Laikam jau Izabellai taisnība — es reizēm esot naivs kā tikko izperēts cālēns. Kā es ticēju gaišajai nākotnei, ko solīja Francijas vēju atpūstā Sandra Kalniete un Ventspils “skolas” mācītā Ramona Umblija!
Laikam jau Izabellai taisnība — es reizēm esot naivs kā tikko izperēts cālēns.
Kā es ticēju gaišajai nākotnei, ko solīja Francijas vēju atpūstā Sandra Kalniete un Ventspils “skolas” mācītā Ramona Umblija! Tikai viņu dēļ pērn 20. septembrī referendumā balsoju par Eiropas Savienību, bet nu — kas izrādās? Sēžu kā sivēns pie tukšas siles… Elektrība dārgāka, maize dārgāka, biezpiens dārgāks, apkure dārgāka, īre dārgāka, bet alga tā arī palika iepriekšējā.
Pats trakākais, ka nevaru saprast, ko lai daru ar zobiem. Runā, ka pēc uzņemšanas Eiropas Savienībā protēzes arī būšot dārgākas. Vēl jau man nevajag, bet kādreiz taču vajadzēs. Laikam tomēr pasūtīšu. Tagad jau nevar saprast, ko lai ķer un grābj. Skaidrs, ka viss ir tikai priekšspēle iestājai Eiropas Savienībā. Īstie trakumi sāksies maijā.
Bet, kam lai sūdzas? Tā iet, ka vecuma trakumā meitieši sagroza galvu, un tu kā auns noblēj “jā”.
Indriķis
