Šajā Latvijai ekonomiski smagajā laikā, par laimi, ir arī labas ziņas. Turklāt tās sarūpējuši nereti nievātie pašvaldību un valsts institūciju ierēdņi. Latvijai ir izdevies iegūt ļoti ievērojamus līdzekļus sabiedrisko ēku siltināšanai pašvaldībās.
Jau ir sagādāti 17,5 miljoni latu, un tūlīt tiks noslēgti līgumi par vēl 8,5 miljonu iegūšanu, lai finansētu 56 projektus turpat 50 pašvaldībās. Tas nozīmē, ka apmēram gada laikā tiks īstenota energoefektivitātes uzlabošana 222 objektos — bērnudārzos, skolās, internātos, sociālajos centros, veselības aprūpes iestādēs, bibliotēkās un citās pašvaldību ziņā esošajās ēkās.
Aizkraukles pusē no šīs naudas siltinās Andreja Upīša vidusskolu Skrīveros un Jaunjelgavas novada domes ēku. Novadu pašvaldību līdzfinansējums šiem projektiem ir tikai 15%.
Iegūtie miljoni šiem un citu Latvijas pašvaldību ēku siltināšanas projektiem nav Latvijas budžeta nauda, bet gan ieguvums no Latvijas darījumiem tā sauktajā starptautiskajā emisijas kvotu tirdzniecībā. Vienkāršoti to varētu paskaidrot tā: pasaules valstis, pievienojoties Kioto protokolam, ir apņēmušās samazināt siltumnīcas efektu izraisošu gāzu nonākšanu atmosfērā. Tās valstis, kas nevar izpildīt Kioto protokola prasības, proti, pārsniedz piesārņojošās darbības limitus, ir spiestas iegādāties tā sauktās siltumnīcefekta gāzu emisijas vienības no valstīm, kas atmosfēru piesārņo mazāk. Latvijā šajā ziņā situācija ir ievērojami labāka nekā, piemēram, Nīderlandē, Austrijā, Japānā un Spānijā. Tāpēc tieši šīm valstīm esam pārdevuši mums piederošās emisijas vienības un ieguvuši naudu energoefektivitātes projektiem.
Citiem mērķiem, piemēram, algām un pensijām, šo naudu izmantot nav atļauts. Tomēr kopumā šo līdzekļu nonākšana Latvijā mūsu valsts budžeta situāciju ietekmē ļoti pozitīvi. Īstenojot ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektus, dažādu profesiju pārstāvjiem ir vairāk darba, tiek maksātas legālas algas, un noteiktas summas nonāk valsts budžetā arī nodokļu veidā. Tādējādi tas ir reāls ieguldījums mūsu ekonomikas “sildīšanā”. Nemaz nerunājot par ekonomisko ieguvumu — telpas šajās ēkās būs siltākas, un par siltumu apkures sezonā būs jāmaksā ievērojami mazāk. Turklāt, īstenojot šādus projektus, Latvija dod ieguldījumu globālu mērķu sasniegšanā — proti, arī mūsu valsts piedalās klimata izmaiņu novēršanā.
Dažādu energoefektivitātes projektu īstenošanai Vides ministrija šogad jau ir ieguvusi vairāk kā 90 miljonu latu. Šī nauda tiks izmantota ne tikai pašvaldību ēku siltināšanai, bet arī katlumāju pārejai no fosilā kurināmā uz atjaunojamiem energoresursiem, profesionālās un augstākās izglītības iestāžu ēku siltināšanai, videi draudzīga ielu apgaismojuma ierīkošanai un citiem energoefektivitātes uzlabošanas projektiem. Nākamgad plānojam sākt atbalstīt arī mikroģenerācijas projektus mājsaimniecībās, kuras būtu gatavas patstāvīgi ražot elektroenerģiju savām vajadzībām.
Turpmākajos trijos gados plānojam, ka no starptautiskās emisijas kvotu tirdzniecības Latvijā kopumā nonāks vismaz 400 miljonu eiro.
