Zeķītes, cepurītes, sedziņas priekšlaikus dzimušajiem bērniņiem — tā tikai ir daļa no tā, kas top “Sirds siltuma darbnīcā”.
Ar vēlmi palīdzēt
Ideja par “Sirds siltuma darbnīcu” (SSD) radās nejauši. Nīderlandē dzīvojošā latviete Ilze van Eka savulaik portālā draugiem.lv iepazinās ar valmierieti Lindu Vītoliņu. Abas vienoja vēlme palīdzēt priekšlaikus dzimušiem mazuļiem un bērniņiem ar īpašām vajadzībām, kā arī tādiem, kuriem kāda iemesla dēļ nav savas ģimenes.
Jaunās sievietes saprata, ka liela daļa sabiedrības nemaz nezina, kā ir, kad ģimenē ienāk “steidzīgais” (priekšlaikus dzimušais — aut.) bērniņš. Arī Lindas meitiņa priekšlaikus dzimusi, un, kad viņas tika mājās no slimnīcas, Linda saprata, neviena ģimene taču neplāno, ka mazulītis piedzims agrāk, un nemaz nav tam gatava ne fiziski, ne emocionāli. Tomēr katru gadu Latvijā apmēram 1000 ģimenēs ienāk bērniņi, kuri bieži vien sver pat mazāk nekā cukura paciņa. Šādiem mazuļiem veikalos nav drēbīšu, jo viss ir krietni par lielu. Lai kaut nedaudz iepriecinātu noraizējušos vecākus, lai sasildītu mazulīšus, Linda un Ilze nolēma apvienoties kādā labā darbā — sāka adīt zeķītes un cepurītes.
Izveido biedrību
“Sirds siltuma darbnīcas” dzimšanas diena ir 2012. gada 17. novembris. Šī diena pasaulē un nu jau arī Latvijā tiek atzīmēta kā Priekšlaicīgi dzimušo bērnu diena. SSD ir biedrības statuss. Nosaukums arī radās nejauši, jo te tiek radīts un dāvināts siltums. Siltums, kas tiešām nāk no sirds.
Kad Ilze draugiem.lv publicēja savu pirmo galeriju “1626 g sirds siltuma”, viņa sāka saņemt daudz vēstuļu ar jautājumiem, kas šis ir par projektu un kā tam pievienoties. Tad nu abas nosprieda: kāpēc gan nepieaicināt citas meitenes, kas gribētu iesaistīties zeķīšu adīšanā?
Ilzei un Lindai pievienojās Rūta Ķirša-Ķirse, kura ar datorprogrammas palīdzību “apstrādāja” Lindas meitiņas kājiņas fotogrāfiju un izveidoja SSD logo — kamolīti ar sirsniņu, kas visu arī izteic. Pievienojās arī Agita Kandavniece, kura kļuva par SSD koordinatori. Vēlāk iesaistījās arī Lindas brālis, un nu jau ir izveidota mājaslapa — sirdssiltumadarbnica.lv un profils portālā “Facebook”. Tajos tiek atspoguļotas visas SSD aktivitātes, ir informācija, kā atbalstīt, bet pats galvenais — foto un video pamācības, kā izgatavot darbiņus.
Atbalsta arī ārzemēs
Šī jaukā ideja nespēja atstāt vienaldzīgas daudzas sievietes, kuras arī sāka adīt zeķītes un cepurītes. Mājaslapā var iepazīties ar daļu no rokdarbniecēm. Taču daudzas no viņām sevi nemaz neatklāj, tikai dara savus sirdsdarbiņus. Tāpēc tā īsti nevar saskaitīt, cik ir kopā, zināms, ka vairāk nekā 300 rokdarbnieču no visas Latvijas, iespējams, arī no Aizkraukles reģiona, kaut konkrētu ziņu par mūspusi nav. Rokdarbnieces ir savstarpēji iepazinušās, ir bijušas arī kopīgas tikšanās reizes, kad tiek savākti un iesaiņoti adījumi, vai vienkārši tāpat kopā pie tējas tases apspriestas turpmākās ieceres.
