Otrdien, 30. oktobrī, plkst. 19.30 LTV1 sāks rādīt jaunu raidījumu jauniešiem — “Vēstures skolotājs”. Jau rakstījām, ka tajā 11. un 12. klašu skolēni piedalās ekspedīcijās un ielūkojas Latvijas vēsturē ar praktiskās arheoloģijas palīdzību Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas skolotāja Edgara Bērziņa vadībā.
Izveido meiteņu
komandu
Pavisam filmēšanas grupa kopā ar skolēnu komandām (katru reizi komanda no citas skolas) devās uz astoņiem objektiem, kas saistīti ar dažādiem Latvijas vēstures laika posmiem. Šīs nedēļas sākumā notika pirmspēdējā komandu filmēšana, kurā piedalījās skolēni no Valmieras un Pļaviņu novada ģimnāzijas (spēlē piedalīsies arī Skrīveru komanda, kura Ainažos izzināja jaunlatviešu laiku).
Neaizmirstamas, aizraujošas un intriģējošas divas dienas — tā šo notikumu raksturoja vēstures skolotāja Iveta Krastiņa, kura bija devusies līdzi pļaviņiešu komandai. Tās sastāvā bija 11. klases skolnieces Agate Mežmale, Laine Liepiņa un Anete Kapteine. Skolotāja stāsta, ka komandā iekļāvusi tikai meitenes, jo ar viņām bijusi jau iepriekšēja sadarbība, piedaloties dažādos lielāka mēroga konkursos, kuros gūti labi rezultāti. Viņas ir atbildīgas, erudītas, radošas — tas arī bija noteicošais, veidojot komandu.
Uzdevumi
ne pa jokam
Lai gan meitenes bija bruņojušās ar pamatīgu zināšanu bagāžu un bija gatavojušās pārbaudei testa veidā, sevi vairāk bija jāparāda darbos. Abas komandas tika iemestas I Pasaules kara laikā, to vēl vairāk pastiprināja vide, kurā notika filmēšana — tā bija Ziemassvētku kauju muzeja teritorija, kurā vēl saglabājušies Baltijas reģionam unikālie I Pasaules kara laika nocietinājuma elementi, kas saistīti ar šīm leģendārajām kaujām. Filmēšana notika gan ārā, gan telpās. Uzdevumi bija sagatavoti ne pa jokam, piemēram, bez šujmašīnas, tikai ar šķērēm, adatu un diegu jāuzšuj šineļa prototips; zemnīcā jāiekārto guļvieta — tās izgatavošanai vajadzēja izejmateriālus (egļu zarus), taču klāt neviens tos nepienesa, pašām vien tos vajadzēja mežā sameklēt; “ievainotajam”, kurš bija viens no komandas, bija jāpārsien “brūces”; ziņu šifrēšana, sūtīšana un atšifrēšana — šī uzdevuma izpildei palīgā bija jāņem Morzes ābece. Skolotāja Iveta Krastiņa stāsta, ka visu uzdevumu izpildīšanā bija pieaicināti zinoši speciālisti, kuri ne tikai izskaidroja to izpildi un norādīja uz kļūdām, bet arī pastāstīja daudz interesanta par jomu, kurā skolēni veica uzdevumu. Tas bija ļoti vērtīgi.
Divi zaķi ar vienu šāvienu
Skolotāja arī teic, ka būtībā piedalīšanās šajā pasākumā meitenēm bija tikpat kā ar vienu šāvienu nošaut divus zaķus — filmēšanos varēja uzskatīt par neformālu ēnu dienu. Meitenes varēja iepazīt gaismotāja, redaktora, režisora, grimētāja darbu. Lai gan šis raidījums veidots kā divu komandu sacensība, filmēšanas laikā nebija jūtama spriedze, saspringums, vēlme vienai vai otrai komandai par katru cenu uzvarēt. Viss noritēja mierīgi, interesanti, saskaņoti un par šīm dienām patiešām varēja teikt — ieguvēji bija visi.
Kā veicās Pļaviņu meitenēm “I Pasaules kara laikā”, varēsim skatīt 4. decembrī.
Pļaviņietēm filmēšanās jau beigusies, bet raidījuma galvenajam personāžam — vēstures skolotājam Edgaram Bērziņam — gaidāmas vēl divas filmēšanas. Jānofilmē pēdējais raidījums, kas veltīts barikādēm, kā arī raidījuma sākuma un beigu kadri. Un tad arī viņam būs beidzies viens skaists darba cēliens, kuru no nākamās nedēļas varēs vērtēt skatītāji. ◆
Viedoklis
Agate Mežmale
— Visi uzdevumi, kurus pildījām gan ar interesi, gan ar satraukumu, pārcēla mūs atpakaļ laikā un ļāva iejusties vienkāršā Pirmā pasaules kara karavīru ikdienā. Abas filmēšanas dienas pavadījām pozitīvā gaisotnē un guvām lielu atbalstu no raidījuma veidotājiem, uzdevumu ekspertiem, Ziemassvētku kauju muzeja vadītāja, kā arī muzeja kaķa, kurš centās piedalīties teju vai visos uzdevumos.
Manuprāt, tā bija lieliska pieredze, jo, piedaloties šajā projektā, visi esam tikai ieguvēji — zināšanu, praktisko iemaņu, savstarpējās sadarbības. Ne jau katru dienu ir iespēja uzsmaidīt kamerai un tikt filmētam!
