“Gadi ir mūsu bagātība,” šonedēļ sveicot Kokneses speciālās internātpamatskolas—attīstības centra medicīnas māsu Sarmīti Ozoliņu 45 gadu jubilejā, sacīja centra direktore Maija Grunda.
“Gadi ir mūsu bagātība,” šonedēļ sveicot Kokneses speciālās internātpamatskolas—attīstības centra medicīnas māsu Sarmīti Ozoliņu 45 gadu jubilejā, sacīja centra direktore Maija Grunda.
Koknesiete Sarmīte Ozoliņa atzīst, ka 45 gadu vecumā jūtas tikpat labi kā pirms divdesmit gadiem. Tikai palūkojoties, cik jau lieli trīs dēli, aizdomājas, ka pusmūžs nodzīvots. Tas ir darbam, ģimenei un mājām veltītais laiks. Viss, kas rada labsajūtu un sniedz gandarījumu.
Sarmīte jau kopš bērnības vēlējusies kļūt par mediķi, tāpēc pēc pamatskolas beigšanas par tālāko izglītību galva īpaši nebija jālauza. Medicīnas skolu beigusi ar izcilību un domājusi par studijām. Taču sākusi strādāt, apprecējusies, un mācībām augstskolā laika neatlika. Apprecoties Sarmīte no rīdzinieces kļuvusi par koknesieti. Strādājusi Kokneses bērnudārzā, vēlāk bērnunamā “Dzeguzīte”. Kad pirms četriem gadiem šī iestāde pārcelta uz Iršiem, Sarmīte sākusi strādāt Kokneses speciālajā internātpamatskolā.
Viņa kopā ar divām kolēģēm rūpējas par šīs skolas audzēkņu un darbinieku veselību, veido arī ēdienkarti un, kā saka Sarmītes kolēģes: “Skaita mūsu kalorijas!”. Bieži vien kabinetā pie dakterītēm, tā viņas sauc bērni, mazie ieskrien ne tāpēc, ka viņiem sāp vēders vai galva, bet gan sirsniņa. Vienam gribas parunāties, cits vienkārši atnes konfekti. Sarmītes kundze saka: “Viņi visi ir mīļi, tikai katrs ar savu sāpi un pārdzīvojumu.”
Darbs speciālajā skolā ir psiholoģiski smags, arī darba stundas garas — no astoņiem rītā līdz deviņiem vakarā, tāpēc Sarmīte Ozoliņa priecājas, ka ik otrā diena viņai ir brīva. “Esmu simtprocentīgi ģimenes cilvēks, katru brīvo dienu pavadu mājās kopā ar tuviniekiem. Tā jūtos vislabāk. Kamēr bērni bija mazi, ar trim puikām viegli nebija. Taču dzīvei četru vīriešu pulciņā ir arī priekšrocības. Mājās nekad nav bijis jāuztraucas par saimnieciskām lietām — remontu, malkas sagatavošanu vai dārza uzrakšanu. Ziemā brīvā brīdī labprāt lasu, bet vasarā kopju puķudārzu,” saka Sarmīte Ozoliņa.
Vairākus gadus Ozoliņu ģimenes māja bijusi konkursa par Kokneses pagasta sakoptāko sētu laureāte. Apliecinājums tam — īpaša goda plāksnīte. Sarmīte piebilst: “Taču ne jau konkursa dēļ kopjam apkārtni un rūpējamies par glītu vidi. Vienkārši tā mums ir nepieciešama, sakoptā vidē jūtamies labi.