Linda sazinājās ar slimnīcām un noskaidroja, kas vēl vajadzīgs, un radās darbiņš arī šuvējām. Tika šūti inkubatora pārklāji, lai mazuļiem netraucētu spoža saules gaisma, pakaviņi-rullīši bērniņa pozicionēšanai inkubatorā. Adītājas un tamborētājas darina siltas sedziņas un “kokonus”, kuros ievieto mazulīti. Atsaucās sievietes, kuras pašas neada un nešuj, bet viņas dāvināja dziju un audumus.
Lindas un Ilzes ideja tiek atbalstīta arī Īrijā, Lielbritānijā, Itālijā, Nīderlandē, Grieķijā Vācijā, Austrālijā, ASV un citās valstīs. “Šķiet, ka vieglāk nosaukt valstis, no kurām dāvinājumus nesaņemam,” saka Linda. No turienes nonāk sūtījumi Latvijas bērniņiem.
Interesanti, ka biedrības darbu atbalsta arī vīrieši. Sagādā dzijas un audumus. Deviņu gadu laikā saņemti vairāk nekā 5000 sūtījumu.
Dzija kairina pēdiņas
Adījumiem vispiemērotākā ir dzija ar lielāku vilnas saturu. Der lauku un cita dzija, bet tomēr vēlams, lai tās sastāvā būtu vismaz 50% vilnas. Vilnas dzija kairina mazās pēdiņas un stimulē bērniņa asinsriti, tādā veidā sasilda ķermenīti un veicina attīstību. Dažas adītājas ir iecienījušas tā saukto zeķu dziju, kuras sastāvā ir 75% vilnas, un adot veidojas glītas krāsu pārejas. No sintētiskās dzijas — akrila — gan cenšas izvairīties, bet retu reizi izmanto arī “Baby” dziju, ja kādam bērniņam tomēr neder vilnas diegi (alerģiska reakcija u. tml.). Nebūs piemērota arī dzija, kas ir pūkaina, piemēram, mohēra, jo neviena pūciņa nedrīkst nokļūt mazulītim mutītē vai deguntiņā. Inkubatora pārklājus šuj no kokvilnas auduma.
Sasilda arī
glābējsilītes mazuļus
Gada beigās adījumi tiek rūpīgi iesaiņoti un nogādāti slimnīcām. Dažas rokdarbnieces tos pašas vai nu aizved, vai arī sūta pa pastu, vai ar pakomāta starpniecību. Dāvinājumus saņēmušas Valmieras, P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca, Bērnu slimnīcas Gaiļezerā un Vienības gatvē, Liepājas, Jēkabpils, Daugavpils slimnīca, Rīgas dzemdību nams. Tās ir medicīnas iestādes, kurās ir priekšlaikus dzimušo mazuļu nodaļas.
Ja ielūkosieties SSD mājaslapā vai “Facebook” profilā, fotogrāfijās pie bērniņiem ieraudzīsiet adītus vai tamborētus astoņkājīšus. Tās nav rotaļlietas, kā pirmajā mirklī varētu šķist. Astoņkājīši ielikti ar nolūku — bērniņš ieķeras tausteklīšos, sajūt siltumu, līdz ar to jūtas drošībā. Astoņkājīšu ideja aizgūta Zviedrijā.
Dāvinājumus — zeķītes un cepurītes — saņem arī mazulīši, kuri pasaulē ieradušies laikus, bet dažādu iemeslu pēc tam tiek atstāti glābējsilītēs vai slimnīcās.
Izjūt prieku
SSD darbību, adot zeķītes un cepurītes, atbalstīja arī bijusī koknesiete, tagadējā Vecumnieku novada iedzīvotāja Sindija Alde. Pašlaik veselības problēmu dēļ adīšana pārtraukta, taču Sindija cer reiz atkal pievienoties šim projektam: “Mūsu dzīvē bija smags periods, kad vīrs pēc traumas 31 gada vecumā kļuva pilnīgi kopjams un atkarīgs no citu cilvēku palīdzības. Nācās aiziet no darba, lai viņu koptu. Toreiz man ļoti palīdzēja līdzcilvēki. Principā pat svešinieki. Tad jutos tā kā parādā… Neprotu to sajūtu aprakstīt. Draugos.lv ieraudzīju Lindas stāstu par viņas priekšlaicīgi dzimušo meitiņu, kā viņai radās doma palīdzēt šiem īpašajiem mazulīšiem. Mani tas toreiz tik ļoti uzrunāja, ka uzrakstīju Lindai un tiku pie cepurīšu, zeķīšu izmēriem. Tā sāku adīt jaciņas, cepurītes, zeķītes, cimdiņus, tamborēt sedziņas. Pēc tam sāku strādāt naktīs, jo mājinieki tik un tā naktīs guļ. Ceru, ka varēšu atgriezties pie rokdarbiem.”
