Latvijas sinoptiķiem patlaban nav pamata domāt, ka ziemā gaidāms liels sals.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Hidrometeoroloģisko prognožu daļas vadītāja Laura Krūmiņa informē, ka patlaban pirmā informācija, kas saņemta no Eiropas laika prognožu centra (ECMWF) par 2010. — 2011. gada ziemu, neliecina, ka būtu gaidāmas aukstuma anomālijas, ne arī to, ka var gaidīt siltu ziemu.
LVĢMC uzkrāto klimatisko datu analīze rāda, ka pēc karstām vasarām ir novērotas gan ļoti aukstas, gan arī ļoti siltas ziemas, turklāt biežāk tās pat ir bijušas siltas.
No pēdējiem desmit gadiem sinoptiķe nosauca 2002. gadu, kad pēc karstas vasaras nāca ļoti auksta ziema, savukārt pēc karstās 2006. gada vasaras sekoja siltā 2006. — 2007. gada ziema, kad tika pārspēti vairāki ziemas temperatūras rekordi.
Savukārt dabas vērotājs Vilis Bukšs vēsta, ka ziema būs mēreni barga, ar spontānu, lēcienveidīgu temperatūras krišanos, kas ilgs dažas dienas. Šogad ozolos ir daudz zīļu, un arī pīlādžu netrūkst — šādas parādības vēsta par bagātīgu sniegu.
Dabas vērotājs domā, ka ziema būs sniegota, bet stiprs sals virs mīnus 30 grādiem Latvijā varētu būt janvārī.
Poļu sinoptiķi iepriekš vēstīja, ka gaidāmā ziema Eiropā varētu kļūt par bargāko šajā reģionā pēdējo 1000 gadu laikā.
Aizvadītajā ziemā Latvijā tika piedzīvoti gan temperatūras, gan nokrišņu daudzuma kontrasti. Šīgada janvāris ar mīnus 11,5 grādu mēneša vidējo gaisa temperatūru bija sestais aukstākais janvāris Latvijā pēdējos 87 gados.
BNS
Šīgada 27. janvārī Latvijā tika piedzīvots pēdējos 87 gados visaukstākais laiks — šajā dienā diennakts minimālā gaisa temperatūra bija no mīnus 21,4 grādiem Kolkā līdz mīnus 33,5 grādiem Daugavpilī, tādējādi gandrīz visā Latvijā tika sasniegti jauni diennakts viszemākās gaisa temperatūras rekordi.
