— Esmu dzirdējis, ka ēkas apsildīšanai var izmantot arī siltumsūkņus. Vēlos uzzināt, kas tās ir par ierīcēm un kāds ir to darbības princips.
— Esmu dzirdējis, ka ēkas apsildīšanai var izmantot arī siltumsūkņus. Vēlos uzzināt, kas tās ir par ierīcēm un kāds ir to darbības princips.
Aija Aizkrauklē
Gaisa siltumsūknis ir ierīce, kas darbojas pretēji ledusskapja principam jeb — aukstums ārpusē, siltums iekšpusē. Šī ekoloģiskā un ekonomiskā apkure radīta Japānā, taču pielāgota ziemeļvalstu klimatiskajiem apstākļiem. Sistēma sastāv no divām daļām — ārējās, ar kompresoru un lielu radiatoru, un iekšējās, ar nelielu ventilatoru, un tālvadības pulti.
Abas siltumsūkņa daļas savienotas ar divām caurulītēm, pa kurām plūst šobrīd dabai draudzīgākā gāze R410A. Kompresora darbības rezultātā saspiestā gāze kļūst karsta, tad aizplūst pa caurulīti uz ierīces telpas daļu un atbrīvojas no siltuma, kuru ventilators kā sasilušu gaisu izpūš istabās. Tad gāze atkal atgriežas noslēgtās sistēmas ārējā daļā, un izplešoties tās temperatūra kļūst pat -50 grādu zema. Cauri ārējās daļas radiatoram plūstošais gaiss, pat ja tas ir -20 grādu, spēj uzsildīt auksto gāzi. Protams, jo siltāks ir gaiss, jo augstāks lietderības koeficients.
Gaisa siltumsūkņa darbības regulēšana ar tālvadības pulti ir viegli apgūstama. Starp daudzajām funkcijām īpaši lietderīga ir minimālās gaisa temperatūras uzturēšana ilgstošas prombūtnes laikā. To iespējams samazināt līdz +10 vai +17 grādu (atkarībā no modeļa). Tā ir iespēja gan neizsaldēt ziemas māju, gan ierasties vasarnīcā, negaidot gājputnu atlidošanu.
Savukārt vasarā, kad tveice kļūst nogurdinoša, siltumsūknis var strādāt arī kā gaisa kondicionētājs.
Lai ierīkotu siltumsūkni, nav nepieciešama projekta izstrāde, vajag tikai vienoties par iespējami labāko tā novietošanas vietu. Šo apkuri ierīko vienā dienā jebkurā vietā Latvijā, turklāt arī ziemā.
No interneta