800 gramu uz tēta krūtīm
“Viņa ir pozitīvisma pilna un staro šajā darbiņā,” tā Līvānu novada iedzīvotāja Marija Skutele teic par SSD “dzinējspēku” Lindu Vītoliņu. Un tā arī ir. Šķiet, Lindas sirds siltums ir jūtams pat telefonsarunā. Valmieriete ir apguvusi Montesori pedagoģiju un ikdienā strādā ar jauniešiem.
Kas sagādā prieku, darot šo darbu? “Apziņa, ka tiem mazajiem bērniņiem tas ir vajadzīgs. Māmiņas slimnīcā visu laiku ir kopā ar saviem mazuļiem, tas ir psiholoģiski ļoti grūts laiks, bet viņas to iztur. Saņemot dāvaniņas, viņu acīs ir prieks. Arī kāds tētis, turot uz krūtīm mazulīti, kurš sver vien 800 gramu, bija bezgala pateicīgs un priecīgs. Tādu brīžu dēļ ir vērts to visu darīt,” saka Linda. Vai gadījusies arī kāda nepatīkama situācija? Linda iesmejas un teic, ka drīzāk to sauktu par kuriozu. Sākumā tika saņemts pāris vēstuļu ar jautājumu, cik par šo darbu maksā? Taču šajā darbā algu nemaksā, viss tiek ziedots un darīts no sirds.
Darbs tiek novērtēts
Linda sarunā neslēpj lepnumu un apbrīnu par meitenēm, kas iesaistījušās SSD darbā: “Šķiet, ka viņas ada ar megaturboadatām!”
Ne velti teic, ka pasaule maza un labie darbi tālu skan. Tā Sirds siltuma darbnīcas labie darbi atbalsojās Igaunijā, un bija piedāvājums sadarboties ar kaimiņvalsts medicīnas iestādēm. “Ir ļoti patīkami, ka mūs novērtē, pie tam citā valstī, taču vispirms jāpalīdz savējiem, ja kas paliks pāri, piedāvāsim kaimiņiem,” saka SSD vadītāja.
Taču sirds siltums novērtēts arī pašu mājās. 2013. gadā “Sirds siltuma darbnīca” ieguva “Latvijas lepnuma” balvu nominācijā “No sirds uz sirdi”. Kādas bija izjūtas, šo balvu saņemot? “Vispirms pārsteigums un, protams, jauki, ka tiekam novērtētas. Gribu uzsvērt tikai to, ka šim projektam nav gala. Mēs visas jūtamies kā māsas, turpināsim strādāt un darīsim, cik spēsim,” tā Linda.
Arī mūsu puses iedzīvotājas, ja vēlas, var iesaistīties SSD darbībā, adīt un tamborēt zeķītes, cepurītes, šūt sedziņas, darināt pakaviņus un “čības” (izmēri un darbu apraksti atrodami www.sirdssiltumadarbnica.lv vai “Facebook” profilā). Ja ar rokdarbiem neesat “uz tu”, bet ir liela vēlme palīdzēt, var sarūpēt dzijas un audumus. Biedrībā labprāt arī pieņems drēbītes, kas derētu priekšlaikus dzimušajiem bērniņiem. Biedrībai nav telpu, kur visas mantas uzglabāt, un lai Lindas dzīvoklis nepārvērstos par noliktavu, lūgums sūtīt gada pēdējos mēnešos, kad viss sarūpētais tiek nogādāts slimnīcām. ◆
