.
Kad šogad meitenes devās uz Latgales — Vidzemes mazpulku rudens forumu Baltinavā aizstāvēt savus projektus, līdzi viņām bija arī safasēti sīpoli, kas izauguši Sintijas un Patrīcijas dārzā. Kā stāsta mazpulka vadītāja Lidija Ozoliņa, fasēšana bijusi vesels piedzīvojums, kurā piedalījušies ne tikai mazpulcēni, viņu skolotāja Rita Trukša, bet arī mazpulcēnu draugi un klasesbiedri. Todien Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas bibliotēkas krātuves telpa uz neilgu laiku bija kļuvusi par fasētavu. Darbs bija visai atbildīgs — sīpoli bija jāsasver, jāsafasē pa 360 gramiem, tad jāaizsien un ar “Maximas” apdrukātu uzlīmi jānomarķē, ierakstot mazpulku, audzētāju un fasēšanas datumu.
Šis pasākums patiesībā bija praktiska nodarbība ekonomikā, tirgzinībās, menedžmentā, kā arī atbildības mācīšanās. Bērniem patika. Todien tika daudz runāts par darbu, atbildību, peļņu un zaudējumiem ražošanā, riskiem, profesijām, kas stundās bieži ir garlaicīga teorija. “Pieļauju, ka šiem bērniem pēc fasēšanas kaut kas aizķērās prasmēs, iemaņās un zināšanās,” saka maz-
pulka vadītāja.
Baltinavā neretietes varēja salīdzināt, kā sīpoli auguši citviet. Atšķirība bija acīmredzama — Sintijai Gadišķei bija izauguši vieni no labākajiem sīpoliem. Veikalos “Ma-xima” nonāca ap 30 kilogramu viņas audzēto sīpolu, tika izaudzēts gan vairāk, bet pārdošanai atlasīti vislabākie. Savukārt Samanta, Patrīcija un Viktorija šogad vairāk pievērsās sīpolu izpētes darbam, ne to audzēšanai vairumā.
“Maxima XXX” formāta veikalos Rīgā un “Maxima XX” formāta veikalā Mārupē nopērkamo biedrības “Latvijas mazpulki” audzēto Šalotes sīpolu audzēšanā pavisam iesaistījās 42 bērni no 21 mazpulka. Sīpoli uz Rīgu šogad atceļojuši no Džūkstes, Valdemārpils, Rēzeknes, Neretas, Zantes, Ludzas, Aizupes, Priežmales, Grāveriem, Šķeltovas, Ilzenes, Jaunlutriņiem, Mazsalacas, Pildas, Sējas, Upesgrīvas, Vijciema, Druvas un Viesītes.
Lidija Ozoliņa pastāstīja, ka ik gadu mazpulcēni darbojas citā virzienā. Piemēram, aizpagājušajā gadā audzēja bietes. Neretieši tā sapriecājās par uzdevumu, ka mazliet pārcentās un nedaudz tās pāraudzēja. Pērn arī audzējamā kultūra bija sīpoli. Raža padevās laba, un viņi bija uzaicināti uz produkcijas nodošanas svinīgo pasākumu Rīgā. Pasākumā piedalījās mazpulcēni no visiem Latvijas reģioniem, un viena no meitenēm — Patrīcija — pat iekļuva reklāmas plakātā, kurš reklamēja mazpulcēnu audzēto produkciju.
Kam vairāk jāpievēršas nākamgad, to mazpulcēni uzzinās janvārī.
Nedaudz par Šalotes sīpoliem. Īpaši tie iecienīti kulinārijas pasaulē. To dzimtene ir Centrālā Āzija. Šalotes sīpoli nosaukumu ieguvuši no Francijas pilsētas, kuras apkaimē tos audzē jau vairākus gadsimtus. Svaigām, kvalitatīvām šalotēm piemīt bagātīga, maigam ķiplokam raksturīga garša. Gan Šalotes, gan parasto sīpolu lietojums ir līdzīgs — ar tiem var bagātināt gaļas ēdienus, mērces, veģetāros ēdienus un marinādes.
Tie ir tikpat veselīgi kā citi sīpoli, bet galvenā atšķirība ir ogļhidrātu saturā. Šalotes sīpolos to ir vairāk, tāpēc arī garšas ziņā tie ir saldāki nekā citi sīpoli. Tomēr svarīgākās sīpolos ir aktīvās vielas — antioksidanti un ēteriskās eļļas. Tā kā ēteriskajām eļļām piemīt ārstnieciska un antibakteriāla iedarbība, uztura speciālisti tos iesaka lietot kā profilaktisku līdzekli laikā, kad ir paaugstināts saaukstēšanās risks. Tie nerada arī sliktu elpu kā ķiploki un citi sīpoli. Ir arī vieglāk sagremojami. ◆
