Sanita Zīmele ir neretiete, bet vīrs — madonietis. Abi iepazinās Policijas akadēmijā, studiju laikā apprecējās, pēc akadēmijas beigšanas sāka strādāt Aizkraukles rajona policijā, kaut gan vairums kursabiedru palika Rīgā.
Sanita Zīmele ir neretiete, bet vīrs — madonietis. Abi iepazinās Policijas akadēmijā, studiju laikā apprecējās, pēc akadēmijas beigšanas sāka strādāt Aizkraukles rajona policijā, kaut gan vairums kursabiedru palika Rīgā. Zīmeļu pārim Aizkraukle bija pieņemama tāpēc, ka te viņus gaidīja, un arī abu dzimtās vietas no Aizkraukles nav tik tālu kā no Rīgas. Nu viņi ir aizkrauklieši, iekārtojuši savu dzīvokli, abi strādā vienā darbavietā un ar vecmāmiņu palīdzību audzina dvīņus.
Interesē noziegumu izmeklēšana
— Kāpēc izvēlējāties studēt tieši Policijas akadēmijā?
— Profesiju izvēlēties man bija grūti. Biju neziņā — studēt jurisprudenci Policijas akadēmijā vai ekonomiku. Iestājeksāmenus nokārtoju “ekonomistos”, bet tikai maksas grupā, un tas bija viens no iemesliem, kāpēc iestājos Policijas akadēmijā. Sapratu, ka vecākiem būs grūti mani materiāli atbalstīt, bet Policijas akadēmijā juristes diplomu varēju iegūt par valsts līdzekļiem. Man savulaik patika lasīt kriminālromānus un skatīties filmas par izmeklētāju darbu.
— Vai Aizkraukles rajona policijas pārvalde ir jūsu pirmā un vienīgā darbavieta?
— Pirmā un vienīgā. Te man piedāvāja darbu. Es pati izvēlējos strādāt par izziņas inspektori, “pa vecam” — par izmeklētāju. Tieši par šo jomu īpaši interesējos jau studiju laikā, jo man ļoti patika izmeklētājas darba specifika. Varēju strādāt arī kārtības policijā vai būt eksperte, taču tas mani neinteresēja.
Saņem “gaišas lietas”
— Sievietei izmeklētājai taču nav viegli, tas ir pat bīstami…
— Nav tik traki. Tagad vairāk jāstrādā ar “papīriem”, un man tāds darbs patika. Tiešā saikne ar noziedznieku bija diezgan minimāla. Ar to vairāk nodarbojas kriminālpolicijā. Man iedeva krimināllietu, kur zināma vainīgā persona, bet sarunas vai pratināšana sākās kabinetā vai īslaicīgās aizturēšanas izolatorā. Ja aizturēto uzskatīja par bīstamu, viņam blakus stāvēja arī policists.
Es saņēmu, policijas darbinieku valodā runājot, “gaišu lietu”, kur vainīgais jau zināms. Lieta tik tālu izmeklēta, ka manas profesijas darbinieki strādā tieši ar likumpārkāpēju, tur nekādu šaubu par iespējamu kļūdīšanos vairs nav. Tajā laikā gadā es varēju izskatīt apmēram 25 lietas, zinu, ka tagad apjoms ir daudz lielāks.
— Kādi noziegumi pārsvarā jums bija jāizmeklē un cik ilgi šajā amatā nostrādājāt?
— Visvairāk — zādzības, huligānismus, arī dažas slepkavības. Par izmeklētāju es nostrādāju četrus gadus.
— Vai atceraties pirmo nelaimes gadījumu, uz kuru jums bija jābrauc?
— Tas bija prakses laikā. “Meduslāča” mājā Gaismas ielā 6 Aizkrauklē viens vīrietis bija sašāvis otru un pats aizbēdzis. Es gan neatceros, vai cietušais izdzīvoja. Tas bija pirms deviņiem gadiem.
Pārbauda kolēģus
— Nu esat Aizkraukles rajona policijas pārvaldes priekšnieka palīdze. Kādi tagad ir jūsu pienākumi?
— Mans darba “lauciņš” ir dienesta pārbaudes, izskatu sūdzības par mūsu policijas darbiniekiem. Pārbaudes laikā man jākonstatē, vai mūsu pārvaldes amatpersona, par kuru sūdzas, patiesi ir pārkāpusi likumu vai pārsniegusi pilnvaras.
— Kā šīs pārbaudes veicat?
— Parasti iesniegumu ar sūdzību saņemu pa pastu. Tad pieprasu dienesta ziņojumus no policistiem un paskaidrojumus no cilvēkiem, kuri sūdzas. Pārbaudes laikā tad arī konstatēju, vai policijas darbinieks ir izdarījis pārkāpumu vai nav. Ja policists nav vainīgs, izvērtēju situāciju un rakstu uzziņu, rezumējot, ka kolēģis ir rīkojies atbilstoši likumos noteiktajām normām.
Ja policijas darbinieks tomēr ir vainīgs, tiek ierosināta disciplinārlieta, kas mēneša laikā jāizmeklē, un jāpieņem lēmums par soda piemērošanu. To apstiprina pārvaldes priekšnieks.
— Varbūt dienesta pārbaudes jāveic pavisam reti?
— Diemžēl tā nav. To ir diezgan daudz. Ikdienā, ja tiešais priekšnieks konstatē, ka darbinieks kriminālprocesā kaut ko neizdara laikus vai bez iemesla kavē darbu un citos gadījumos, tad jāstrādā arī ar šādu cilvēku un jāierosina disciplinārlieta.
