Otrajā lasījumā izskatījuši Aizkraukles novada budžetu, finanšu—tautsaimniecības komitejas sēdē deputāti nolēma projektu virzīt apstiprināšanai domes sēdē 27. martā.
Otrajā lasījumā izskatījuši Aizkraukles novada budžetu un uzklausījuši galvenās ekonomistes Zinaīdas Krūmiņas skaidrojumus par ieņēmumiem un izdevumiem, finanšu—tautsaimniecības komitejas sēdē deputāti nolēma projektu virzīt apstiprināšanai domes sēdē 27. martā.
Aizkraukles novada budžets ieņēmumos ir vairāk nekā divarpus miljoni latu. Valdība un Rīgas dome domā, kā novērst budžeta deficītu, bet Aizkraukles novada budžets plānots bez deficīta. Izdevumi gan ir lielāki nekā plānotie ienākumi, taču tajos iekļauts arī 200 tūkstošu latu, kas palika no pagājušā gada un ko tērēs šogad.
Salīdzinot ar pagājušo gadu, ieņēmumu budžeta ir vairāk, jo sakarā ar skolotāju algu palielināšanu pieaugusi ir arī valsts mērķdotācija. Lielāki ienākumi plānoti, arī iekasējot iedzīvotāju ienākuma nodokli. Diemžēl līdz ar to vairāk jāmaksā arī finanšu izlīdzināšanas fondā. Pērn desmit procentu, bet šogad par pāris procentiem vairāk. Cik gan daudz projektu novadā varētu realizēt, ja šī nauda paliktu pašu “kabatā”!
Kā ik gadu, lielāko daļu naudas — 47,2 procentus — tērēs izglītības iestāžu uzturēšanai un pedagogu algām. Gandrīz 12 procentu ieņēmumu paredzēts dzīvokļu un komunālajai saimniecībai — otrajai lielākajai tērētājai. Izpildvaras un likumdošanas varas institūcijām — domes vajadzībām, dzimtsarakstu nodaļai, deputātu darba samaksai, pagasta pārvaldei un sabiedrisko pakalpojumu regulatoram — paredzēti deviņi procenti novada budžeta līdzekļu.
Ir ļoti daudz darāmu darbu, kuriem budžetā naudas diemžēl nav, tāpēc Aizkraukles novada dome šogad plāno ņemt kārtējo aizdevumu vairāk nekā 200 tūkstošu latu apmērā. Tas paredzēts ielu remontam, bērnudārza “Auseklītis”, Aizkraukles pilsētas kultūras nama, ēkas Spīdolas ielā 18 otrā stāva remontam, kā arī zemes pirkšanai.
