“Kopš mājas uzcelšanas, vairāk nekā trīsdesmit gadu, nekad netecēja, lai gan bijuši dažādi klimatiskie apstākļi, taču pēc mājas siltināšanas ūdens no griestiem augšējo stāvu dzīvokļos sāka tecēt jau pagājušā gada vasarā. Šogad ūdens piektā un pat ceturtā stāva dzīvokļos tek jau no 28. decembra, arī sala laikā,” stāsta Līvija Kikuste, Inta Zeile un Marija Padoma no Spīdolas 10. mājas Aizkrauklē.
Par bēniņiem
sapulcēs nerunā
Mājas sienas sāka siltināt 2009. gadā, bet pabeidza 2010. gada vasarā. “Piedalījos visās sapulcēs, kuras organizēja “Lauma —A”, mums stāstīja, cik pēc siltināšanas būs labi, mazāk vajadzēs maksāt par apkuri, bet par nepieciešamību siltināt bēniņus neko nerunāja,” stāsta Līvija Kikuste. “Taču laikrakstā “Staburags” “Laumas — A” direktore Ludmila Beināre skaidroja, ka iedzīvotāji nobalsojuši pret bēniņu siltināšanu, lai samazinātu izmaksas. Tā nav taisnība! Šādu jautājumu nevienā sapulcē neapspriedām, to var apliecināt tie, kuri tajās piedalījās. Mēs domājām — ja jau atjaunos, remontēs, tad visu māju, ieskaitot sienas, bēniņus un jumtu, mums neviens neteica, ka siltinās tikai sienas. Neesam celtniecības speciālistes, uzticējāmies “Laumai — A”. Ja jau bēniņi ir tik sliktā kārtībā, kāpēc tos nesiltināja?” jautā dzīvokļu īpašnieces.
“Laumā — A” iedzīvotājām teikts, ka vainojami laika apstākļi. Uzņēmuma direktore Ludmila Beināre arī “Staburagam” apstiprina, ka laika apstākļu dēļ dzīvokļi applūst ne tikai Aizkrauklē, bet arī Rīgā un citviet Latvijā. Taču iedzīvotājas domā citādi: “Ja jau mūsu māju siltināja, tai vajadzēja būt kā paraugam!”.
Gulta ūdenī
Pie jumta veidojas garas un biezas lāstekas, bet ūdens dzīvokļos gar logiem gan pil, gan brīžiem plūst ar straumi — uz palodzes un grīdas jāliek spaiņi. Bijis pat tā, ka spaiņi mainīti visu nakti, līdz pieveicis miegs, taču pamostoties gulta stāvējusi ūdenī. Dzīvokļos gaiss ir mitrs. Tāpēc kāda iedzīvotāja, ārstējot klepu, aizbēgusi pie lauku radiem. Sienas notecējušas arī no mājas ārpuses, par to liecina tumšākas joslas, tās ir mitras, līdz ar to lielāki siltuma zudumi.
“Kāpēc mums jāpilda kredītsaistības par it kā uzlabotu māju, ja pēc siltināšanas tā iet postā? Ja jau ūdens plūst nevis pa notekcaurulēm, bet pa mājas sienu dzīvokļos, vai tas nav darbu brāķis? Varbūt ūdens dēļ sāks lobīties arī siltinājuma materiāli?” bažījas iedzīvotājas. “Veicamos darbus noteica speciālisti. Kad veica siltināšanu, bija taču darbu uzraugs. Vai viņi visi savus pienākumus ir veikuši godprātīgi?”
Vēstuli “Laumai — A” iedzīvotājas ir iesniegušas jau 2010. gada 28. decembrī un atkārtoti šīgada 11. janvārī, taču rakstiska atbilde vai reāla palīdzība vēl nav saņemta. “Laumas — A” inženieris bijis atnācis jau pagājušā gada vasarā, apskatījis noplūdušās sienas un griestus, taču nekādi darbi nav veikti. Arī tagad ieradušies “Laumas — A” pārstāvji, taču palīdzības vai atbildes nav.
“Ilgi krāju dzīvokļa remontam, taču tagad visa nauda un darbs vējā,” ar nožēlu atzīst Līvija Kikuste.
Caurs jumts
Izmisušās sievietes uzved arī mājas bēniņos, lai parādītu, kur ūdens dēļ bojājas koka konstrukcijas, kurās vietās noplūdušas sienas. Tādu vietu ir daudz — koka sijas nobrūnējušas un mitras. Daudzās vietās caur jumta klājumu spīd gaisma — tajā ir plaisas, lai gan jumts mainīts salīdzinoši nesen — 2001. gadā. Zem jumta klājuma ir polietilēna plēve, taču vairākās vietās no ūdens svara pārplīsusi. Līvija Kikuste stāsta, ka vecmāmiņas lauku mājās jauns šīfera jumts ir uzlikts viņas bērnībā, pagājis vairāk nekā 40 gadu, un jumtam nav ne vainas. Iedzīvotāju vidū klīst runas, ka Spīdolas ielā 10 jumtam esot uzlikts lietots segums.
“Ja jau jumts ir caurs un bēniņi nav siltināti, vispirms vajadzēja sākt ar tiem,” domā kundzes. Taču viņām stāstīts, ka bēniņi esot labā kārtībā.
Sievietes stāsta, ka bēniņos visur nav bijušas nosiltinātas arī apkures caurules — tas redzams pēc svaigiem tinumiem ap caurulēm.
Gaida
speciālistu
atzinumu
Mājas vecākā Sarmīte Upīte situāciju komentēt nevēlas — vispirms esot jānoskaidro cēlonis. Arī “Laumas — A” direktore Ludmila Beināre domā līdzīgi — viņa uzaicinājusi akciju sabiedrības “Komunālprojekts” speciālistus, kuri šonedēļ sola ierasties, novērtēt māju un meklēt problēmas cēloni. “Kad zināsim cēloņus, tad arī informēsim,” viņa saka.
Jautāta par cauro jumtu, Beināres kundze atbild, ka bēniņos nav bijusi, uzticējusies speciālistiem. Viņa pieļauj, ka jumts varbūt saplaisājis trešo personu dēļ — laikā, kad liktas antenas un “šķīvji”.
Dzirdot par nedienām Spīdolas ielas 10. namā, diezin vai citu māju iedzīvotāji būs viegli pierunājami izmantot Eiropas naudu māju siltināšanai. Kā redzams šajā gadījumā, kredīts dzīvokļu īpašniekiem ir jāatmaksā par citu pieļauto brāķi. Kas tieši nav izdarīts, to noskaidros eksperti. Iespējamie cēloņi var būt dažādi, tajā skaitā nesiltināti bēniņi un apkures caurules, nepietiekama bēniņu ventilācija. Bet to visu speciālistiem taču vajadzēja iepriekš novērtēt un paredzēt sekas, ja kādus darbus neveiks. Iedzīvotāji viņiem uzticējās, taču tagad no prieka nav ne vēsts, tikai zaudējumi un nedienas.