Dažreiz aizturētie sūdzas, ka viņi fiziski ietekmēti. Taču kā gan citādi lai viņus aiztur, ja likumpārkāpēji policistam nepakļaujas? Parasti likums nav pārkāpts, un man par to jāraksta uzziņa. Taču tas ir tikai viens no maniem tagadējiem pienākumiem.
Runā ar presi
— Ko tad vēl darāt?
— Esmu arī Aizkraukles rajona policijas pārvaldes darbiniece, kurai par aktuālākajiem notikumiem jāsniedz informācija presei un citiem medijiem. Par nopietnākiem gadījumiem jāinformē arī televīzija.
— Kādu informāciju jūs tomēr nedrīkstat sniegt?
— Tādu, kura var traucēt izmeklēšanai. Piemēram, pret nepilngadīgajiem vērstajiem likumpārkāpumiem, par pašnāvības gadījumiem, jebkurā gadījumā nedrīkst nosaukt vārdus un uzvārdus. Arī par nelegālā alkohola tirdzniecību presi nedrīkst informēt pirms laika. To dara tikai tad, kad fakts pierādīts un lieta jau prokuratūrā vai “ceļā” uz to. Dažkārt man šķiet, ka tas nav īsti pareizi, bet likums jāievēro.
— Vai protat sevi aizstāvēt arī fiziski?
— Jā. Policijas akadēmijā mums bija speciāls mācību priekšmets — profesionālā fizkultūra. Tur mums mācīja cilvēku aizturēšanas paņēmienus un kā aizsargāties pašiem no pēkšņa uzbrukuma. Paldies Dievam, man šīs iemaņas praksē nav bijis jāpielieto, neviens man nav ne uzbrucis, ne draudējis. Varbūt vienīgi uz ielas diezgan “indīgā tonī” sveicina, un tas arī viss.
Mums vismaz reizi gadā ir arī mācības šaušanā, taču sava ieroča man nav. Mans darbs tagad nav saistīts ar noziegumu izmeklēšanu un nav jāskrien pakaļ ne zagļiem, ne kaušļiem.
Deviņu mēnešu “lidojums”
— Kad uzzinājāt, ka jums būs mazuļi, vai strādāt policijā turpinājāt?
— Turpināju, jo biju bezgala laimīga. Kad ārste atklāja, ka būs “divas sirsniņas”, darbs vairs nebija pirmajā vietā. Mēs ar vīru bijām tik laimīgi, ka spēju no sliktajām emocijām norobežoties, un visus deviņus mēnešus nevis staigāju, bet lidoju…
— Kā veicas ar bērnu audzināšanu?
— Pirmie divi gadi bija grūti, bet mums palīdzēja omīte Rita. Mazie bija ļoti “dzīvīgi” — kad viens raudāja, otrs — klusēja, un otrādi. Atpūsties iznāca ļoti maz. Arī pastaigās — viens sēž ratos, otrs uz rokas, jo raud. Tad sāk raudāt arī ratos
sēdošais, visbeidzot pašai norit asara. Rati smagi, mazie kustīgi, ne mirkli nevarēju no viņiem acis novērst.
Par darbu runā maz
— Jūs ar vīru strādājat vienā darbavietā. Vai par darbu runājat arī mājās?
— Vīrs nav mans priekšnieks, taču tajos divos gados, kad mājās audzināju bērnus, es nereti pajautāju — kas darbā jauns, vai ir kādas problēmas? Es pati tajā laikā ļoti gribēju būt cilvēkos un ilgojos ātrāk sākt strādāt. Tagad gan par darbu daudz nerunājam, jo pēc “dārziņa” jāuzmana bērni, vīrs ar viņiem daudz nodarbojas. Nereti visa ģimene kaut kur aizbraucam.
— Vai Aizkraukles rajona policijā darbinieku pietiek?
— Zinu, ka vairākas štata vietas ir brīvas. Aizkrauklē trūkst arī iecirkņa inspektora. Daudzi izvēlas Rīgu, kaut gan Aizkrauklē smago noziegumu ir mazāk nekā Rīgā. Mums ar vīru te ir labi, arī kolektīvs labs, tāpēc esam apmierināti.
Dzīvo bērniem
— Kā atpūšaties un vai tad par darbu nedomājat?
— Manas dienas un naktis piepilda bērni un darbošanās ar viņiem. Pēc darba es pat televīzijā neskatos neko kriminālu, jo gribu mieru un mājas omulību. Vasarā daudz prieka man sagādā darbs vasarnīcā un ceļošana. Abi ar vīru braucam ekskursantu grupās. Man ļoti patīk apskatīt citas zemes un salīdzināt turienes dabu ar mūsu skaisto Latviju. Vīrs nodarbojas ar riteņbraukšanu, bet mēs visi braucam uz sacensībām, kurās viņš piedalās.
— Vai jums ir kāda nepiepildīta vēlēšanās?
— Kaut kas manī meklē jaunu izpausmes veidu. Gribas būt radošu cilvēku vidū, arī pašai kaut ko organizēt vai rakstīt. Varbūt vēlāk kaut ko mācīšos, lai papildinātu savu garīgo pasauli. Tagad vislabāk jūtos savā ģimenē.
***
VĀRDS, UZVĀRDS: Sanita Zīmele.
DZIMŠANAS LAIKS UN VIETA: 1976. gada 19. marts, Jēkabpils.
IZGLĪTĪBA: augstākā, absolvējusi Policijas akadēmiju.
DARBAVIETA: Aizkraukles rajona policijas pārvaldes priekšnieka palīdze.
ĢIMENE: vīrs Aigars — Aizkraukles rajona policijas kriminālpolicijas biroja priekšnieks, trīsgadīgi dvīņi — Laura un Renārs.
VAĻASPRIEKS: grāmatu lasīšana, ceļošana, darbs vasarnīcā.
HOROSKOPA ZĪME: Zivis.
