Gadskārtējā izstādē “Lauksaimniecības tehnika un lauku sēta” kompleksā “Rāmava” šoruden jaunus produktus apmeklētājiem rādīja Skrīveru novada “Ragāru” saimniece Māra Vaivare. Turpat varēja novērtēt ābolu ražu, ko uz Rīgu atveda Pūres dārznieki. Pirmo reizi šajā izstādē piedalījās kāds vīrs no Cēsu puses, apveltīts ar īpašu spēju katrā akmenī saskatīt ko vairāk par aukstu un nedzīvu priekšmetu.
Padsmit burkānu vienā saujā
Skrīveriete Māra Vaivare no “Ragārēm” līdz ar tējām šoruden piedāvā pašaudzētu, koncentrētu vitamīnu un garšu buķetes — žāvētus burkānus un galdabietes, apetīti rosinošu desmit garšaugu maisījumu ar pētersīļiem, selerijām un mazāk zināmo izopu. 75 gramu paciņā patiesībā esot 15 vidēja izmēra burkānu, kas sasmalcināti un izžāvēti kļūst deviņas reizes mazāki, bet nezaudē vērtīgās īpašības, tajā skaitā arī krāsu. Ziemas mēnešiem noderīgas būs arī augļu un ogu buķetes ar aktinīdijām, kuras sauc par ziemeļu kivi, bumbieriem, āboliem, melnā plūškoka ogām.
Vaivares kundze stāsta, ka šie gardumi tādā izskatā un kvalitātē nebūtu iedomājami bez īpašas žāvēšanas tehnikas, Somijā ražotiem tērauda skapjiem, kuri no apstrādājamā materiāla izvada tikai lieko mitrumu bez papildu gaisa pieplūdes. Tāpēc žāvējumi izdodas krāsaini, aromātiski, un tos neesot kauns likt caurspīdīgā iesaiņojumā.
Pīlādzi sakrusto ar vilkābeli
Izstādē ar simts dažādām ābolu šķirnēm divus garus galdus aizņēma Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacija. Daļa šķirņu ir pašu pūriešu radītas, citas ievestas no ārzemēm, iegūtas, apmainoties ar turienes selekcionāru izaudzētajām. Nogaršot var jau labi zināmas un arī tādas šķirnes, kurām vēl nav dots vārds, vien selekcionāru piešķirts numurs. Apskatāmi arī vairāki pīlādžu un aroniju vai vilkābeļu krustojumi.
Agronome Agrita Bite stāsta, ka šis gads viņu saimniecībā bijis labāks par pērno, un to var secināt arī pēc noliktavās nogādātā daudzuma. Lielražošanā nevar paļauties tikai uz labiem laika apstākļiem, ziemu nevar pasūtīt tādu, kā gribētos. Šīsvasaras lielais mitrums āboliem palīdzējis nobriestot kļūt skaistākiem un lielākiem. Labi auguši arī bumbieri, pēc kuriem esot liels pieprasījums.
Pāris tonnu smaga skudra
Ar ko pavisam atšķirīgu saista kāds vīrs no akmens darinātu zvēru un putnu ielenkumā — akmeņkalis Aivars Kerliņš no Cēsīm. Viņa radītās lietas ir no metāla un akmens, kas šur tur nopulēts, lai, kā pats saka, aita neizskatītos kā zilonis. Dažkārt gadoties tāds akmens, kuram tikai pāris desmitu centimetru jānoskalda, lai tas pārvērstos par cūku, jo pārējo jau Dievs ir radījis. Atliek vien ar līmi un skrūvēm šur tur kaut ko piestiprināt, piemēram, radot dzērves vai stārķus. Šovasar Siguldā mājvietu radusi turpat trīsarpus metrus gara un vairāk kā divas tonnas smaga skudra. Liela daļa darbu “aizceļojuši” uz tālo Čikāgu. Vīri no Jaunzēlandes aizveduši bruņurupuci un pingvīnu, dzērves “aizlidojušas” uz Dāniju, bet kādam jaunlaulāto pārim Zviedrijā uzdāvināja stārķi. Pirms nedēļas pabeigts pasūtījums no Aizkraukles — akmens soli.
Trušiem garšo
makaroni
Liela telts, no iekšpuses piesildīta ar vairāk kā 250 garaušiem, ir Trušu audzētāju biedrības dalībnieku pulcēšanās vieta. Brīdī, kad tajā ienāku, pie jauniem saimniekiem aizcilpo kāds tīršķirnes’ Vīnes pelēkais’. Iepriekšējie saimnieki iecavnieki Mārīte un Ivars Vientuļi, kuru saimniecībā ir 11 šķirņu truši, stāsta, ka, pēc viņu novērojumiem, līdz ar bezdarba pieaugumu vairāk saradies arī trušu audzētāju. Tie, kuri iegādājas vienu, drīz jautā pēc otra. Vieni trušus audzē skaistā kažoka dēļ, otri — gaļas ieguves nolūkā, citi trusi izvēlas kā mīļdzīvnieku, piemēram, auntrusi ar nokarenām ausīm.
Jautāti par izmaksām, kādas rodas, audzējot šos dzīvniekus, Mārītes kundze teic: ja barību sagādā pats, nepērkot jau gatavu, tad turēt ir izdevīgi. Trusi var pieradināt pie dažādas barības, un pat vārīti makaroni ietilpst viņu ēdienkartē. Ļoti būtiski ir laikus vakcinēt, kā šogad pret izplatīto miksomatozi, citādi viss ganāmpulks ir pakļauts ātrai izmiršanai.
Izstādē “Rāmavā” piedalījās arī viena mūspuses trušu audzētāja — skrīveriete Liena Valdmane — Girgensone. Viņa sākusi audzēt izcilos ‘Angoras’ tīršķirnes trušus.
